Nobalsots! Kanādas latviešu balsotāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās
Kamēr latvieši visā pasaulē sekoja līdzi Latvijas 15. Saeimas vēlēšanu vispārējiem rezultātiem, LNAK gaidīja uzzināt, kādi būs rezultāti tepat Kanādā. Kopš 2010. gada katrās Saeimas vēlēšanās kanādieši ir nobalsojuši mazāk un mazāk. Nepacietīgi gaidījām pēdējos rezultātus, lai uzzinātu – kā būs šoreiz? Priecājāmies, ka ieguldītais darbs nesa augļus, un ka balsotāju skaits šoreiz nesaruka: 2022. gadā Kanādā bija 597 derīgas balsis, bet šinīs vēlēšanas bija pat mazliet vairāk – 606 derīgas balsis.
Kanādā 36% nobalsoja par Progresīvajiem, 22% par Jauno Vienotību, 21% par Apvienoto sarakstu un 7% par Nacionālo apvienību. Pro-krieviskā partija Suverēnā Vara un Aināra Šlesera partija Latvija Pirmajā Vietā katra saņēma 3% no balsīm, un pārējās partijas saņēma starp .2% un 2%. Katrai no četrpadsmit partijām bija vismaz viens savs piekritējs Kanādā.
Šogad seši iecirkņi
Lai veicinātu piedalīšanos vēlēšanās, LNAK bija divi galvenie darbības virzieni: iecirkņu izveide un informācijas kampaņa.
Pateicoties HALO komitejas atsaucībai , šogad pirmo reizi bija iecirknis Hamiltonā. Aplēsām, ka varētu būt kādi 30-35 balsotāju. Bija patīkams pārsteigums, kad Hamiltonā nobalsoja 69! Protams, ka tas atvilka no Toronto skaita, bet saskaitot kopā Hamiltonas plus Toronto balsis bija 363, salīdzinājumā ar 337 Toronto 2022. gadā. Pie Hamiltonas biedrības nama plīvoja Latvijas karogs. Iecirkņa novietojums bija ērts ne tikai hamiltoniešiem, bet arī apkaimes latviešiem, no Londonas līdz Oakvillei. Iecirkni vadīja Astrīde Sīlis, kopā ar Ēriku Bredovski, un Mirdzu Avenu. Astrīdei un Ērikam bija iepriekšēja pieredze strādājot Toronto iecirknī.
Toronto četriem no pieciem iecirkņa darbiniekiem bija iepriekšējā pieredze – tie bija ilggadīgais iecirkņu vadītājs Arnis Markitants, Jānis Ivsiņš, Ilze Maksiņa, un Aija Mazsīle. LNJAK priekšsēdei Kristiānai Pērkonei šī bija pirmā reize strādājot iecirknī. Ar 297 nodotām balsīm, Toronto darbiniekiem bija visgarākā maiņa, no 8:00 līdz agrai rīta stundai, jo bija jāsaskaita ne tikai par kurām partijām nobalsoja, bet vajadzēja saskaitīt un pārskaitīt visus PAR un PRET.
Balsotāju vidū bija labs skaits, kuri nekad agrāk nebija apmeklējuši Latviešu centru Toronto. Daži bija atbraukuši no Latvijas īslaicīgā darba komandējumā, citi pēdējā laikā iebraukuši uz dzīvi Kanādā.
Starp tiem, kuri balsoja pirmo reizi, bija Joshua Blodans, kurš šī gada sākumā bija piebiedrojies “Letts Jump into Latvian” saimei. Viņš bija gandarīts par to, ka bija pirmais trijās paaudzēs, kurš varēja nobalsot Latvijas vēlēšanās. “Realized as I was biking to the Latvian Centre to vote… given my grandparents’ dates of birth, when they fled Latvia, and the fact they never regained citizenship after 1990… I’d be the first person in my immediate family to vote in a Latvian election. Rushed to tell my grandmother afterwards. Think she’d be quite proud.”
Bija daži, kuri ieradās Toronto iecirknī un prasīja “Par ko lai es balsoju?” Uz tādu jautājumu iecirkņu darbinieki nedrīkst atbildēt. Interesanti, ka iecirkņiem bija uzdots gādāt, lai Centrālā vēlēšanu komisijas mājas lapa ar visām partiju programmām un kandidātu aprakstiem būtu pieejama iecirknī. Tomēr grūti iedomāties, ka kāds varētu piesēsties pie datora un vēlēšanu dienā nākt pie pārdomāta slēdziena, par ko nobalsot.
Latviešu Centrs izkārtoja, lai Letts Shop veikaliņš būtu atvērts visās vēlēšanu stundās. Dažs labs nolēma nosvinēt balsošanu ar Ādažu čipšiem.
Gudrodami, vai atkal rīkot iecirkni Montreālā, montreālieši šaubījās, vai varēs pievilkt pietiekam vēlētāju. Beidzot piekrita to uzņemties. Iecirkni vadīja LNAK valdes loceklis Jānis Lielāmers kopā ar goda konsulu Robertu Klaiši un LNAK valdes locekli Lauru Smiti. Lai palīdzētu pievilkt tautu, sarunāja, lai Otavas un Montreālas koris Atbalss rīko mēģinājumu balsošanas dienā Montreālas latviešu centrā. Montreālas balsotāju skaits nevis sarūka, bet pieauga no 50 uz 56. Daži bija mērojuši ceļu no Kvebekas pilsētas, lai nobalsotu. Ieradās vairāki latvieši, kuri nekad nebija bijuši Montreālas latviešu centrā. Viņiem bija iespēja satikties ar montrealiešiem, kuri viņiem pastāstīja par Montreālas latviešu sabiedrību, un aicināja nākotnē atnākt uz kādu sarīkojumu.
Jānis Lielāmers nevien strādāja Montreālas iecirknī, bet arī palīdzēja meklēt potenciālus iecirkņu darbiniekus rietumos, jo viņš agrāk strādāja iecirknī Vankūverā. Bija liels izaicinājums norīkot iecirkņus Kanādas rietumos. Cerējām uz iecirkņiem Vankūverā, Edmontonā un Kalgārijā.
Vankūverā vairums mums pazīstamajiem bija vai nu iztecējušas pases (pasei vajadzēja būt derīgai jau tad kad pieteica iecirkni), vai dzīvoja par tālu no Vankūveras, vai teica, ka nebūs uz vietas, tad kad notiek iecirkņu darbinieku apmācības, vai bija ģimenes apstākļi, kas kavēja piedalīties… Galu galā nācās meklēt Facebook. Beidzot atradām trīs, kuri pirms tam viens otru pat nepazina. Viens dzīvo pāris stundu braucienā no igauņu baznīcas, kur notika vēlēšanas, bet uzreiz piekrita palīdzēt, jo “Gods kalpot Latvijai!” Iecirkni vadīja Signe Spīgule ar līdzstrādniekiem Agnesi Cimari un Aināru Razumovski. Rita Blosmane palīdzēja izmeklēt un sarunāt balsošanas vietu. Vēlēšanas diena sākās ar īstu švunku, jo pirmais balsotājs bija Oskara ieguvējs, režisors Matīss Kaža, kurš bija Vankūverā filmu festivāla laikā.
Edmontonā gāja mazliet vieglāk atrast darbiniekus, un ļoti arī palīdzēja biedrība Imanta. Iecirkni vadīja Laura Roze ar palīgiem Montu Piketi un Anitu Jenzenu. Nelda Kononova palīdzēja ar praktiskiem darbiem. Imanta sarīkoja “Election Day Pop-up” dienas vidū, lai palīdzētu pievilkt balsotājus. Galu galā Edmontonā bija vismazākais balsotāju skaits, ar 27 balsotājiem. Tas salīdzinājās ar 64 balsotājiem 2018. gadā. Edmontonā 2022. gadā nebija iecirknis. Tomēr katrs jaunais kontakts var būt par dzirksti turpmākai sadarbībai. Deena, kura bija mērojusi vairāk nekā trīs stundu ceļu katrā virzienā no Kalgārijas lai nobalsotu, iecirknī iepazinās ar Lēnu, lingvistikas profesoru, kura agrāk dzīvoja Francijā, bet tagad Albertā. Deena, kura mācās latviešu valodu LNAK rīkotajā “Latvian Language Lounge (LLL)”, uzzināja, ka arī Lēna grib mācīties, un tagad arī Lēna ir pieteikusies uz nākamo LLL Zoom saieti 21. oktobrī.
Diemžēl neizdevās sarīkot iecirkni Kalgarijā. Cik saprotam, tur ir ievērojams skaits jauno iebraucēju. No viņiem saņēmām atbildi, ka kaut gan ir latviešu draugu grupas, kas turas kopā, nav intereses balsot. Varējām atrast tikai vienu potenciālu iecirkņa darbinieku.
Cerējām, ka būs vairāk kalgariešu, kas ir ar mieru ceļot uz Edmontonu, vai kuri nobalsos pa pastu, bet spriežot pēc rezultātiem, atsaucība bija ļoti maza. Tas atgādina, ka jāmeklē veidi, kā aktīvi veicinātu un atbalstītu jauniebraucēju piederības sajūtu pie dzimtenes Latvijas.
Vienmēr var nobalsot vēstniecībās – Kanādas gadījumā tas nozīmē vēstniecībā Otavā. Šoreiz vēstniecības darbiniekiem vajadzēja skaitīt ne tikai klātienes balsojumus, bet arī pasta balsojumus, jo šī bija pirmā reize, kad varēja sūtīt pasta balsojumus uz Otavu, nevajadzēja sūtīt uz Rīgu.
Kanādā pa pastu nobalsoja uz pusi mazāk nekā pirms četriem gadiem – bija 32 derīgas balsis salīdzinājumā ar 64 derīgām balsīm 2022. gadā. Ir grūti izdibināt, kāpēc skaits bija mazāks.
Problēma varēja rasties no tā, ka ir sarežģīti pieteikties balsot pa pastu, lietojot eID karti. Lai arī, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rīkoja seminārus par eID lietošanu un piedāvāja individuālu palīdzību, instrukcijas daudziem likās mulsinošas. Bieži cilvēki sastapās ar problēmu, ka nevarēja saņemt īsziņu no Latvijas (kas bija vajadzīga, lai apstiprinātu identitāti.) Par to problēmu tika ziņots jau pavasarī, bet tā nekad netika atrisināta. Paldies Jurim Steprānam (Toronto), kurš palīdzēja vairākiem sekmīgi uzstādīt eID Scan.
Piezīme tiem, kas cieši seko balsošanu statistiku: spriežot no CVK publicētiem rezultātiem, var rasties iespaids, ka bija liels procents nederīgo pasta balsojumu. Statistiska ir maldinoša, jo pie pasta “balsotāju aktivitātes” skaitļa tiek pieskaitīti VISI pieteikumi balsot pa pastu, ieskaitot tādus, kur cilvēki pēc tam galu galā aizgāja uz iecirkni nobalsot, kā arī tos, kas vispār netika nosūtīti vai pienāca par vēlu.
Paldies visiem iecirkņa darbiniekiem un palīgiem!
Plaša informācijas kampaņa
Ne tikai iecirkņu izveide stimulēja balsošanu. Bija arī plaša LNAK informācijas kampaņa. Dzirdējām labas atsauksmes un pateicību par bagāto informācijas klāstu. Sākām runāt par vēlēšanām jau pavasarī. Augusta vidū notika pirmais Zoom saiets ar Viestura Zariņa prezentāciju “Pārskats, partijas un balsošana”. Tas sniedza labu pamata informāciju par balsošanas sistēmu un par katru partiju. Septembra sākumā Viesturs atkārtoja savu prezentāciju angļu valodā. Mēs to izsludinājām arī Dienvidamerikas latviešiem, kuri ar prieku piedalījās. Daudzi jauni Latvijas pilsoņi Dienvidamerikā ir ar vājām latviešu valodas zināšanām. Viņi bija ļoti pateicīgi saņemt informāciju angļu valodā.
LNAK pasūtināja analitisku rakstu no IR žurnālista Paula Raudsepa. Raksts bija publicēts laikrakstā “Latvija Amerikā” un LNAK mājas lapā īpašā sadaļā par vēlēšanām. Septembrī pie mums arī ciemojās IR žurnāla polītikas komentētājs Aivars Ozoliņš. Piektdien, 11. septembrī Ozoliņš sniedza padziļinātu skatu par partijām tiem, kuri bija pulcējušies Toronto Umurkumurā un Zoom. Īpaši vērtīgas bija sarunas ar atsevišķām grupām sestdien un svētdien – ar “Letts Jump into Latvian” studentiem, ar latviešu skolas vecākiem, ar vidējās paaudzes pārstāvjiem saviesīgajā vakarā, un ar hamiltoniešiem pēc diasporas debatēm. Piedāvājām arī iespēju uzklausīt Ozoliņu angliski svētdienas pēcpusdienā. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) finansiāli atbalstīja Paula Raudsepa rakstu un Aivara Ozoliņa apciemojumu no Latvijas valsts līdzekļiem.
Bija prieks, ka “Letts Jump into Latvian” programma ir ne tikai pavērusi ceļu uz latviešu valodu, bet arī iedrošināja vairākus pieaugušos latviešu valodas studentus piedalīties vēlēšanās. Tas bija īpaši pateicoties sarunām ar Aivaru Ozoliņu un ar Daci Veinbergu.
Tiešām bija vērts uzrunāt vairākas mazas, atsevišķas grupas. Ingrīda Zemīte tikās ar penzionāriem TLPA sarīkojumā nedēļu pirms vēlēšanām. Laura Hofmane Otavā, ar SIF atbalstu, sagatavoja interviju ar Ingu Spriņģi, kur Spriņģe paskaidroja, kā dažas partijas tiek izceltas sociālo tīklu algoritmos tieši dēļ sava agresīvā vai negatīvā toņa. Visas prezentācijas un intervijas ir vēl joprojām noskatāmas LNAK YouTube kanālā @LNAK-LNFC.
LNAK uzturēja īpašu sadaļu savā mājas lapā par vēlēšanām. Tur bija pamatinformācija kopā ar saitēm uz rakstiem un prezentācijām. Protams arī izmantojām sociālos tīklus, lai izplatītu ziņas un mudinātu nobalsot. Sasniedzām mūsu tradicionālo sabiedrību caur e-pastiem, sarīkojumiem, Zoom un Facebook. Grūti uzzināt, kādā mērā informācija sasniedza vai iespaidoja jauno diasporu.
Neskatoties uz to, ka dzirdējām labas atsauksmes par iecirkņu izveidi un pasniegto informāciju, bija vairāki, kuri īsi pirms vēlēšanām vaicāja, vai var balsot ar iztecējušām pasēm. Nevar! Nākamreiz vajadzētu sākt jau gadu pirms vēlēšanām visiem uzsvērt, ka ir svarīgi atjaunot pases. Patiesībā var jau tagad sākt gatavoties uz nākamajām vēlēšanām un atjaunot pases. Pases un eID kartes ir derīgas uz desmit gadiem. Ja apciemojiet Otavu vai Latviju, varat atjaunot savas pases, kamēr esat tur – tad nav jāgaida, kad būs pases stacija. Mūsu rezultāts noteikti būtu bijis labāks, ja cilvēki būtu agrāk attapušies un atjaunojuši savas pases.
Vai Kanādā gāja labāk nekā citur diasporā? Gandrīz visur citur – ASV, Eiropā un Austrālijā – diasporas nodoto balsu skaits krita. Tādā ziņā varam būt gandarīti.
No otrās puses, 606 balsis ir tikai 11% no Kanādā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem. Ja noticam PMLP (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) statistikai, Kanādā ir 5,480 Latvijas pilsoņi! Tādā ziņā neatšķiramies no vispasaules diasporas balsošanas aktivitātes līmeņa, kas bija 11.6%.
Visumā novērtējam Kanādas aktīvās sabiedrības un daļa jaunās diasporas atsaucību un rūpēm par to, kas notiek Latvijā. Nobalsojām vairāk kā 2022. gadā, un par valstiskām partijām. Sapazināmies, ieguvām jaunus kontaktus, un veidojām savstarpēji ciešākas saites. Paldies katram, kas interesējās par vēlēšanām, un katram, kas nobalsoja. Nākamreiz: vēl labāk!
