LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 21.-28. septembris

Kanādā un ASV

  • Kanādas premjerministrs Mark Carney aicināja padziļināt sadarbību Eiropas Savienības finanšu maksājumu jomā, lai nodrošinātu stratēģisko autonomiju un aizsargātu Kanādu pret iespējamu ASV prezidenta Trump administrācijas finansiālo spiedienu vai maksājumu sistēmu blokādi, ko eksperti uzskata par nopietnu apdraudējumu valsts ekonomiskajai suverenitātei un stabilitātei.
  • Vjetnamas prezidents Tô Lâm ierodas valsts vizītē Kanādā, kur viņu uzņem ģenerālgubernatore Louise Arbour un premjerministrs Mark Carney, abām valstīm cenšoties padziļināt sadarbību tirdzniecībā un enerģētikā, kā arī mazināt ekonomisko atkarību no ASV tarifiem, par spīti ekspertu un tiesību aizstāvju bažām par Vjetnamas pretrunīgo cilvēktiesību vēsturi un tās ciešajām saitēm ar krieviju un ziemeļkoreju.
  • Indijas premjerministrs Modi decembrī plāno apmeklēt Kanādu, to apstiprināja Mark Carney, abām valstīm cenšoties līdz gada beigām noslēgt tirdzniecības līgumu, lai mazinātu ekonomisko atkarību no ASV administratīvās nepastāvības, neskatoties uz joprojām pastāvošo diplomātisko saspīlējumu un RCMP un CSIS iepriekšējiem paziņojumiem par Indijas saistību ar kriminālām darbībām un transnacionālo represiju Kanādas teritorijā.
  • Premjerministrs Carney intervijā New York Times atklāja, ka viņa valdība ir pētījusi ASV vadītas militāras akcijas iespējamību Kanādā, skaidrojot to kā gatavošanos “ārkārtējam riskam”, nevis kā pamata scenāriju. Šī analīze veikta laikā, kad pēc tirdzniecības sarunu sabrukuma augusta vidū ir saasinājies Kanādas un ASV tirdzniecības karš, Trump ieviešot bargus tarifus, uz kuriem Kanāda atbildēja ar pretpasākumiem. Lai gan Trump iepriekš ir izteicies par Kanādas pievienošanu ASV, izmantojot “ekonomisku spēku”, Mark Carney uzsvēra, ka viņi joprojām regulāri sarunājas, lai risinātu globālus jautājumus. Tāpat premjerministrs norādīja, ka Kanāda pašlaik pārskata alternatīvas amerikāņu F-35 iznīcinātāju iegādei un plāno samazināt atkarību no Elon Musk vadītā Starlink satelīta interneta pakalpojumiem.
  • Prezidents Trump paziņoja, ka Kanāda “iznīcina pati sevi”, ļaujot valstī bez drošības pārbaudēm ieceļot miljoniem migrantu. Federālie ministri Anita Anand un Sean Fraser šos pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka visi ieceļotāji tiek pārbaudīti un valsts kopš 2024. gada ir mērķtiecīgi samazinājusi imigrācijas līmeni. Statistics Canada dati pat liecina par zemāko iedzīvotāju skaita pieaugumu kopš 1944. gada. Šī kritika izskan laikā, kad pēc tirdzniecības sarunu sabrukuma un tarifu ieviešanas abu valstu starpā valda saspīlējums, un Trump regulāri vēršas pret premjerministra Mark Carney valdību.
  • ASV prezidents Trump 20. septembrī telefoniski aicinājis Ukrainas prezidentu Zelenski pārtraukt triecienus krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
  • ASV mediji CNN, MS NOW un Politico 21. septembrī iesūdzēja tiesā ASV prezidenta Trump administrāciju par aizliegumu to žurnālistiem strādāt Baltajā namā. Tiesa 24. septembrī lika Trump administrācijai nekavējoties atjaunot piekļuvi Baltajam namam telekanāliem CNN un MS NOW un medijam Politico, kuriem Trump to bija aizliedzis.
  • ASV, Dānija un Grenlande 22. septembrī vienojās par drošības pastiprināšanu Grenlandē. ASV prezidents Trump paziņoja, ka ASV tur būvēs divas militārās bāzes.
  • ASV valsts sekretārs Rubio pēc tikšanās ar krievijas ārlietu ministru lavrovu 23. septembrī Ņujorkā paziņoja, ka krievija izrādījusi interesi par ierobežotu pamieru enerģētikas un graudu piegāžu jomā. Rubio arī uzaicinājis putinu uz G20 samitu Maiami decembrī.
  • ASV izlūkdienesti esot nodevuši Eiropas valdībām informāciju par iespējamām krievijas provokācijām pret Spāniju, Franciju un Itāliju, izmantojot bezpilota lidaparātus.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijas prezidents Rinkēvičs 23. septembrī uzrunā ANO aicināja reformēt Drošības padomi un uzsvēra, ka krievija ļaunprātīgi izmanto pastāvīgās locekles statusu.
  • Saeima 24. septembrī steidzamības kārtā noteica robežkontroli graudu kravām no trešajām valstīm, lai nodrošinātu, ka caur Latvijas teritoriju netiek pārvadāti Ukrainā nolaupītie graudi. Saeima arī noteica aizliegumu izsniegt ieroča atļaujas Latvijas pilsoņiem, kuri vienlaikus ir krievijas vai baltkrievijas pilsoņi.
  • Saeima 24. septembrī noteica kriminālatbildību par karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos. Pret balsoja tikai LPV frakcijas deputāti un ZZS deputāts Kūtris.
  • Saeima 24. septembrī nodeva Juridiskajai komisijai LPV frakcijas piedāvātos Satversmes grozījumus, “ka pastāv tikai divi dzimumi”. Par to balsoja arī AS, NA un ZZS deputāti.
  • Valdība pēc asām diskusijām 22. septembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas imigrācijas ierobežošanas plānu ar 71 pasākumu, tai skaitā trešo valstu pilsoņu kvotām un stingrākiem nosacījumiem ārvalstu studentiem. Finanšu un Labklājības ministrijas iebilst pret daļu ieceru, bet uzņēmēju organizācijas brīdina, ka vairāki priekšlikumi var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbību. Daļai pasākumu vēl jāizstrādā likumu grozījumi.
  • Manabalss.lv iniciatīva samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 līdz 70 līdz 21. septembrim savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu. Priekšlikums būs jāizskata Saeimai.
  • Valsts drošības dienests pēc pārbaudes austrumu pierobežas pašvaldībās daudzām personām liedzis strādāt vēlēšanu iecirkņos.
  • Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau iepriekš informējis valsts augstākās amatpersonas par Rīgas domnieces Stepaņenko (SV/J ) no krievijā dzīvojošā tēva saņemtajiem dāvinājumiem. Pagaidām neesot pierādījumu, kas liegtu viņai kandidēt vēlēšanās.
  • Ādažu poligonā 25. septembrī kaujas šaušanas mācībās ievainoti četri Itālijas karavīri. Vienam stāvoklis ir smags, taču dzīvība nav apdraudēta. Par notikušo sākta izmeklēšana.
  • Partijas Nacionālā apvienība (NA) valde 21. septembrī izslēdza no partijas Saeimas deputāta kandidātu Valtu Dalbiņu pēc tam, kad sabiedrības uzmanības lokā nonāca viņa pērna gada ieraksti soctīklos, kuros viņš saka, ka sievietes esot garīgi nestabilas būtnes un ka esot sievas, kuras jāsit. No vēlēšanu saraksta viņu vairs izsvītrot nevar. Dalbiņš kandidē no Vidzemes saraksta.
  • Vanšu tilta pārbūves laikā Rīga plāno blakus nodrošināt pagaidu tiltu ar vienu joslu katrā virzienā, kas varētu izmaksāt līdz 20 miljoniem eiro, 21. septembrī teica Rīgas mērs Kleinbergs (Pro). Paša Vanšu tilta pārbūvi plānots sākt 2027. gada nogalē un pabeigt 2029. gada otrajā pusē.
  • Baltijas valstis vienojušās Rail Baltica pirmās kārtas pabeigšanu pārcelt no 2030. uz 2034. gadu, 22. septembrī paziņoja premjerministrs Kulbergs (AS). Pirmās kārtas izmaksas Baltijā lēš ap 14,3 miljardiem eiro, tāpēc Baltijas valstis nākamajā ES finansēšanas periodā nolēmušas prasīt projektam 10 miljardus eiro, sacīja premjers.
  • Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri 21. septembrī nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai ar lūgumu piešķirt 500 miljonus eiro, lai stiprinātu aizsardzību pret droniem.
  • Latvija nodevusi Igaunijai trīs Latvijas pilsoņus, kurus tur aizdomās par Milrem Robotics ēkas dedzināšanu Tallinā.
  • Igaunijas policija kopš 17. septembra līdz 22. septembrim aizturējusi 46 ārvalstniekus, kuri valstī nelikumīgi ieceļojuši no baltkrievijas caur Latviju.
  • Lietuvā 60 sabiedrībā zināmi cilvēki atklātā vēstulē aicinājuši izmeklēt incidentu pie Kauņas mošejas, kur 11. septembrī cilvēku grupa pazemoja islāmticīgos.
  • Sprādzienā armijas poligonā Zviedrijā ievainoti septiņi cilvēki, pieci no viņiem smagi. Sprādziens esot noticis vecas munīcijas atlieku likvidēšanas laikā.
  • Šveices referendumā svētdien 70% vēlētāju noraidīja priekšlikumu konstitūcijā nostiprināt «mūžīgu» neitralitāti. Iniciatīva būtu ierobežojusi valsts iespējas ieviest sankcijas pret krieviju un ciešāk sadarboties ar NATO.
  • Vācijas un krievijas ārlietu ministri Ņujorkā 26. septembrī aizvadīja pirmās sarunas kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Vācija aicināja maskavu pārtraukt eskalāciju un piekrist pamieram; Lavrovs paziņoja, ka sarunas neko jaunu nav devušas.
  • ES dalībvalstu pārstāvji 22. septembrī uz trim gadiem pagarināja sankcijas pret krieviju, taču no sankcijām pakļauto personu saraksta izsvītroja krievu oligarhus Usmanovu un Fridmanu. Latvija 21. septembra vakarā pretojās sankciju mīkstināšanai, tomēr 22. septembrī balsojumā atturējās. Valdība 22. septembrī vienojās par nacionālām sankcijām pret abiem krievu miljardieriem.
  • 20. septembrī notikušajās «vēlēšanās» putina partija Vienotā krievija ieguvusi 58% balsu. ES paziņoja, ka par vēlēšanu rīkošanu okupētajās teritorijās piemēros sankcijas atbildīgajām krievijas amatpersonām.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidents Zelenskis pēc tikšanās ar ASV prezidentu 22. septembra vakarā Ņujorkā paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus krievijas enerģētikas objektiem, ja to pašu darīs krievi uzbrūkot Ukrainas enerģētikas uzņēmumiem.
  • Naktī uz 23. septembri krievijas triecienā Melnajā jūrā kravas kuģim zem Antigvas un Barbudas karoga nogalināts tā kapteinis – Ukrainas jūrnieks. Tas ir jau otrais šāds uzbrukums nedēļas laikā. Savukārt krievijas uzbrukumos tajā pašā dienā Ukrainai nogalināti 7 cilvēki.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis 25. septembrī ziņoja, ka ASV prezidents pieņēmis lēmumu atļaut Ukrainai ražot Patriot raķetes; Trump to 26. septembrī žurnālistiem neapstiprināja. Ukrainas spēki 27. septembrī ar droniem nogādāja ap četrām tonnām pārtikas krievijas okupētajā Olešku pilsētā, kur palikuši aptuveni 2000 iedzīvotāju un pārtikas krājumi esot izsīkuši.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv