LNAK Izglītības nozare rūpejas par latvisko izglītību Kanadā dzīvojošiem latviešiem, atbalstot latviešu skolas Kanadā. Kanadas Izglītība nozare cieši sadarbojas ar Amerikas Latviešu Apvienības (ALAs) Izglītības nozari, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) Izglītības padomi un Latviešu valodas ağenturu, lai veidotu mācību materiālus un programmas. Nozare arī rīko skolotāju seminārus un uztura kontaktu ar visām latviešu skolām, informējot tās par jaunākiem mācību materiāliem, un dod padomus skolām.
Latviešu skolas Kanādā
Ja vēlaties pierakstīt savus bērnus vai mazbērnus kādā no latviešu skolām Kanādā, lūdzu stājaties sakaros ar skolas pārzinēm/direktoriem.
Edmontonas skola: Zane Vendelina (zanegara@gmail.com)
Hamiltonas skola: Baiba Bredovska (embra.br@cogeco.ca)
Otavas skola: Kaspars Reinis (kaspars.reinis@gmail.com)
Montrealas skola: Baiba Bumbiere (baiba.bumbiere@gmail.com)
Toronto biedribas sestdienas skola: Ilze Maksina (ilzemaksina@gmail.com)
Toronto ğimnāzija: Edgars Kiršs (kirss@sympatico.ca)
Latviešu skolu Kanādā vēsture
Pagātnē, tagadnē un nākotnē
Pēc Otro pasaules kaŗa emigrācija uz Kanādu sākās 1947. gadā. Kanādai vajadzēja darba spēku, it īpaši raktuvēs, meža darbos un būvdarbos. Iebraucēji bija saistīti ar noteiktu darba līgumu un bija jānostrādā zināmu laiku noteiktā vietā. Pirmie latviešu iebraucēji galveno kārt bija vieninieki vai vīri bez ģimenēm. Kad ģimenes pievienojās vīriem, tad pilsētās kurās bija sabraukuši vairāki latvieši, tika dibinātas latviešu skolas, lai bērniem būtu iespēja turpināt mācīties latviešu valodu, Latvijas vēsturi un ģeografiju, tautas dejas un tautas dziesmas, ka arī piekopt latviešu tautas tradicijas. Latviešiem bija tā priekšrocība, ka starp iebraucējiem bija daudz skolotāju un cilvēku ar augstāko izglītību. Viņi varēja palīdzēt nodibināt latviešu skolas un iesaistīties kā pārziņi vai skolotāji skolās. Daudzas skolas tika dibinātas pie draudzēm, kā piemēram Edmontonā, Kirkland Lake un Vinipegā.
Viss kopā Kanadā tika dibinātas 21 pamatskola un trīs ģimnazijas. Ģimnazijas Hamiltonā un Montrealā bija daļas no Latviešu Hamiltonas skolas un Montreālas skolas. Šodien pastāv tikai piecas pamatskolas: “Auseklītis” Halifaksā, Edmontonā, Hamiltonā, Otavā un Toronto un divas ģimazijas –Hamiltonā un Toronto. Ceram ka varēs uzsākt pamatskolu Vankuverā. Vissvecākā skola ir Latviešu Skola Hamiltonā kuru dibināja Elza Gulbis 1948. gadā.
Jau 1950. gadā Kanādā pastāvēja 9 latviešu pamatskolas ar 224 skolniekiem: Bramptonā (24), Hamiltonā (32), Londonā (23), Norlandē (20), Port Arthur/Fort Williams(12), Toronto (60), Vinipegā (34), Timmins (10) un Virdžiniatounā (Virginia Town) (9).
Visslielākais latviešu skolu skaits bija 1952./53.m.g kad bija 21 skola.
1955.gadā Kanādā pastāvēja 18 skolas ar 622 skolniekiem. Tika dibinātas skolas Edmontonā, Kičener/Vaterlū, Niagārā, Montreālā, Otavā, Sv. Katrīnās, Sadberijā, Vankūvera, ģimnazija Toronto un Neklātienes skola. Pēc līguma notecēšanas latvieši sāka atstāt darbus raktuvēs un sāka pārcelties uz lielākiem latviešu centriem. Starp 1950. gadu un 1955. gadu, latviešu skolas izbeidza darbību Timmins (1950 – 52), Virdžiniatown (1950-52), Kikland Lake (1951-53), Red Deer (1951-54).
1959./1960.mācību gadā Kanādā pastāvēja 14 skolas ar 733 skolniekiem. Bramptonas, Norlandes un Otavas otrā skola bija izbeigušas darbību.
Visslielākais skolēnu skaits bija 1964./65.mācību gadā ar 892 skolniekiem mācoties 15 skolās.
Desmit gadus vēlāk, 1974./75. mācību gadā, skolēnu skaits jau bija noslīdējis uz 504 skolniekiem mācoties 10 skolās.
Salīdzinājumā 1984./85. m.g. 337 skolnieki mācījās 8 skolās; 1994./95. m.g. 287 skolnieki mācījās 6 skolās; 2004./2005. m.g. 206 skolnieki mācījās 6 skolās (Hamiltonas, Montrealas, Otavas, TLBSS, Valodiņas) un TLTA Ģimnazijā.
2016./17. m.g. 107 skolnieki mācās 6 skolās ar 30 skolotājiem.
Kopsummā, sekojošā latviešu skolas tika dibinātas Kanādā (dibināšanas datums – beigšanas datums):
- “Auseklītis” Halifaksā, Jaunskotijā (2016-
- Bramptonas Latviešu Sestdienas skola (1952-1959)
- Edmontonas Sv. Jāņa Latviešu ev.lut. Draudze skola (1951-1955)
- Edmontonas Latviešu Sestdienas skola (1957-1961) – atjaunota 2015. gadā
- Latviešu Skola Hamiltonā (1948 – )
- Kalgerijas Latviesu Biedrības “Daugava” Latviešu Sestdienas skola (1962-1974)
- Kičeneras/Vaterlū Latviešu skola (1953- 1972)
- Kirklandes Sv. Pāvila Latviešu ev.lut. Draudzes skola (1951-1953)
- Londonas Latviešu Sestdienas skola (1949- 1975)
- Niagaras Latviešu skola (1951-1965)
- Norlandes Latviešu Sestdienas skola (1950-1959)
- Montrealas Latviešu skola (1951- ) (ar pārtraukumu bērnu trūkumu dēļ)
- Neklātienes skola (1952- nav slēgta bet beidzamais skolnieks bija 1975. g.)
- Otavas Latviešu skola I (1952- )
- Otavas Latviešu skola II (1953-1956)
- Port Arthur/Fort Williams Latviešu Draudzes skola (1950-1970)
- Sv. Katrīnas Latviešu skola (1950-1975)
- Sadberijas Latviešu skola (1952-1969)
- Toronto Latviešu Biedrības Sestdienas Skola (1950- )
- Valodiņa (1977- 2015)
- Vankūveras ev. lut. Latviesu Draudzes Sestdienas skola (1951-1975)
- Vinipegas Latviešu ev.lut. Sv. Krusta Draudzes Sestdienas skola (1950-1973)
- Toronto Latviešu Augstskolas Ģimnazija (1953 – )
Skolniekiem sākuma gados bija laba latviešu valodu. Skolotājiem nebija jācīnās ar latviešu valodas nepratējiem, bet bija problēma ar mācibu vielu trūkumu un nepiemerotām telpām. Ar laiku LNAK Izglītības Nozare kopā ar ALA Izglītības Nozari izstrādāja skolas programmu, kā arī izdeva lasamās grāmatas, preizrakstības grāmatas, liecības, utt. Tika rīkoti kursi un konferences.
Skolnieku skaits ir sarucis. Skolniekiem latviešu valoda paliek par svešvalodu un sakarā ar to, mācīšanas metodes ir mainījušās. Pagātnē, skolnieki bija visi ar labām latviešu valodu zināšanām un skolotājiem bija Latvijā iegūta paidegoģiska izglītība. Ar laiku skolnieku latviešu valodas zināšana samazinājās, un skolotāju sastāvs arī mainījās. Skolām bija jāpiemērojas pie tiem skolniekiem kuri maz vai nemaz nerunāja latviešu valodu. Tā tika nodibinātas MML klases (Mes Mācamies Latviski). Par latviešu valodas stundas laiku, šie skolnieki mācījās pie citas skolotājas.
Šodien skolotātiji latviešu skolā ir ar vietējo paidegoģijas izglītību, vai vecāki un citi kuriem interesē lai bērni turpinātu savas latviešu valodas zināšanas un justies kā daļa no latviešu sabiedrības. Skolotājiem jāpārstrādā mācību vielu lai tā būtu piemērota skolnieku spējām. Klasē ir skolnieki ar labu latviešu valodu un citi ar vāju latviešu valodu. It ari skolnieki, kas cenšas un citi, kas necenšā. TLBS skolas skolotājs Pauls Legdziņš ir izsrādājis latviešu valodas mācību vielu sākot ar 3. klasei līdz 8. klasei.
Mums jāpateicas, ka ir vēl personas, kas ir ar mieru nākt un mācīt latviešu skolā. Dažreiz viņiem jābūt kā burvju māksliniekiem, lai uzburtu vēlēšanos skolniekiem runāt latviski un mācīties par no Latvijas, kā arī skolnieku skaits tiek palielināts no Latvijas iebraucēja bērniem. Vecākiem arī jānāk talkā – mājās runājot latviski un palīdzēt skolniekiem ar mājas darbiem.
Tagad ir daudz bērnu no jauktām laulībām, kur ģimenēs nerunā latviski, bet ģimene tomer grib uzturēt saites ar latvietību. Skolas varētu nodibināt grupu, kā to ir izdarījusi Otavas latviešu skola piedāvājot “Mēs Mācamies par Latviju” programmu. Bērni kopā ar vecākiem un vev-vecākiem mācās par Latviju un latviešu tradīcījām angļu valodā. Visi iet rotaļās un dzied latviešu valodā.
LNAK Izglītibas nozare sastrādājās ar ALA Izglītibas nozari, Latviešu valodas agentūru un PBLA Izglītibas nozare lai piemērotu valodas mācīšanas programmas skolēniem, kas mācās latviešu valodu kā otro valodu. Tiek arī piestrādāts pie tālmācibas programmu, lai tie bērni, kas dzīvo tālu no latviešu centriem, varetu mācīties latviešu valodu ar tīmekļu palīdzību.
