Nedēļas apskats (Mar 3–9, 2025)

Kanādā un pasaulē.

  • Ievēlēts jauns līderis. Kanādas Liberālās partija ievēlēja bijušo Kanādas Bankas un Anglijas Bankas vadītāju Mark Carney. Balsošana līderu sacensībās sākās 26. februārī, tiešsaistē. No gandrīz 400 000 liberāļu, kas reģistrējās dalībai šajās vēlēšanās, galu galā tika nodotas 151 899 balsis. Četri pretendenti sacentās partijas augstākajam amatam un arī Kanādas premjerministra amatam. Carney finišēja pirmajā vietā ar lielāko vairākumu 85,9 % balsu.
  • ASVprezidents parakstīja rīkojumus, kas paplašina preču loku, kas atbrīvotas no ievedmuitas tarifiem Kanādai un Meksikai. Tā bija otrā reize divu dienu laikā, kad Tramps atcēla nodokļus importam no diviem lielākajiem ASV tirdzniecības partneriem. 5.martā – tikai dienu pēc tarifu stāšanās spēkā – viņš paziņoja, ka uz laiku atbrīvos autoražotājus no 25% importa nodevām.
  • Federālā valdība uzsākusi vairāk nekā 6 miljardu dolāru palīdzības programmu  uzņēmumiem, kurus ietekmējuši ASV prezidenta tarifi, un atviegloja dažus nodarbinātības (employment insurance – EI) noteikumus, lai palīdzētu darba ņēmējiem. 5 miljardu dolāru domāti, lai palīdzētu Kanādas eksportētājiem sasniegt jaunus noieta tirgus.
  • Kanādas bezdarba līmenis februārī saglabājās nemainīgs, stabili 6,6 % līmenī, piektdien paziņoja Kanādas statistikas pārvalde, jo iedzīvotāju skaita pieaugums zaudē īpatsvaru un tarifu nenoteiktība satricina darba tirgu.
  • Iedzīvotājuskaita pieaugums Kanādā pēdējo 12 mēnešu laikā ir ievērojami palēninājies. Kanādas pieaugušo skaits februārī pieauga uz pusi lēnākā tempā salīdzinot ar 2022. gada aprīli.
  • Ontariono 10. marta palielinās elektroenerģijas cenas amerikāņu klientiem par 25%, reaģējot uz Tramp noteiktajiem tarifiem. Province piegādā elektroenerģiju 1,5 miljoniem cilvēku ASV Minesotas, Ņujorkas un Mičiganas štatos.
  • Arīdzan alkohola un alkoholu produktu izņemšana no Kanādas plauktiem kaitē ASV uzņēmumiem. Kalifornijas vīna industrija ir nobažījusies par Kanādas patērētāju pretreakciju. “Kanāda ir vienīgais nozīmīgākais ASV vīnu eksporta tirgus, kura mazumtirdzniecības apjoms pārsniedz 1,1 miljardu ASV dolāru gadā,” preses relīzē sacīja ASV Vīna institūta prezidents.

Latvijā

  • Saeima ceturtdien pēc neilgām debatēm, kurās kritizēja valdības darbu kopumā, atbalstīja izmaiņas Ministru kabinetā. Visi jaunie ministri līdz šim bija parlamentārie sekretāri: Atis Švinka – Aizsardzības ministrijā, Dace Melbārde – Ārlietu ministrijā, Reinis Uzulnieks – Labklājības ministrijā.
  • Saeima ceturtdien pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumu. Likumprojekts paredz mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmas izveidi Latvijā, ko īstenos Mākslīgā intelekta centrs.
  • Latvijas valdība sagatavojusi plānus aizsardzības izdevumu palielināšanai – 4% no IKP izdevumiem aizsardzībai varētu būt jau šogad, teica premjerministre Siliņa (”Jaunā Vienotība”).
  • Zviedrijaskoncerns ICA Gruppen nolēmis pārdot Rimi veikalu tīklu Baltijas valstīs. To iegādāsies Dānijas koncerns Salling Group, kas ir lielākais mazumtirdzniecības uzņēmums Dānijā. Dāņi pērk 314 Rimi veikalus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī e–tirdzniecības platformu, noliktavas un izplatīšanas centrus. Rimi Baltic kopumā ir vairāk nekā 11 000 darbinieku. Pārdošanas cena varētu būt 1,3 miljardi eiro.
  • Latvija šogad Ukrainas dronu industrijā investēs 10 miljonus eiro, bet Dronu koalīcijā Ukrainas spēku vajadzībām – 20 miljonus, tā lēma Ministru kabinets.

Eiropā

  • Eiropā spriež, kā stiprināt savu drošību. Francijas prezidents Makrons trešdien paziņoja, ka apspriedīsies ar Eiropas sabiedrotajiem par ideju izmantot Francijas kodolieročus, lai aizsargātu kontinentu no Krievijas draudiem.
  • Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepazīstināja ar plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un militāram atbalstam Ukrainai.
  • Eiropas gaisa spēkus, kuru sastāvā būtu 120 iznīcinātāji, varētu izvietot, lai Kijivas un Rietumukrainas debesis aizsargātu pret Krievijas uzbrukumiem, neizraisot vēl lielāku konfliktu ar Maskavu, vēsta laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz militāro ekspertu izstrādātu plānu.
  • Briseles domnīcas “Bruegel” analītiskā materiāla autori rēķina, lai nepieciešamības gadījumā novērstu Krievijas karaspēka ātru virzīšanos uz priekšu Baltijā, būs vajadzīgi vismaz 1400 tanki, 2000 kājnieku kaujas mašīnas un 700 artilērijas ieroči. Tas ir vairāk nekā Francijas, Vācijas, Itālijas un Lielbritānijas sauszemes karaspēkam kopā. Tomēr ir varianti, viņi norāda.
  • Reaģējot uz Ukrainai nelabvēlīgajām izmaiņām ASV politikā, pēdējo dienu laikā no Eiropas valstīm arvien vairāk izskan ziņas par to, kā apmainīties ar izlūkdatiem bez amerikāņu iesaistes. Tikmēr prezidents Tramp paziņojis, ka esot jau tuvu tam, lai atceltu liegumu dalīties izlūkdatos ar Ukrainu. Vērtējot faktisko situāciju kara frontē, izlūkdatu trūkums rada traucējumus nevis ieroču sistēmu darbībai, bet to efektivitātei. Tikmēr krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kaŗš Ukrainā

  • ASV apturējušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu. CIP direktors gan solīja, ka šis pārtraukums esot īslaicīgs un ASV nākotnē atkal “strādās plecu pie pleca kopā ar Ukrainu”.
  • ASV prezidents pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai. Lēmums stājās spēkā nekavējoties – uzdots apturēt visas ASV militārās tehnikas piegādes, kas vēl nav nonākušas Ukrainā. Tas attiecas arī uz bruņojumu, kas tiek transportēts ar lidmašīnām un kuģiem vai atrodas tranzīta zonās Polijā.
  • Krievijas tiesa piespriedusi 19 gadu cietumsodu britam, kurš Ukrainas pusē karoja krievijas Kurskas apgabalā un nonāca gūstā.
  • Savā jaunākajā dronu un raķešu uzbrukumā krievija mērķējuši uz Ukrainas enerģētikas un gāzes infrastruktūru. Ukrainas gaisa spēki pavēstīja, ka krievija vienas nakts uzbrukumā izšāvusi 67 raķetes un 194 dronus, piebilstot, ka tā notriekusi 34 raķetes un 100 dronus.
  • Kas notiek Kurskā? Krievija veica šogad lielāko uzbrukumu Ukrainai, kurā izmantoti arī karakuģi. Agresors izšāva vismaz 67 raķetes un uzbruka ar 194 droniem. Pēdējos krievijas triecienos Ukrainā gājuši bojā 25 cilvēki – Doņeckas apgabalā 11 un 40 ievainoti. Tā kā Ukrainai trūkst ASV izlūkdatu, Krievijai izdevies pārraut Ukrainas aizstāvju ieņemtās pozīcijas Kurskas apgabalā, rezultātā tūkstošiem ukraiņu karavīru draud aplenkums, ziņo britu laikraksts The Telegraph.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai. Gan bērnu atbalstam, gan dronu pirkšanai, gan vēstuļu paraugi, ko nosūtīt valdībai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, www.ir.lv, www.lsm.lv