LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 14.-21. septembris

Kanādā un ASV

  • Kanādas parlaments atsāk darbu rudens sesijā, kurā Mark Carney vadītajai valdībai prioritāte būs ekonomika, darbavietas un jauns valsts budžets. Valdība virzīs Building Canada Strong Act investīciju paātrināšanai un Darba kodeksa izmaiņas streiku novēršanai ostās, kā arī nepabeigtos likumprojektus par sociālo mediju ierobežojumiem bērniem. Fokusā būs jauna alianse ar Eiropas Savienību, kamēr sarunas ar ASV ir apstājušās un opozīcijas līderis Pierre Poilievre pieprasa valdības atbildību. Liberāļi saglabā vairākumu House of Commons, taču politisko vidi ietekmēs sešas papildvēlēšanas, Alberta referendums par izstāšanos un Kvebekas vēlēšanas, kurās Parti Québécois ar līderi Paul St-Pierre Plamondon sola neatkarības referendumu.
  • Kanādas aizsardzības štāba priekšniece Gen. Jennie Carignan zaudēja aizklātā balsojumā par nākamo NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju, un amatā tika ievēlēts viņas vācu kolēģis Gen. Carsten Breuer, kurš darbu uzsāks 2027. gada jūlijā. Uzvaras gadījumā Gen. Jennie Carignan būtu kļuvusi par pirmo sievieti šīs alianses augstākās militārās padomdevējas institūcijas vadībā tās 77 gadus ilgajā vēsturē. Eksperti norāda, ka iespējamais šķērslis viņas kandidatūrai varēja būt U.S. prezidents Trump, it īpaši pēc tam, kad Kanādas premjerministrs Carney paziņoja par nodomu stiprināt valsts saites ar Eiropas Savienību. Kanādas aizsardzības ministrs David McGuinty pauda lepnumu par ģenerāles kandidatūru un uzsvēra, kā valsts turpinās sniegt nozīmīgu ieguldījumu aliansē.
  • Kanādas Augstākā tiesa skaidro, ka anulēja liberālās partijas kandidātes Tatiana Auguste vienas balss uzvaru Terrebonne, QC apgabalā, lai saglabātu sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam pēc tam, kad Elections Canada pieļāva nopietnu administratīvu kļūdu ar pasta staciju kodiem.
  • Premjerministra Carney valdība investīciju samitā Toronto paziņoja par vērienīgu nodokļu reformu, ieviešot produktivitātes “mega-dedukciju”, kas ļaus uzņēmumiem nekavējoties norakstīt pilnas jauno investīciju izmaksas tādās nozarēs kā mašīnbūve, aprīkojums, tīrā enerģija un bezizmešu transportlīdzekļi (zero-emission vehicles). Atvieglojumu var saņemt tikai tie uzņēmumi, kas reāli veic kapitālieguldījumus Kanādā.
  • Premjerministrs Carney paziņoja, ka valdība atvērs Kanādas četras lielākās lidostas privātajām investīcijām, slēdzot ilgtermiņa koncesiju līgumus par to darbību, tašu saglabājot valsts īpašumtiesības uz zemi un aktīviem. Šis lēmums attiecas uz Toronto Pearson, Vancouver, Montreal Trudeau un Calgary lidostām un ir vērsts uz desmitiem miljardu dolāru piesaisti, ko plānots reinvestēt nākamās paaudzes infrastruktūrā. Opozīcijas līderis Pierre Poilievre pieprasīja sīkāku informāciju par ieguvumiem iedzīvotājiem, savukārt NDP un Canadian Labour Congress asi kritizēja plānu, brīdinot par sabiedriskās infrastruktūras izpārdošanu un pakalpojumu cenu kāpumu pasažieriem līdzīgi kā Austrālijas privatizācijā.
  • Prezidents Trump paziņoja, ka viņa plānotā 76 metrus augstā Triumfa arka pie Arlington National Cemetery Vašingtonā darbosies kā militārs komplekss, kurā izvietos dronus, snaiperus un munīciju. Projekts ir saņēmis aviācijas un mākslas komisiju sākotnējos saskaņojumus, taču pret to tiesā vēsušies veterāni un vēsturnieki, jo iecerei trūkst Kongresa apstiprinājuma. Šī arka ir daļa no plašākiem Trump plāniem pārveidot galvaspilsētu, kas ietver arī jaunu balles zāles kompleksu nojauktā White House austrumu spārna vietā un mēģinājumus pārdēvēt John F. Kennedy Center.
  • ASV prezidents Trump 18. septembrī aizliedza telekanāliem CNN un MS NOW un izdevumam Politico piekļuvi Baltajam namam.
  • ASV pirmo reizi atzinušas, ka tās Kosmosa spēki Zemes orbītā izvietojuši kosmisko ieroci.
  • ASV Kongress apstiprinājis jaunas sankcijas pret krieviju un tās atbalstītājiem. Likumprojekts ļautu prezidentam Trump noteikt līdz 100% tarifus valstīm, kas pērk krievijas naftu un gāzi. 18. septembrī likumprojekts tika parakstīts arī no Trump puses.
  • Aizritējis Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 75. jubilejas kongress, kas norisinājās Vašingtonā no 18. līdz 20. septembrim. Tas bija vēsturiski nozīmīgs notikums, jo apvienība atgriezās savā ASV dibināšanas pilsētā, kur tā uzsāka darbību 1951. gadā. Pasākuma īpašo statusu apliecināja augsta līmeņa amatpersonu dalība, tostarp Latvijas Valsts prezidenta Rinkēviča un ārlietu ministres Bražes klātbūtne un uzrunas, kas uzsvēra transatlantiskās sadarbības un diasporas lomas nozīmīgumu Latvijas valstij.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijas prezidents: krievija eskalēs sabotāžas un diversijas, taču iebrukums NATO teritorijā pašlaik nav iespējams. Līdzīgu situācijas vērtējumu sniedza arī aizsardzības ministrs Melnis, NBS komandieris Pudāns un SAB. Pagājušonedēļ Eiropā bija pastiprinājušās runas, ka krievija plānojot jaunas nopietnas diversijas pret NATO valstīm.
  • Saeima 17. septembrī atļāva līdz gada beigām paātrināti celt dzelzceļa infrastruktūras maksu krievijas graudu tranzītam. Valdība aicinājusi to palielināt par 300% un papildu ieņēmumus novirzīt Ukrainas aizsardzībai.
  • Valdība atteikusies no iepriekš plānotās Zviedrijas Archer haubiču iegādes un to vietā pirks lētākās Čehijas Morana sistēmas, kuras piegādāšot ātrāk.
  • Žurnālists Aivars Ozoliņš pēc 100 ministru kabineta darbības dienām secina, ka Kulberga valdības galvenais darbs ir nākamā valdības koalīcija.
  • Par braukšanu dzērumā no izolatora izlaists aizturētais bijušais labklājības ministrs Uzulnieks (ZZS). Viņam nav piemērots drošības līdzeklis, bet draud brīvības atņemšana līdz vienam gadam. Paziņojumā Uzulnieks atvainojās par “nopietno kļūdu”. ZZS nevirzīs jaunu labklājības ministra kandidātu.
  • 14. septembrī 214 izglītības iestādēs visās Latvijas pašvaldībās sākās “signālvēlēšanas”, kurās 60 000 jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem iepazīstas ar vēlēšanu procesu un balso par partiju sarakstiem. Balsis skaitīs paši jaunieši un rezultātus paziņos 3. oktobrī pēc Saeimas vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.
  • Latvijas gaisa telpu Saeimas vēlēšanu laikā aizsargās četri Vācijas iznīcinātāji, kā arī Itālijas un Turcijas gaisa spēki, 17. septembrī informēja Aizsardzības ministrija.
  • Latvija neatzīst krievijas tā dēvētajās vēlēšanās notikušo balsošanu pagaidu okupētajās teritorijās, informē Ārlietu ministrija. Krievijas vēstniecībā Rīgā balsojuši 290 krievijas pilsoņi jeb tikai 0,8% no visiem Latvijā balsstiesīgajiem krievijas pilsoņiem, informēja Valsts policija.
  • AirBaltic uzsācis parādu restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesā ierosinātai Chapter 11 procedūrai, kas ļauj uzņēmumam turpināt darbību un pasargā no kreditoru prasībām, kamēr tiek samazināts parādu slogs. Latvijas valsts finansēšanā nepiedalās. Plānots, ka process ilgs līdz 2027. gada jūnijam. Tikmēr aviokompānija turpina darbu kā līdz šim.
  • 14. septembrī Eiropas Arktikas samitā Somijas ziemeļos ES līderi uzsvēra krievijas un Ķīnas radītos draudus stratēģiski svarīgajam Arktikas reģionam.
  • Lietuvā Itālijas iznīcinātāji 15. septembrī īsi pēc pusnakts notrieca dronu virs Lietuvas, 100 km uz rietumiem no Viļņas pie Pratkūnu ciema. Drons ielidoja no baltkrievijas un atradās Lietuvas gaisa telpā apmēram 30 minūtes, vairākos rajonos bija izsludināts dzeltenais brīdinājums. Dronā bija sprāgstvielas, tas atrasts un neitralizēts.
  • Fregate no krievijas 14. septembrī starptautiskos ūdeņos Baltijas jūrā ar signālraķetēm apšaudīja Dānijas bruņoto spēku helikopteri. Ne helikopters, ne apkalpe nav cietuši.
  • Somija pievienosies Francijas kodolatturēšanas programmai, kas paredz konsultācijas par kodoldoktrīnu, kopīgas militārās mācības un iespēju uzņemt Francijas stratēģiskos gaisa spēkus Somijā.
  • Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals atklājis, ka Igaunija ved sarunas ar Franciju par iespējām pievienoties tās kodolatturēšanas programmai.
  • Zviedrijas parlamenta vēlēšanās kreiso partiju bloks ieguva 176 no 349 vietām un apsteidza līdzšinējo labējo bloku, liecina rezultāti pēc visu balsu saskaitīšanas. Zviedrijas jauno valdību pēc 13. septembrī notikušajām vēlēšanām uzticēts veidot sociāldemokrātu līderei Magdalēnai Andešsonei.
  • Vācijas kanclera Frīdriha Merca konservatīvie 20. septembrī cieta smagu sakāvi bijušajā Austrumvācijā Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, kur ievērojamus panākumus ir guvusi galēji labējā partija Alternatīva Vācijai (AfD). Tās izredzes izveidot valdību tomēr ir mazas.
  • Eiropas Komisijas prezidente fon der Leiena trešdien ikgadējā uzrunā par stāvokli ES rosināja izveidot jaunu Eiropas drošības mehānismu, lai dalībvalstis kopīgi reaģētu uz hibrīddraudiem, kas nesasniedz bruņota uzbrukuma līmeni. Fon der Leiena arī paziņoja, ka Kanāda ir uzaicināta kļūt par pirmo ES asociēto dalībvalsti.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidents Zelenskis 15. septembrī paziņoja, ka Ukraina veiksmīgi testējusi dronu, kas spēj notriekt krievu reaktīvos šahedus.
  • Ukrainas uzbrukumu rezultātā trīs no sešām krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām septembrī ierobežojušas ražošanu.
  • Raķešu uzbrukumā Kijivai naktī uz 17. septembri ievainoti vismaz 20 cilvēki, tai skaitā bērni, bojāta augstskolas ēka un iznīcināta humānās palīdzības noliktava, kur sadegušas arī Ziedot.lv iegādātas mantas.
  • Ukrainas spēki 15. un 16. septembrī uzbrukumos okupētajā Krimā trāpījuši krievijas bumbvedējam Su-24, kā arī dronu palaišanas un vadības punktiem un munīcijas noliktavām.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv