Informācija un pirmsvēlēšanu manipulācija
Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā (LNAK) pirms vēlēšanām uz sarunu aicināja Latvijā labi pazīstamo pētniecisko žurnālisti Ingu Spriņģi, kurai ir liela pieredze, pētot dezinformāciju, Krievijas ietekmes operācijas un sociālo nevienlīdzību. Žurnāliste arī organizē lekcijas par kritisko domāšanu un kādreiz vadījusi pirmsvēlēšanu debates Latvijas Televīzijā. Pilna intervija ar I. Spriņģi skatāma LNAK YouTube kanālā.
Pēdējo gadu laikā politiķi ir kļuvuši ļoti aktīvi sociālo mediju vidē (Facebook, Instagram, TikTok). Viņi dalās ar saturu, ko paši veido. Šogad tādā lielā platformā kā Facebook politiskajām partijām vairs nav atļauts publicēt apmaksātu reklāmu, tāpēc arvien svarīgāki kļūst citi saziņas kanāli.
I. Spriņģe stāsta, ka politiķu veidotais sociālo mediju saturs ir labi “nogludināts”, un tā ir vienvirziena komunikācija, nevis īsta saruna, tikai ilūzija par sarunu. Tur netiek uzdoti jautājumi un sagaidītas atbildes, kā tas notiek, piemēram, radio vai televīzijas pārraidēs, kur profesionāli žurnālisti izjautā politisko partiju pārstāvjus. Būtiskākais, kam jāpievērš uzmanība, ir tas, vai politiķis skaidro, ko viņš dara vai darīs, vai arī viņš tikai kritizē un apvaino savus oponentus. Tieši to pēdējos gados sociālajos medijos redzam visbiežāk. Žurnāliste I. Spriņģe skaidro, ka tas ir saistīts ar vairākām lietām, bet galvenokārt ar sociālo mediju algoritmiem. Lai kāds šajā vidē tiktu pamanīts, viņam jādalās ar emocionālu saturu, kas diemžēl bieži nozīmē negatīvu vai dusmīgu vēstījumu, jo tas visvairāk piesaista uzmanību. Tieši ar šādu saturu sociālo mediju lietotāji visbiežāk dalās, jo tas viņus sadusmo. Tāpēc politiķi to izmanto, jo zina, ka tā sasniegs gan viņu atbalstītājus, gan pretiniekus. I. Spriņģe piemin pētījumu, kurā atklāts, ka gadījumos, kad politiķis kritizē oponentu, sociālo mediju sekotāji ar šo saturu dalās divas reizes biežāk nekā ar saturu, kas adresēts viņa vēlētājiem.
Tāpat I. Spriņģe min, ka īpaši veiksmīgas sociālo mediju satura veidošanā ir opozīcijas partijas, jo ziņas par šīm partijām sabiedrisko mediju, kā arī lielo un tradicionālo mediju saturā, parādās mazāk. Sabiedriskie mediji biežāk ziņo par partijām, kas atrodas pie varas, un tas, protams, ir viens no viņu uzdevumiem. Tāpēc opozīcijas partijas ir labi sapratušas sociālo mediju algoritmus, kas vislabāk darbojas ar negatīvām ziņām, dusmīgiem un pat naidīgiem vēstījumiem. Protams, partijas to visvairāk izmanto tieši pirms vēlēšanām, bieži pašas radot savus “pasākumus”, mākslīgi veidotus notikumus, kas ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas.
Pirmais un svarīgākais resurss pirms Saeimas vēlēšanām ir Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa (www.cvk.lv). CVK mājaslapā ir sadaļa “Balsošana ārpus Latvijas”. Kanādā būs atvērti seši vēlēšanu iecirkņi, un visos būs nodrošināta piekļuve vēlētājiem ar kustību traucējumiem. Vēlēšanu dienā, 3. oktobrī, iecirkņi būs atvērti Edmontonā, Monreālā, Toronto, Hamiltonā, Otavā un Vankūverā. Balsošanai pa pastu ir iespējams pieteikties līdz 25. septembrim (piektdiena).
Latviešu Nacionālās Apienības Kanādā (LNAK) mājas lapas lnak.net sadaļā “15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī” ir atrodama informācija par vēlēšanām, vērtīgi video un publikācijas.
Uzticams un profesionāli sagatavots saturs atrodams “Latvijas Sabiedriskajā medijā” (lsm.lv). Piemēram, raidījums “Krustpunktā” klausāms arī platformā Spotify. Tāpat palīdzēt izdarīt izvēli var “lsm.lv” sadaļa “Saeimas vēlēšanas 2026”, kur atrodama “Partiju šķirotava”, rīks, kas palīdz pirms vēlēšanām atrast politisko spēku, kura uzskati un nostāja visvairāk sakrīt ar tavām domām. Tāpat iespējams atlasīt partijas, kuras nevēlies iekļaut rezultātos.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” mājaslapā (rebaltica.lv) ir vērtīga sadaļa “Vēlēšanas 2026”.
Laura Hofmane
Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā.
#DiasporasNVO2026
