Draudzīgais Aicinājums Toronto Latviešu skolā tiek atzīmēts ar teātra izrādi.
Tec, brālīti, tec, māsiņa,
Palīdzat vezmu vilkt.
Ko viens pats nejaudāja
To pulkā padarīja.
Šī gada Draudzīgā Aicinājumā TLBSS 6. klases skolēni uzveda teātri Ku-kū! Krupis un Varde Arnolda Lobela stāsta motīvos. Tas patiesi bija komandas darbs, kurā piedalījās septiņi skolēni un viņu ģimenes režisors Kaivas Sukses vadībā. Pateicoties režisores degsmei, stiprai vīzijai un prasmīgai vadībai nonācām līdz izrādes mirklim mierīgi un vēl smaidoši, toties darbs bija liels! Dosim nelielu ieskatu darba procesā no pirmās sapulces un domu graudiņiem līdz skatuvei.
Viss jau sākās pērnā gada pavasarī, kad mūsu topošās sestās klases vecāku komandai tika izklāstīts pirmais uzdevums – līdz vasarai bija jasarunā režisore un jāvienojās par lugu. Kaut tobrīd izaicinājums šķita milzīgs un visādi varianti tika apspriesti, tieši izlaiduma dienā viss strauji salikās pa plauktiem. Režisore Kaiva pēc brīnišķīgās Lupatiņu izrādes bija gatava atkal vēl vienu gadu darboties ar teātri, un labi pazīstamie ‘Frog and Toad’ stāsti nesen tika iztulkoti arī latviešu valodā un jutās gana jautri mūsu dzīvulīgiem bērniem. Plāns paziņots un mērķis nosprausts! Pa vasaru pacietīgi sagaidījām savu Krupis un Varde grāmatu sūtijumu no Latvijas un jau sākām sapņot par topošo izrādi.
Septembra sestdienās bērni kopā ar režisori ienira dziļi abinieku pasaulē. Tapa milzīgs plakāts ar krupja un vardes tēliem vizuālai inspirācijai. Kaiva lasīja stāstus bērniem priekšā un katra aina tika pārrunāta un izjusta. Ttika vingrināta precīza lasīšana un izruna pa skaņām un zilbēm īpaši burtiņiem ar garumzīmēm un mīkstinājumiem.
Oktobra mēnesī bērni jau paši lasīja stāstus skaļi viens otram un sāka pārdomāt vai izjūt sevi vairāk krupja vai vardes lomā. Līdz mēneša beigām katrs paziņoja savu izvēli režisorei kā arī norādijā savus mīļākos stāstus. Vecākiem arī bija pirmā sapulces ar režisori un darbiņi tika nosprausti – kurš gādās par skatuves uzbūvi un rekvizītiem, kurš nodrošinās skaņu un apgaismojumu, kādi būs kostīmi, kurš saskaņos plašāko darbību ar Centru, nospraužot mēģinājumu laikus un skatuves uzbūves noglabāšanu.
Novembrī jau bija iedalītas lomas un sižeti. Bija trīs vardes (Aleksandrs Brīviņš, Laila Langina un Lija Sukse) un trīs krupji (Austris Briedis, Emīls (Enzo) Dombrovskis un Līva Untiks-Jamieson) kā arī vectētiņš/teicējs (Maksims Ezers). Šajā mēnesī stāsti tika lasīti vēl un vēl un vēl. Izruna tika labota. Saprašana par notiekošo tika pārbaudīta un nostiprināta. Izteiksme sāka pamazām parādīties. Vecāki jau sāka fotogrāfēt savas mēbeles un citus mājas priekšmetus, plānojot kas vislabāk derēs skatuvē. Nevarējām neiet veikalos bez krupja un vardes filtra – momentā saredzējām visu, kas ir brūns un zaļš, un visu, kas noderētu skatuves veidošanā!
Līdz decembra beigām bijām gatavi ripot ar pirmajiem mēģinājumiem lielā skatuvē Rīgas zālē un skatuves uzbūves taklām. Kopumā ziemas brīvdienās pavadījām piecas pilnas dienas centrā. Vecāki mērījā un grieza, krāsoja un būvēja skatuves ainas kamēr bērni tēloja un kustējās pa skatuvi, vingrināja savas lielās balsis ar lēnu, skaidru izrunu.
Janvārī viss tika noslīpēts zem režisores Kaivas radošās un vērīgās acs. Aktieri iejutās savos kostīmos, kurus prasmīgi izgatavoja un vēl pakoriģēja Judīte Boičuka. Aktieru pulkā vēl nāca klāt 8. klases skolnieces Madara Sukse Dos Santos un Alena Ezers papildus lomās. Aldis Sukse gādāja par skatuves apgaismojumu, kas bērnus patiesi pārsteidza ar spožumu un karstumu! Kārlis Briedis pieskandināja savu dziesmiņu, kas visiem uzreiz iesēdās prātā, tā ka gribot negribot dungojām līdzi. Maija Langina kā vadītāja aizkulisēs piefiksēja piezīmes – kur kuram jābūt un kādi rekvizīti ir vajadzīgi katrā mirklī, lai viss gludi noritētu. Zuflieres Inga Untika un Janīna Fogele iedrošināja aktierus, kamēr Kristīna Gūtmane, Diāna Briede, Jānis un Jenny Dombrovski risināja pēdējos skatuves iekārtas jautājumus. Pēters Ezers koordinēja visas detaļas par un ap mēģinājumiem un pašu izrādes dienu kopā ar Centra vadību. Kas par komandu!
Un nu jau izrādes diena bija klāt!
Luga atklājās ar krācošu vectētiņu, kuru mazbērni pamodināja ar lūgumiem palasīt kādu stāstu. Tā nu lielā grāmata tika atvērta un visi kopā ielaidāmies pasaku pasaulē. Izsekojām labākos draugus Krupi un Vardi cauri visiem gada laikiem, septiņos sižetos par kuriem bija iespēja sirsnīgi pasmieties un reizē dziļāk padomāt par dzīvi, par pazaudētām mantām, par gribasspēku, par to kā draugi spej viens otru līdzsvarot un iepriecināt un iekustināt tieši tad, kad tas visvairāk ir vajadzīgs. Jaunie aktieri ar plašiem smaidiem saņēma ovācijas. Skatītaju gardie smiekli un stiprie aplausi apliecināja visiem, ka lielais darbs bija to visu vērts.
Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās;
Rokas darba nebijās,
Zinājās padarot.
