Ukrainai vajag palīdzību, lai uzvarētu: Latviešu Nacionālā Apvienība Kanadā aicina tautiešus nepagurt atbalstīt Ukrainu
Šogad marta sakumā Otavas latvieši kopā ar ukraiņu kopienu rīkoja līdzekļu vākšanas akciju Solidarity Through Song and Dance, kas visus savāktos līdzekļus novirzīja trīs ukraiņu labdarības organizācijām, viena no trijām ir Save Ukraine.
Kaŗš ir postošs, un nu gandrīz esam pieraduši pie ikdienas kaŗa šausmām ziņās, kas cilvēku dzīvības paslēpj ciparos. Tik un tik cilvēki vakardien tika nogalināti krievijas mesto bumbu rezultātā, tajā un tajā Ukrainas pilsētā. Sagrauta kārtējā skola un nodedzināta bibliotēka.
Mēs esam lēnām apzinājuši krievu nesto postu un atraduši veidus kā palīdzēt, un turpinām meklēt iespējas efektīvākajam palīdzības veidam.
Starp citiem darbiņiem tajā vakarā (Solidarity Through Song and Dance) es palīdzēju ar dzērieniem bārā, kur plecu pie pleca strādājot iepazinos ar Oksanu, kas no Kijivas pārcēlusies uz Otavu un dara visu iespējamo, lai palīdzētu mīļajai Ukrainai.
Ukraiņu bērni pazūd krievijā
Pēc šī labdarības pasākuma satiku Oksanu atkal, mēs sarunājām laiku sarunai, lai Oksana man pastāstītu vairāk par organizāciju Save Ukraine, kas nodarbojas arī ar krievijas nozagto bērnu atgriešanu.
Personīgi nezināju daudz par šo tematu, tāpēc nolēmu padalīties ar latviešu sabiedrību, cik satraucoši ir stāsti aiz katra dzirdētā cipara Ukrainā.
Pēc oficiāliem datiem krievijas dienesti ir nozaguši 19,500 bērnus (!!!). Kā Oksana skaidro, īstais skaitlis ir grūti izmērāms, jo tas, kas notiek okupētajās territorijās, skaidri nav zināms un skaitļus krievi neuzrāda. Pēc neoficiāliem datiem, iekļaujot pieņēmumus, kas notiek krievijas okupētajās territorijās, šis skaitlis ir krietni lielāks, aplēses rāda līdz pat 700,000 nolaupītu bērnu. Prātam neaptveŗami. Mūsu vecvecākiem kaŗa šausmas un piedzīvotais ļauj vieglāk uztvert un saprast, mums, kas uzauguši miera laikos, prasa zināmu piepūli, lai aptvertu, kā kaut kas tāds vispār ir iespējams.
Oksana man pastāstīja dažus piemērus, kā bērni tika un joprojām tiek nolaupīti. Pirmais, nogalina vecākus un bērnus nogādā filtrācijas nometnēs. Otrs, izņem visus bērnus no bērna nama un nosūta uz filtrācijas nometni. Trešais, kaŗa sākumā krievu zaldāti, ierodoties okupētajās territorijās, piedāvāja vecākiem bērnus nogādāt drošībā, vasaras nometnēs, kamēr konflikts beigsies. Vecāki, kas izdzīvoja, savus bērnus vairs nav redzējuši. Tādus piemērus var uzskaitīt vairāk un vairāk, taču pat mums, kas uzauguši miera laikos, ir skaidrs, ka tas ir jau kaut kur dzirdēts no otra pasaules kaŗa. Visi šie gadījumi raksturo klajus cilvēktiesību pārkāpumus.
Loģisks jautājums, kas notiek filtrācijas nometnēs? Pēc visa līdz šim zināmā, es domāju, katram pavīd doma, ka es to pat negribu dzirdēt. Taču tiem, kas tajās nometnēs nonākuši, nav izvēles. Ukrainas dokumenti tiek atņemti un aizstāti ar krievijas. Vīrieši (puiši), kas vecāki par 12 gadiem, tiek nosūtīti uz pāraudzināšanas nometnēm, kur māca to, cik Ukraina ir slikta un cik krievija ir laba, lai pēcāk ieliktu ieročus rokās un sūtītu atpakaļ uz frontes līnijām kaŗot krievijas pusē. Te nu mēs esam atpakaļ otrā pasaules kaŗā, kur mēs paši varam piesaukt jau mums zināmo, kas notika Latvijā un visās tajās valstīs, kur frontes līnijas gāja pāri.
Lai gan pēc pirmā un otrā pasaules kaŗa ir pieņemtas tik daudz konvencijas, noteikumi kā uzvesties, ja izceļas kaŗš, krievija demostrē klaju starptautisko normu neievērošanu, kas atkal mums atgādina kaŗa tribunālam ir jāsākas pēc iespējas ātrāk.
Tie bērnie, kam palaimējas netikt uz krievu frontes līnijām, tiek piedāvāti adopcijai ar citiem vārdiem un ar krievu dokumentiem, atrast tos bērnus būs diezgan grūti, lai neteiktu neiespējami.
Ziedojot līdzekļus Save Ukraine, mēs palīdzējām (kaut nedaudz) šai organizācijai atgūt 356 bērnus (4. jūnijs 2024. gads). Šī organizācija ir palīdzējusi evakuācijā 108,000 ukraiņu ģimenēm ar bērniem, nogādātas vairāk nekā 60 automašīnas ar palīdzības materiāliem, tiek uzturēti 6 palīdzības centri, katrs ar 520 cilvēku kapacitāti, un 15 izglītības centri, katrs ar 400 bērnu kapacitāti. Palīdzības centros patvērumu nodrošina ģimenēm ar bērniem līdz 3 mēnešiem un bāreņiem līdz 6 mēnešiem, tiek domāts kā atgriezt šos kaŗā cietušos kaut kādā dzīvē. Lai gan apkārt joprojām notiek kaŗš.
Ja arī tu gribi palīdzēt atgūt ukraiņus bērnus, ziedo www.saveukraineua.org.
Otavā piemin nogalinātos bērnus un tiekas ar
Nobela Miera prēmijas laureāti
3.jūnijā pie parlamenta Otavā tika rīkota kaŗā cietušo Ukrainas bērnu piemiņas akcija, jaunākajai zināmajai meitenītei, kas tika nogalināta aviācijas bumbu uzbrukumā, bija 2 nedēļas. Skaudrais atgādinājums: ne visiem ir iespējas dzīvot miera apstākļos, mūsu pienākums ir atbalstīt, ziedot un darīt visu iespējamo, lai rastu palīdzību Ukrainai. Aija Auziņa, LNAK Sabiedrisko attiecības nozares pārstāve Otavā, piedalījās atbalsta pasākumā, klātbūtnē sniedzot atbalstu ukraiņu kopienai.
Aija stāsta, ka akcijas rīkotāji nolasīja 551 nogalinātā Ukrainas bērna vārdu ar vecumu. Pēc tam bija klusuma brīdis un tad sāka no gala nolasīt vārdus. Akcija ilga četras stundas.
Savukārt 4. jūnijā Otavā vizītē bija ieradusies Nobela Miera prēmijas laureāte Oleksandra Matviichuk no Ukrainas, kas vada Ukrainas cilvēktiesību organizāciju “Pilsonisko brīvību centrs”. Nobela Miera prēmijas laureāti pārstāv pilsonisko sabiedrību savās zemēs.
“Viņi pielikuši lielas pūles, lai dokumentētu kaŗa noziegumus, cilvēktiesību pārkāpumus un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Visi kopā viņi apliecina pilsoniskās sabiedrības nozīmi miera un demokratijas sargāšanā,” teikts Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā (avots: www.lsm.lv).
Oleksandra Matviichuk piedalījās paneļdiskusijā kopā ar Kanadas federālo ministru Arif Virani (Parkdale—High Park, Minister of Justice and Attorney General of Canada). Tema: Izmeklējot krievijas kaŗa noziegumus (Investigating Russian War Crimes).
Savā runā Oleksandra Matviichuk uzsvēra kaŗa tribunāla krievijas tiesāšanai nepieciešamību, kā arī to, ka financējums Ukrainai vajadzīgs nevis, lai nezaudētu kaŗu, bet lai uzvarētu. Ja gribat palīdzēt Ukrainai, dodiet naudu ieročiem, jo likums nedarbojas, tāpēc nav citas iespējas, Ukrainai ir jākaŗo. Palīdziet atgūt nolaupītos bērnus. Viņa atzīmēja, ka Kanada ļoti palīdz kaŗa noziegumu pierādījumu vākšanā, kas palīdzēs kaŗa tribunālā izskatīt noziegumus, balstītus faktos un pierādījumos.
Latviešu sabiedrību Kanadā šajā pasākumā pastāvēja Jānis Lielāmers, LNAK Sabiedrisko attiecību nozares (SAN) vadītājs.
Noslēdzot šo rakstu, gribu aicināt tupināt atbalstīt Ukrainu, piedaloties ukraiņu rīkotos pasākumos, iespēju robežās ziedojot naudu. Rīkojiet kaut nelielus ziedojumu vākšanas pasākumus, vakariņas ar draugiem, jebko, kas jums padodas viegli.
Jānis Lielāmers,
LNAK SAN
