Piezīmes par ģimeni

Manā ģimenē bija divas ļoti atškirīgas izpratnes par “gimeni”. Tēvs cēlās no vecas dāņu ģimenes, kuriem “ģimene” bija tie, kurus pēc likuma nedrīkstēja precēt; visi citi bija “radi”.  Māte nāca no lielas deviņu bērnu vecas latviešu lauksaimnieku ģimenes. Mātes izpratne par “ģimeni” bija, ka to vajadzētu darīt cik plašu vien iespējams. Tāda ir mana izpratne par manu ģimeni un arī par mūsu Latviešu “ģimeni” — darīsim to cik vien plašu varam, ieskaitīsim cik daudzus vien varam! Mēs, beidzot, esam maza tauta; nevaram atļauties nevienu nepieskaitīt mūsu latviešu ģimenei.

Šovasar piedalījos vairākās Latvijas Ārlietu ministrijas Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdēs un darbu grupās, kurās pārrunājām jauno diasporas likumu un diasporas darbu plānu nākamajiem trim gadiem. Pašlaik apmēram 420 tūkstošu latviešu dzīvo ārpus Latvijas – apmēram 20% no visiem latviešiem! Diasporas likuma un Konsultatīvās padomes mērķi ir:  Lasīt tālāk …

  1. latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un  kultūras saglabāšana ārpus Latvijas;
  2. diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana;
  3. diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā;
  4. atbalsts remigrācijai.

Kopsavilkumā: DKP mērķis ir stiprināt un paplašināt mūsu latviešu “gimeni” Latvijā un plašā pasaulē.

Tas ir arī bijis LNAK mērķis no pašiem trimdas sākuma gadiem. Un to mēs arī aktīvi turpinām darīt. Protams, ir visādi izaicinājumi un grūtības. Kanādas lielie attālumi, asimilācija, valodas trūkumi un citas ikdienas dzīves realitātes ir vienmēr likušas pārdomāt latviešu “gimenes” piederības robežas – un pat vai tai vispār ir robežas. Kurš “pieder”? Kurš ne? Kā Tu izsaki savu piederību?

Es personīgi uzskatu, ka LNAK uzdevums attiecībā uz Latvijas valdības diasporas politiku ir atgādināt visām valsts ministrijām un iestādēm, ka latviešu diasporai ir jābūt ļoti plašai un ietverošai, lai latviešu tauta varētu zelt un plaukt Latvijā un pasaulē. Mums vajadzētu vienmēr bīdīt piederības robežas plašāk, lai tajās ietilptu visi, kuru saites ar Latviju un latvietību gan varētu būt savādākas nekā iepriekšējām paaudzēm, bet varētu gan būt tik pat sirsnīgas un nozīmīgas.

Manuprāt, latviešu “gimenē” visi ir dargi un cienīti — vienalga vai Tev laba vai vāja latviešu valoda, vienalga kuru tu mīli, vienalga kā tu sevi vēlies izprast. Tu esi — un būsi – latviešu ģimenei piederīgs un LNAK Tev sniedz roku!