Nedēļas apskats (Mar 10-16, 2025)

Kanādā un pasaulē.

  • 14. martā tika apstiprināts Kanādas jaunais premjērministrs Mark Carney.
  • Tāpēc, ka Carney nav ievēlēts tieši no vēlētajiem, visticamāk, drīzumā viņš izsludinās federālās vēlēšanas – mēģinās nostiprināt savu amatu uz ilgāku laiku. Viņš vēl nav pateicis no kura apgabala kandidēs. Tas nozīmē, ka kanādieši vēlēšanas varētu sagaidīt aprīļa beigās vai maija sākumā, un parlaments pirms tam neatsāks darbu.
  • Kanādas premjērs netērēja laiku jaunajā amatā un atcēla nodokli: the consumer carbon tax. Pēc zvēresta nodošanas, 14. martā, viņš parakstīja rīkojumu, kurā norādīts, ka no 1. aprīļa tiks atcelts minētais nodoklis degvielai un ka vēl aprīlī paredzētā nodokļa atlaides izmaksa notiks kā plānota.
  • Carney 16. martā devās savā pirmajā ārzemju ceļojumā, lai apmeklētu Franciju un Apvienoto Karalisti, papildus apstājoties Iqaluit, Nunavut. Brauciena mērķis ir stiprināt saites ar Franciju un Apvienoto Karalisti, lai atkārtoti apsiprinātu Kanādas Arktikas suverenitāti.
  • Kanādas premjērministrs pagaidām neplāno apmeklēt ASV, lai gan viņš teica, ka runās ar ASV prezidentu piemērotā brīdī.
  • Tramp lēmumi ir kā amerikāņu kalniņi. 11. martā ASV prezidents paziņojis, ka dubultos Kanādas alumīnijam un tēraudam noteikto ievedmuitu no 25% uz 50%. Tā bija viņa atbilde uz Kanādas Ontario provinces lēmumu par 25% palielināt elektroenerģijas cenu 1,5 miljoniem uzņēmumu un mājsaimniecību ASV. Dienu vēlāk, pēc abu pušu tikšanās, Ontario premjers Ford atkāpās no sava lēmuma, un tagad arī Tramp paziņojis, ka atsakās no ieceres paaugstināt ievedmuitu līdz 50%.
  • Kopš Tramp ir pie varas, pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas bija klāt viņa inaugurācijā, ir zaudējuši 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ. Vislielākos zaudējumus 145 miljardu dolāru apmērā cietis miljardieris Elon Musk.
  • Kanādas Centrālā Banka samazināja procentu likmi līdz 2,75%, lai mēģinātu kompensēt ASV tarifu ietekmi uz Kanādas ekonomiku. Centrālā banka baidās, ka tarifi varētu izraisīt lielu ekonomisko lejupslīdi, kas varētu būt grūtāka par COVID-19 pandēmijas ietekmi ekonomikā.

Latvijā un Eiropā

  • Rīgā bez starpgadījumiem noritējis Otrā pasaules kara latviešu leģionāru piemiņas pasākums.
  • Eiropas Komisijas izsludinātais 800 miljardu eiro vērtais aizsardzības plāns Eiropai un Ukrainai jau guvis Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu. Tas paredz izveidot jaunu 150 miljardu eiro fondu, no kura valstis varēs aizņemties, lai stiprinātu savu aizsardzību.
  • Tikmēr ASV apņēmušās turpināt Ārvalstu militārā finansējuma programmas un Starptautiskās militārās izglītības un apmācības programmas Baltijas valstīs. Šādu rīkojumu 7. martā parakstījis ASV valsts sekretārs Marko Rubio, un trīs dienas vēlāk par to informēti Baltijas valstu vēstnieki.
  • Lai straujāk palielinātu Latvijas karavīru skaitu bruņotajos spēkos, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) uzdevis izveidot jaunu dienesta virzienu Zemessardzē. Iecere ir dubultot zemessargu skaitu, kuru pašlaik ir 10 tūkstoši. Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube atzinīgi komentējis ieceri atševišķos gadījumos mīkstināt prasības uzņemšanai Zemessardzē, viņš uzskata, ka, piemēram, kiberspeciālistam nav jābūt tikpat fiziski trenētam kā kaujiniekam.
  • Viena valsts, kas savus aizsardzības izdevumus pēdējos gados kāpinājusi īpaši strauji, tā izpelnoties arīTramp uzslavas, ir Latvijas reģionālais kaimiņš Polija. Nepieciešamību investēt aizsardzībā Polijai rosinājis ne tikai karš Ukrainā, bet arī tas, cik daudz karam nepieciešams aprīkojums.
  • Ap 4000 krievijas pilsoņu Latvijā gada beigās beigsies termiņuzturēšanās atļaujas, līdz ar to būs jākārto valsts valodas pārbaudījums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. Atbildīgās iestādes jau gatavojas saspringtai gadumijai. Pašlaik statusa iegūšanai piesakās kūtri.
  • Valsts drošības dienests ierosinājis kriminālvajāšanu pret četrām personām par pārnēsājamu satelīta sistēmu iegādāšanos un piegādāšanu Krievijas armijai Ukrainā.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidents Zelenskis iecēlis delegāciju miera sarunām. Par delegācijas vadītāju iecelts Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrejs Jermaks. Delegācijā iekļauts arī ārlietu ministrs Andrejs Sibiga, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs un prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pāvels Palisa.
  • Maskavā 13. martā ieradās ASV delegācijas pārstāvji, lai apspriestu pamiera iespēju Ukrainā. Vašingtona iepriekš piedāvājusi 30 dienu ilgu uguns pārtraukšanu, kurai Ukraina jau piekritusi.
  • ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā pēc otrdien Saūda Arābijā notikušajām sarunām teikts, ka Kijiva ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties, un ko var pieņemt un vienlaikus īstenot Krievija.
  •  Pēc ASV un Ukrainas 11. marta sarunām atsāktas militārās palīdzības piegādes Ukrainai caur Poliju, 12. martā apliecināja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. Arī ASV kompānija Maxar Technologies atjaunojusi Ukrainas piekļuvi saviem satelītattēliem.
  • Ukrainas prezidents pavēstījis, ka Ukrainas bruņoto spēku operācija turpinās noteiktos Kurskas apgabala rajonos. Vienības veic savus uzdevumus, kā paredzēts. Pateicoties Ukrainas spēkiem Kurskas apgabalā ievērojams skaits Krievijas karaspēka pārdislocēts no citiem virzieniem. “Mūsu karaspēks turpina stāties pretī Krievijas un Ziemeļkorejas grupējumiem Kurskas apgabalā. Mūsu karaspēks nav ielenkts!” piebildis Ukrainas līderis.
  • Ukrainā sākas pavasaris, ir atsākusies aktīvā atmīnēšanas sezona, lai nodrošinātu jaunus, no mīnām attīrītus kvadrātmetrus. Taču ASV finansējuma apturēšanas dēļ Ukraina zaudē atmīnētājus.
  •  Šobrīd Ukraina ir ar mīnām visvairāk piesārņotā valsts visā pasaulē. Cilvēce nekad nav saskārusies ar tik plaša mēroga piesārņojuma citās valstīs. Piemēram, ne Horvātijā, ne Bosnijā, Kambodžā vai Kolumbijā tāda mīnu piesārņojuma apjoma nav bijis. Tāpēc ir tik svarīgi atrisināt šo problēmu pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas efektīvāk.
  •  Krievijas karaspēks 15.martā uz Ukrainu raidījis 178 “Shahed” veida triecienlidrobotus un dažādu veidu lidrobotus – imitētājus. Ukraiņu karavīriem izdevies notriekt 130 no tiem, bet vēl 38 savus mērķus neesot sasnieguši. Tā pavēstījuši Ukrainas Gaisa spēki. Krievija raidījusi arī divas ballistiskās raķetes “Iskander-M”.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, www.ir.lv, www.lsm.lv