LNAK Nedēļas apskats (Mar 17–Mar 23, 2025)

Kanādā un pasaulē.

  • Kanādas premjerministrs Mark Carney 23.martā izsludināja parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Tās notiks 28.aprīlī. Vēlēšanas tiek izsludinātas cenšoties iegūt spēcīgu mandātu nemierīgajā laikā, kad pasliktinās attiecības ar kaimiņvalsti ASV.
  • Konservatīvās partijas nacionālās kampaņas direktors sacīja, ka žurnālistiem gaidāmajās vēlēšanās nebūs atļauts ceļot kopā ar partijas līderi Pierre Poilievre viņa kampaņas lidmašīnā un autobusā, tādejādi beidzot gadu desmitiem senu tradīciju ceļot kopā ar potenciālo nākamo valsts vadītāju.
  • No 2023. gada vasaras līdz 2025. gada sākumam aptaujās konservatīvie ieņēma stabilu pārsvaru, taču liberāļu atbalsts ir strauji pieaudzis kopš Justin Trudo atkāpšanās un viņa nomaiņas ar  Mark Carney. Konservatīvie ir pazaudējuši reitingu, bet joprojām aptaujās pārsniedz 2019. un 2021. gada atbalsta līmeni, savukārt NDP ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim, kas nav pieredzēts kopš pandēmijas.
  • Tikai 40% Kanādas gaisa spēku inventāra tiek uzskatīti par izmantojamiem un gataviem cīņai, liecina jaunākaiss militāra mēroga gatavības dokuments, ko ieguvis CBC News.
  • Kanāda ir noslēgusi lielus aizsardzības darījumus ar Eiropu, tādejādi arīdzan uzlabojot Eiropas piekļuvi kritiskajiem minerāliem. Kanāda vēlas ciešāku sadarbību aizsardzības nozarē ar Itāliju un Eiropas Savienību “steidzamā kārtā”.
  • Kanādas vecākais uzņēmums Hudson’s Bay Company šomēnes oficiāli iesniedza kreditoru aizsardzības pieteikumu, atzīstot, ka cīnās ar finansiālām grūtībām. Mazumtirgotājs cer pārstrukturēties, likvidējot pusi no saviem veikaliem un gūstot peļņu no dažiem nomas līgumiem, kas atrodas ļoti labās vietās.
  • ASVAugstākās tiesas priekšsēdētājs kritizējis prezidenta Tramp aicinājumu atcelt no amata tiesnesi, kurš lika apturēt valdības organizētās vairāk nekā divsimt cilvēku deportācijas.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijas–Baltkrievijas robežas nostiprināšanā «pēdējie metri» – izbūvēs ceļus ap Riču ezeru, kas ir viens no noslēdzošajiem infrastruktūras izbūves posmiem uz Latvijas– Baltkrievijas robežas. Taču uz Latvijas–Krievijas robežas jāizbūvē vēl 28 km, tur šobrīd jau izbūvēti aptuveni 250 km robežas žoga. Atlicis izbūvēt aptuveni 28 km žoga īpaši sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās, kas tiks izdarīts līdz oktobra beigām.
  • Ir sākusies kandidātu sarakstu iesniegšana šāgada pašvaldību vēlēšanās Latvijā. Rīgā kā pirmā kandidātu sarakstu iesniedza partija Progresīvie.
  • Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kapacitāte ir neapmierinoša, trūkst cilvēku, kas strādā, trūkst cilvēku vadošos amatos. Nav, kam dažkārt dot uzdevumus. Tāpēc viena no akūtām prioritātēm ir vispār sakārtot IZM, lai būtu profesionāli cilvēki, kas var šīs sarežģītās reformas veidot, sacīja Melbārde (Jaunā Vienotība), kura ministres amatā stājās pirms divām nedēļām. Situācija nav vienkārša. Ja mēs gribam īstenot kvalitatīvas pārmaiņas izglītībā, pašai ministrijai ir jābūt ļoti spēcīgai.
  • Latvijā šogad janvārī reģistrēts 881 jaundzimušais. Tas ir par 16,1% jeb 169 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldeatņēmusi pilsonību bijušajam policistam Dmitrijam Čeļebijam. Viņš minēts kā viens no uzbrukuma organizētājiem Kremļa opozicionāra Navaļnija kolēģim Leonīdam Volkovam.
  • Kāda diversanta neveiksme. Tiesa Latvijas pilsonim Ivanam Tarabanovam par piedalīšanos karā Ukrainā krievu pusē piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. Tarabanovam bijis jāveic diversiju Ukrainā. Spriedumu var pārsūdzēt. Pilsonis ir apcietināts.
  • Eiropas Komisija iepazīstināja ar Balto grāmatu jeb plāniem Eiropas drošības stiprināšanai līdz 2030. gadam. Dokuments iezīmē vadlīnijas kā līdz 2030.gadam nodrošināt ES militāro neatkarību. ES dalībvalstis 4 gadus varēs palielināt budžeta deficītu, ja izdevumi ir aizsardzībai. Jauno ES 150 miljardu eiro finansējumu aizsardzībai nevarēs izmantot pirkumiem no ASV, Lielbritānijas un Turcijas ieroču ražotājiem, ja šīs valstis neparakstīs aizsardzības un drošības līgumus ar Briseli, vēsta Financial Times.

Kaŗš Ukrainā

  • Vācija vairāk atbalstīs Ukrainu, tā plāno šogad dot vairāk naudas militārai palīdzībai Ukrainai, palīdzību palielinot par vairākiem miljardiem eiro.
  • Ukraina un krievija veic gūstekņu apmaiņu. No krievijas gūsta atgriezušies 175 ukraiņu karavīri, ziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis, vēl atbrīvoti 22 smagi ievainoti Ukrainas karavīri. Līdz šim tā bija viena no lielākajām gūstekņu apmaiņām.
  • Tikai dažas stundas pēc 18. martā notikušās ASV prezidenta un krievijas diktatora telefonsarunas, viņš piekrita pārtraukt triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem, 150 Krievijas droni uzbruka mērķiem Ukrainā. Sumu apgabala Krasnopiļas slimnīcai droni sākotnēji veica divus triecienus, bet glābšanas darbu laikā – vēl piecus. Tramp solījis palīdzēt Zelenskim iegūt vairāk pretgaisa aizsardzības līdzekļu no Eiropas, kā arī nogādāt mājās nolaupītos Ukrainas bērnus. Zelenskis izteicies, ka “kopā ar Ameriku un Tramp” noturīgu mieru varēs sasniegt šogad.
  • Militārajā lidlaukā krievijā Ukrainas dronu uzbrukumā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm H-555 un H-101, kas paredzētas bumbvedējiem Tu-95 un Tu-160, vēsta aizsardzības nozares portāls “Defense Express”. Videomateriālos novērojama spēcīga munīcijas sekundārā detonācija. Šo faktu apstiprinājušas arī Krievijas varasiestādes, un sprādziena vietu noteica vairākas atvērto datu analizēšanas kopienas.
  • Pēdējo mēnešu laikā Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainai ir kļuvuši arvien masveidīgāki. Izdevums “The Kyiv Independent” raksta, ka parasti diennakts laikā krievi uz Ukrainu raida 150 līdz 200 dronus. No tiem lielāko daļu neitralizē Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Krievija ir ievērojami kāpinājusi dronu ražošanas apjomus, lai ik dienu Ukrainai varētu uzbrukt ar vismaz 500 droniem.
  • Dronu uzbrukumā naktī uz 23. martu Kijivā nogalināti trīs cilvēki un vēl desmit ievainoti. Lidrobotu uzbrukums ilga vairāk nekā piecas stundas. Ukrainas prezidents Zelenskis svētdien aicināja Rietumus pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai izbeigtu uzbrukumus pilsētām. Sestdien viņš apmeklēja fronti Doneckas apgabalā un tikās ar karavīriem, kas aizstāv Pokrovsku.
  • ASV Valsts departaments noliedz, ka ir iznīcināti dati par krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem, paziņoja Valsts departamenta preses pārstāve. Programma sākotnēji tika apturēta jau 25. janvārī, kad ASV prezidents Tramp parakstīja izpildrīkojumu par gandrīz visu ārvalstu palīdzības projektu finansēšanas apturēšanu, vēsta laikraksts “The New York Times”. Datubāzē bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām. 19. martā Baltais nams paziņoja, ka Tramp telefonsarunā solījis Ukrainas prezidentam Zelenskim palīdzēt nogādāt mājās nolaupītos Ukrainas bērnus.

  • (!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

    Jānis Lielāmers

    LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

    Ziņu avoti: CBC News, www.ir.lv, www.lsm.lv