LNAK Nedēļas apskats 31. augusts-7. septembris

Kanādā un ASV

  • Kanāda augustā negaidīti zaudēja 42 000 darbavietas, taču bezdarba līmenis palika nemainīgs — 6,4% apmērā. Saskaņā ar Statistics Canada datiem kritumu visvairāk ietekmēja publiskais sektors, un reģionāli visvairāk cieta Kvebeka un Ontario. Šis kritums seko pēc jūlijā piedzīvotā pieauguma un sakrīt ar pieaugošo tirdzniecības saspīlējumu ar ASV.
  • Kanādas centrālā banka saglabāja pamatlikmi 2,25% līmenī, kas atbilst ekonomistu prognozēm un ir jau septītā reize pēc kārtas, kad likme netiek mainīta. Centrālas bankas vadītājs Tiff Macklem brīdināja, ka inflācijas riski pieaug, par galveno cēloni minot energoresursu cenu kāpumu Tuvo Austrumu konflikta dēļ. Lai gan spriedzi palielina arī jaunie ASV tarifi un Kanādas gaidāmie atbildes pasākumi, to ietekme pašlaik tiek vērtēta kā mērena. Jūlijā inflācija sasniedza 3%, kas pārsniedz bankas mērķi, un eksperti pieļauj iespējamu likmju paaugstināšanu jau nākamajā sēdē oktobrī, ja situācija pasliktināsies.
  • Kanādas liberāļu partija uzvarēja visās trīs nesenajās papildvēlēšanās Ontario, Kvebekā un Britu Kolumbijā, nostiprinot valdības vairākumu premjerministra Carney vadībā. Politologi uzskata, ka Daniel Gobeil uzvara Kvebekā apliecina atbalstu valdības rīcībai tirdzniecības karā ar ASV. Tuvākajos mēnešos gaidāmas vēl sešas papildvēlēšanas, ko izraisīja tādu deputātu kā Larry Brock, Cathay Wagantall, Steven Guilbeault un Alexandre Boulerice atkāpšanās, kas radīs jaunu pārbaudījumu Konservatīvās partijas līderim Pierre Poilievre.
  • Federālā valdība ir izveidojusi jaunu federālo aģentūru Digital Transformation Canada ar mērķi uzlabot iedzīvotāju piekļuvi valsts pakalpojumiem un modernizēt to sniegšanu. Premjerministrs Carney par aģentūras vadītāju iecēlis bijušo Google finanšu direktoru Patrick Pichette. Jaunā iestāde darbosies valdības transformācijas, sabiedrisko darbu un iepirkumu ministra Joël Lightbound pārraudzībā, apvienojot Shared Services Canada ar vairāku ministriju struktūrvienībām. Tāpat aģentūra izmantos valsts iepirkumu jaudu un fondus, lai atbalstītu vietējos digitālos un mākslīgā intelekta uzņēmumus jaunu tehnoloģiju komercializācijā.
  • Kanādas valdība investēs vairāk nekā 4,7 miljardus dolāru, lai Via Rail iegādātos un uzturētu 313 jaunus pasažieru vagonus no uzņēmuma Alstom Canada. Šī ir pirmā reize pēdējo četru desmitgadu laikā, kad vagoni tiks pilnībā būvēti Kanādā, īstenojot programmu Buy Canadian Policy un pārceļot ražošanu prom no ASV. Premjerministra Carney izziņotais projekts tiks realizēts rūpnīcās Thunder Bay un La Pocatière, nodrošinot darba vietu stabilitāti un sniedzot ekonomikai vairāk nekā 1,6 miljardu dolāru lielu ieguvumu. Kā norādīja Via Rail pagaidu izpilddirektors Paquette, jaunie vagoni aizstās līdz pat 70 gadus vecu parku un uzlabos pakalpojumu pieejamību.
  • Venecuēlas opozīcija un trimdas kopiena Kanādā asi nosoda ASV prezidenta noslēgto naftas darījumu ar Venecuēlas pagaidu prezidenti Rodriguez. Opozīcijas līdere Maria Corina Machado un naftas nozares eksperti dēvē šo vienošanos par neleģitīmu, uzsverot, ka tā parakstīta slepeni, pārkāpj Venecuēlas konstitūciju un kalpo tikai tam, lai nostiprinātu nedemokrātisko režīmu pie varas. Saskaņā ar vienošanos, ASV valsts departaments iegūs tiesības uz daļu no 17 naftas atradņu produkcijas par pašizmaksu, savukārt kritiķi norāda uz acīmredzamu interešu konfliktu un Vašingtonas nevēlēšanos pieprasīt politisko ieslodzīto atbrīvošanu ekonomisko interešu vārdā.
  • ASV prezidents Trump paziņojis, kā pieprasīs Eiropas valstīm atmaksāt Vašingtonas sniegto militāro palīdzību Ukrainai un signalizējis par pagaidu ieroču pārdošanas pārtraukšanu sabiedrotajiem. Savos sociālajos tīklos viņš kritizēja iepriekšējo Joe Biden administrāciju par “simtiem miljardu dolāru” bezmaksas piešķiršanu Ukrainai un NATO, uzsverot, ka ASV pašlaik palielina munīcijas ražošanu savām vajadzībām Irānas konflikta dēļ. Tikmēr ASV finanšu ministrs Scott Bessent un citi eksperti norāda, ka karadarbība un Ukrainas uzbrukumi krievijas enerģētikas objektiem rada globālu spiedienu uz naftas un gāzes cenu kāpumu.
  • ASV prezidents Trump ir apsolījis aktīvi piedalīties priekšvēlēšanu kampaņā pirms novembrī gaidāmajām Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, solot uzstāties vismaz 35 saspringtākajos vēlēšanu apgabalos. Lai gan viņš spēj piesaistīt savu pamatatbalstītāju jeb MAGA kustības vēlētāju pūļus, aptauju dati liecina, ka prezidenta zemais reitinga līmenis un nepopulārie lēmumi saistībā ar inflāciju un karu Irānā rada riskus Republikāņu partijai. Politiķi no Demokrātu partijas, tostarp Ted Lieu, pat cer uz prezidenta biežu parādīšanos publiskajā telpā, uzskatot, ka tas palīdzēs demokrātiem mobilizēt savus vēlētājus un izcelt dzīves dārdzības problēmas valstī.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijā jauno mācību gadu 1. septembrī sāka ap 224 tūkstošiem skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku. Prezidents Rinkēvičs Zinību dienā apmeklēja skolas Latgalē, arī Ludzu, kur naktī bija izsludināts brīdinājums par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu. Pedagogu algas šogad līdzfinansēs tajās skolās, kur vidusskolā klasē mācās vismaz 15 skolēnu, 1. septembrī lēma Ministru kabinets.
  • Valdība 1. septembrī neskatīja iekšlietu ministra Dombravas (NA) sagatavoto imigrācijas ierobežošanas plānu, jo tas neesot saskaņots 14 institūcijās. Premjers Kulbergs to asi kritizēja.
  • Saeima 3. septembrī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ka krievijai vai baltkrievijai piederīgas personas nedrīkst iegūt būtisku līdzdalību kritiskajā infrastruktūrā. Saeima arīdzan nolēma, ka NBS būs tiesības militāra apdraudējuma gadījumā uz laiku pārņemt citiem piederošu nekustamo īpašumu.
  • Latvija Eiropas Komisijai atmaksās 25,8 miljonu eiro avansu, kas bija piešķirts apvienotā tilta pār Daugavu būvniecībai, paredz valdības 1. septembrī apstiprinātais Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums. Valdība arī atbalstīja jauna, lētāka autoceļa un dzelzceļa tilta risinājuma izstrādi Rail Baltica projektā. Pašreizējais divu līmeņu tilts varētu izmaksāt 744 miljonus eiro, savukārt divu atsevišķu paralēlu tiltu izbūves izmaksas varētu samazināt par aptuveni 30%.
  • Naktī uz 1. septembri Latvijā divreiz izsludināti brīdinājumi par gaisa telpas apdraudējumu Ludzas un Alūksnes novadā. NBS ziņoja, ka Latvijā ielidojušais drons pārlidojis uz Igauniju. Pie Igaunijas robežas kopumā novēroti ap 12 dronu, ziņoja Igaunijas Gaisa spēki. Viens drons arī šķērsojis Igaunijas robežu dienvidaustrumos, bet vēl viens pietuvojies Narvai un pēc tam atgriezies krievijas virzienā.
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav guvis pierādījumus, ka Saeimas deputāte Rasima (Pro) būtu nelikumīgi saņēmusi dzīvokļa īres kompensāciju.
  • Apgabaltiesa 1. septembrī atstāja spēkā pirmās instances spriedumu bijušā Latvijas bankas prezidenta Rimšēviča un uzņēmēja Martinsona kukuļošanas lietā. Rimšēvičam piespriesti seši, Martinsonam pieci gadi cietumā. Abi spriedumu plāno pārsūdzēt.
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret bijušo VARAM valsts sekretāru Edvīnu Balševicu par trim iespējamiem neizpaužamu ziņu sniegšanas gadījumiem. Balševics kopš pavasara ir atstādināts no amata saistībā ar Eiropas Prokuratūras sakto lietu par iespējamu krāpšanu vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtos IT iepirkumos. Tika aizturēta 21 persona, tai skaitā valsts amatpersonas.
  • Tiesa Latvijā 2.septembrī pēc aptuveni deviņiem mēnešiem apcietinājumā atbrīvoja propagandistu Viktoru Guščinu, kuru apsūdz ES sankciju pārkāpšanā. Viņam noteikta policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no Latvijas.
  • Vidējā bruto alga Latvijā otrajā ceturksnī sasniedza 1886 eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pirms gada. Neto alga pieauga līdz 1401 eiro. Reālais pieaugums pēc inflācijas bija 1,1%.
  • Igaunijas parlaments 2. septembrī par nākamo valsts prezidenti ievēlēja tiesību kancleri Illi Madisi, kura bija vienīgā kandidāte. Par viņu nobalsoja 71 no 101 deputāta.
  • Igaunija avansā samaksājusi ap 70 miljoniem eiro uzņēmumam Datasel par Ukrainai paredzētām raķetēm, taču munīcija nav piegādāta. Vēlāk Igaunijas aizsardzības ministrs Pevkurs paziņoja par atkāpšanos no amata. Ir atklājies, ka Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centrs ir pārskaitījis 70 miljonu eiro avansu Itālijā reģistrētai kompānijai, kura pieder Indijas uzņēmumam, kas nekad nav pārdevis lādiņus. Par līguma nepildīšanu Igaunija iesūdzējusi piegādātāju tiesā. Igaunijas Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākas nopietnas problēmas Aizsardzības ministrijas pārziņā esošo aģentūru darbībā. Latvijas drošības dienests apstiprināja, ka vainotais Latvijas pilsonis dzīvo krievijā.
  • Vācijas valdība 1. septembrī apsūdzēja krieviju par mēģinājumu sarīkot diversiju Leipcigas lidostā, kur pagājušajā mēnesī tika atrasti droni ar sprāgstvielām. Vācija identificējusi divus aizdomās turamos saistībā ar augustā novērsto dronu uzbrukumu Leipcigas lidostai — krievu izcelsmes Latvijas pilsoni un Krievijas pilsoni no Baltkrievijas.
  • Vācijā 6. septembrī Saksijas-Anhaltes landtāga vēlēšanās 44% balsu saņēmušajai galēji labējai prokrieviskajai partijai Alternatīva Vācijai (AfD) būs 39 no 83 vietējā parlamenta deputātu vietām. Visas tradicionālās partijas kategoriski noraidījušas sadarbības iespēju ar AfD, vienīgi 5 deputātu vietas ieguvusī galēji kreisā Zāras Vāgenknehtas alianse (BSW), kura ir pret sankcijām krievijai un pret palīdzību Ukrainai, esot “atvērta sarunām” un nebloķēšot AfD mazākuma valdību. Vēlētāju aktivitāte vēlēšanās bija 78%.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainā, krievija naktī uz 1. septembri raidīja vairāk nekā 200 dronu un vairākas raķetes. Vissmagāk cieta Kijiva un tās apgabals. Tikmēr Ukrainas dronu uzbrukumā bojāta krievijas Ustjlugas osta Baltijas jūrā.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis 1. septembrī brīdināja aviokompānijas, ka Ukrainas dronu pretuzbrukumu dēļ Krievijas gaisa telpa kļūst arvien nedrošāka.
  • 3. septembrī krievija ar droniem iznīcināja vienu no lielākajām farmaceitisko preču noliktavām Ukrainā. Tikmēr Ukraina ar droniem uzbruka krievijas Soču ostai Melnajā jūrā.
  • Eiropas Savienība 3. septembrī publicēja jaunu sankciju sarakstu ar 27 krievijas personām, kuras saistītas ar Ukrainas bērnu piespiedu deportāciju. ES gatavojas ierobežot vīzu izsniegšanu atsevišķām krievijas pilsoņu kategorijām, paziņoja ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
  • ASV prezidenta īpašie sūtņi Vitkofs un Kušners 5. septembrī maskavā tikās ar krievijas prezidentu/diktatoru. Esot apspriesti risinājumi krievijas karam pret Ukrainu. Pēc tam abi devās uz Kijivu. Tā bija viņu pirmā vizīte Ukrainā. Ukrainas prezidents Zelenskis pozitīvi novērtēja sarunu gaitu. Ukraina un krievija bija paziņojušas par ierobežotu trīs dienu pauzi raķešu un dronu uzbrukumiem galvaspilsētu teritorijā, lai nodrošinātu īpašo sūtņu vizīti.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv