LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 8.-15. jūnijs

Kanādā un ASV

  • Kanādas premjerministrs Carney paziņo, ka Kanāda ir gatava palīdzēt atjaunot kuģošanu Hormuza šaurumā, ja tiks panākts paziņotais izrāviens Irānas un ASV sarunās. Carney 15. jūnijā ieradās Francijā uz G7 samitu, dienu pēc tam, kad ASV prezidents Trump paziņoja par panākto vienošanos par ASV kara ar Irānu izbeigšanu. Trump paziņoja par vienošanos dienu iepriekš un teica, ka ir pilnvarojis ASV blokādes izbeigšanu Hormuza šaurumā, kas tika noteikta pēc tam, kad Irāna bija sākusi savu blokādi lielākajai daļai konteinerkuģu, kas šķērso šo kritiski svarīgo tirdzniecības koridoru. Pirms lidojuma uz Ženēvu, runājot ar reportieriem uz skrejceļa Īrijā, Carney sacīja, ka G7 samitā viņam būs iespēja redzēt, ko Kanāda un citas valstis var darīt, lai palīdzētu nostiprināt izziņoto vienošanos.
  • Kanādas premjerministrs Carney 11. jūnijā atklāja jaunu pārtikas nodrošinājuma stratēģiju, kas paredz desmit gadu laikā iztērēt 3,2 miljardus dolāru, lai Kanādā saražotu vairāk pārtikas un padarītu to pieejamāku patērētājiem. Lai gan pārtikas preču atlaides, kas tagad skar zema un vidēja ienākuma ģimenes, piedāvā zināmu īstermiņa atvieglojumu, šī jaunā stratēģija cenšas novērst dažus no pārtikas cenu kāpuma pamatcēloņiem. “Šī atkarība no ārvalstu tirgiem nozīmē, ka katrs globāls satricinājums — ārzemju konflikti, sausums un tarifi — tieši parādās pārtikas preču veikalos visā valstī,” sacīja Carney.
  • Kanādas premjerministrs Carney paziņo, ka Kanāda un Francija padziļinās savu sadarbību aizsardzības un rūpniecības jomā, noslēdzot jaunu vispārēju informācijas drošības nolīgumu. Carney apgalvo, ka nolīgums atvieglos klasificētas izlūkošanas informācijas apmaiņu saistībā ar aizsardzības, kosmosa, mākslīgā intelekta un aviācijas un kosmosa nozarēm. Carney šos komentārus sniedza kopīgā paziņojumā kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Elizejas pilī Parīzē 12. jūnijā.
  • Kanādas Zaļā partija meklē jaunu līderi vai līderu pāri, kas vadītu federālo partiju un aizstātu Elizabeth May. Kanādas Zaļā partija 11. jūnijā oficiāli uzsāka piecu mēnešu ilgās līdera vēlēšanas. Šī gada vēlēšanas ir unikālas, jo tās iezīmē pirmo reizi, kad kandidāti var oficiāli startēt kopā kā līdzvadītāji. Bijušais Zaļās partijas Kičeneras centra parlamenta deputāts Mike Morrice ir paziņojis, ka apsver iespēju kandidēt uz līdera amatu. Kandidātiem ir laiks līdz 17. jūlijam, lai pieteiktos un kanādiešiem līdz 14. oktobrim, lai kļūtu par partijas biedriem un balsotu.
  • Kanādas centrālā banka 10. jūnijā saglabāja galveno procentu likmi 2,25% līmenī, jo banka cenšas līdzsvarot ekonomisko nestabilitāti, vienlaikus nepieļaujot pārāk lielu inflācijas pieaugumu. Šis lēmums ir centrālās bankas piektais pēc kārtas, kas veikts likmes saglabāšanai, jo vairāki faktori ir sarežģījuši ekonomisko ainu. Centrālā banka norādīja, ka notiekošais karš Tuvajos Austrumos, kas ir paaugstinājis enerģijas cenas, ir veicinājis inflāciju, padarot dzīvi dārgāku kanādiešiem.
  • ASV un Irāna naktī uz 10. jūniju apmainījās triecieniem. ASV prezidents Trump 10 jūnijā draudēja Irānai ar jauniem un ļoti spēcīgiem uzbrukumiem, jo Irāna «pārāk ilgi vilcinās, lai vienotos par mieru».
  • ASV prezidents Trump atkal draud izstāties no brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu un Meksiku, lai gan viņa tirdzniecības amatpersonas risina sarunas par tā atjaunošanu. 10. jūnijā uzstājoties Ovālajā kabinetā, Trump sacīja, ka “neplāno atjaunot” Kanādas, ASV un Meksikas līgumu (CUSMA), kad tas tiks pārskatīts 1. jūlijā, sešus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Lai gan līgums faktiski beigsies tikai 2036. gadā, jebkura valsts var no tā izstāties, iesniedzot sešu mēnešu iepriekšēju paziņojumu.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijas premjers Kulbergs un Ukrainas prezidents Zelenskis 8.jūnijā Tallinā NB8 samita laikā parakstīja vienošanos par 10 gadu sadarbību aizsardzībā, īpaši dronu un pretgaisa aizsardzības jomā. Zelenskis pēc samita paziņoja, ka krievija apzināti novirza Ukrainas dronus uz Baltijas valstīm un Somiju, lai mazinātu Eiropas atbalstu Ukrainai. 8.jūnijā Rēzeknes novadā notriektā drona izcelsmes valsts un tips nav noskaidroti un dienesti pārtraukuši atlūzu meklēšanu, informēja NBS. Lidrobots notriekts lielā augstumā, tāpēc fragmenti izkaisīti plašā teritorijā.
  • Saeima 11. jūnijā nodeva komisijai grozījumus, kas ļautu premjerministram Valsts kancelejas direktoru iecelt bez atklāta konkursa. Premjers Kulbergs (AS) pašreizējo kārtību sauc par valsts pārvaldi paralizējošu. Sabiedrība par atklātību – Delna brīdina, ka šādi grozījumi vairotu politiskās ietekmes un sabiedrības neuzticības risku.
  • Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jauno Imigrācijas likumu, kas paredz stingrāku migrācijas kontroli, trešo valstu pilsoņu uzraudzību un prasības integrācijai. Deputāti noraidīja lētāku «zelta vīzu» modeli, bet atbalstīja termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 150 000 eiro ieguldījumu valsts izveidotā fondā. Par balsoja 65 deputāti, pret bija 17.
  • Amerikāņu diplomāts Kellogs intervijā LTV: Putinam nav spēka doties Baltijas virzienā. Kelloga ieskatā Baltijas valstis visā šajā procesā patlaban varot justies salīdzinoši droši un vismaz pagaidām nedomāt par melnākajiem pavērsieniem. “Es domāju, ka Baltija tagad ir drošībā un cilvēkiem, kuri zīmē negatīvus scenārijus, vajadzētu atslābt. Visiem mazliet ir jānomierinās. Nedomāju, ka putinam tagad ir spēks iet uz Baltiju vai Poliju un paplašināt to karu, kurā viņš ir tagad. Viņam nav cīņas spēka. Ukraiņi faktiski ir iznīcinājuši krievija kara mašīnu,” vērtē Kellogs.
  • Jaunā Konservatīvā partija (JKP) 10. jūnijā paziņoja, ka tās premjera amata kandidāts 15. Saeimas vēlēšanās būs bijušais Valsts kancelejas direktors Citskovskis, kurš ir apsūdzētais Kariņa lidojumu lietā.
  • Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis pirmajā oficiālajā vizītē Kijivā pārrunājis turpmāko sadarbību drošības jomā ar Ukrainas amatpersonām. Tostarp pārrunāta Ukrainas militāro sistēmu iegāde Latvijas bruņoto spēku vajadzībām, kā arī plānu valsts aizsardzībai pret droniem. Latvijā jau tuvākajās dienās ieradīsies ukraiņu eksperti, lai palīdzētu izveidot tehnisko un apmācību plānu valsts aizsardzībai pret droniem.
  • Noziegums pirms 85. gadiem. Latvijā un latviešu kopienās pasaulē 14. jūnijā pieminēja komunistiskā genocīda upurus. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar 1941. gada 14. jūnijā represētajiem, uz Sibīriju aizvestajiem bērniem. Todien okupanti izveda no Latvijas 15 424 cilvēkus. Piemiņas sarīkojums tika rīkots arī Otavā. Otavā pulcējās visu triju Baltijas valstu kopienas un viesi, nu jau ierasti pie Komunisma upuru piemiņas memoriāla “Memorial to the Victims of Communism – Canada, a Land of Refuge”. Runu teica arI LNAK priekšēdis Fritz Traugott Kristbergs.
  • Divu Spānijas uzņēmumu konsorcijs – “IDOM, Consulting, Engineering, Architecture” un “Ingeniería y Economía del Transporte (INECO)” – saistībā ar “Rail Baltica” pamattrases posma caur Rīgu projektēšanas līguma izbeigšanu iesniedzis pieteikumu starptautiskajā šķīrējtiesā, lai Latvija atlīdzinātu vairāk nekā 14 miljonus eiro.
  • Pērn Lietuvā atgriezās aptuveni 19 310 pilsoņi, kas ir jau sestais gads pēc kārtas, kad reemigrantu skaits pārsniedz izbraukušo skaitu, paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.
  • Eiropas Centrālā banka 11. jūnijā pirmo reizi kopš 2023. gada paaugstināja procentu likmes par 0,25 %, jo ASV sāktā Irānas kara izraisītais enerģijas cenu kāpums maijā palielināja eirozonas inflāciju līdz 3,2%.
  • Briselē pie Eiropas Parlamenta 9. jūnijā pieminēja 85. gadadienu kopš pirmajām padomju masu deportācijām. Latvijā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena ir 14. jūnijā.
  • Eiropas Komisija 9. jūnijā ierosināja 21. sankciju kārtu pret krieviju, kas paredz līdz janvārim saglabāt naftas cenas griestus ap 44 dolāriem par barelu, sankcionēt vēl 30 ēnu flotes kuģus un ierobežot kriptoaktīvu darījumus. Plānots arī aizliegt krievijas zivju importu un ieceļošanu ES cilvēkiem, kuri kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dienējuši krievijas armijā.

Kaŗš Ukrainā

  • 9. jūnijā Ukraina iznīcinājusi Čonharas tiltu, kas ir nozīmīgs krievijas militārās loģistikas ceļš uz okupēto Krimu, 10. jūnijā paziņoja Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko. Ukrainas triecienos paralizēta krievijas okupētās Mariupoles osta, ko izmanto krievijas militāro kravu pārvadāšanai, paziņoja Ukrainas spēki.
  • Auto sprādzienā Balašihā netālu no Maskavas gājis bojā vīrietis. Avoti ziņo, ka tas bija krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes vadītājs Damirs Davidovs.
  • Ukraina nākamnedēļ Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē lūgs sabiedrotajiem papildu militāro finansējumu 20 miljardu dolāru apmērā, lai nostiprinātu savas pozīcijas kaujas laukā pret krieviju, paziņoja avots Ukrainas Aizsardzības ministrijā. Agresovalsts virzība uz priekšu kaujas laukā šogad ir palēninājusies, faktiski apstājoties pagājušajā mēnesī, un Ukrainas vidējas darbības rādiusa dronu uzbrukumi ir manāmi kaitējuši krievijas armijas apgādei un loģistikai frontes līnijā. Tikmēr Ukrainas tāldarbības dronu uzbrukumi nodara zaudējumus krievijas enerģētikas nozarei.
  • Ukrainai turpinot raidīt triecienus pa krievijas loģistikas artērijām, Kijiva apstiprinājusi, ka veikusi uzbrukumu uz krievijas okupētā Armjanskas tilta, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu. Triecienā iznīcinātas 50 militārās automašīnas. Trieciens padarījis tiltu par nelietojamu, un papildu uzbrukumi neesot nepieciešami. Kijivas mērķis ir izolēt okupēto Krimu no krievijas, traucējot galvenos militārās piegādes maršrutus uz pussalu.
  • Zelenskis 14. jūnijā informēja, ka krievijas bruņotie spēki septiņu dienu laikā uz Ukrainu raidījuši gandrīz 2000 trieciendronu. Ukrainā nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju skaits maijā ir bijis lielākais viena mēneša laikā kopš 2022. gada aprīļa, liecina ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojums. Zelenskim svētdien bija telefonsaruna ar ASV prezidentuTrump, kurš svinēja 80. dzimšanas dienu. Pilna mēroga karš pret Ukrainu ir jau ilgāks (1 568 dienas pagājušo ceturtdien) nekā Pirmais pasaules karš (1 567 dienas). Agresorvalsts dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam bija 1 382 870 karavīru.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv