LNAK Nedēļas Apskats 2026. gada 26. oktobris-2. novembris

Kanādā un ASV

  • Eiropas Savienība (ES) un Kanāda vēlas veidot ciešākas attiecības, taču nespēja vienoties par nosaukumu šīm attiecībām radījusi samulsumu. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena runā par Kanādas “asociēto dalību” Eiropas Savienībā, bet Vācija iebildusi pret šādu attiecību formulējumu. Tā vietā Vācija piedāvā ES un Kanādas attiecības dēvēt par “Aliansi nākotnei” un tā varētu būt plašāka “kopēja ekonomiskās labklājības telpa”, kurā ietilptu uzticami partneri, tostarp Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija. Eiropai ir svarīgi veidot plašāku sadarbību ar Kanādu, kur dzīvo vairāk nekā 40 miljoni iedzīvotāju, un Kanādas ekonomika ir 2 triljonus eiro liela.
  • Kanādas premjerministrs Mark Carney 2026. gada 30. oktobrī Monreālā notiekošajā Kanādas un ES samitā paziņoja, ka valsts mērķtiecīgi strādā, lai kļūtu par Eiropas Savienības pirmo asociēto dalībvalsti. Viņš pauda cerību sarunas noslēgt līdz 2027. gada jūnijam. Lai gan konceptam pagaidām trūkst juridiska regulējuma un izmaksu skaidrības, un dažas dalībvalstis, īpaši Vācija, tam stingri iebilst. Neskatoties uz nesaskaņām par nosaukumu, abas puses samitā noslēdza virkni vienošanos, tostarp par digitālo tirdzniecību un Kanādas piekļuvi Eiropas superdatoriem.
  • Kanādas valdība 29. oktobrī nāca klajā ar jaunu, visaptverošu nacionālās drošības stratēģiju, kuras galvenie mērķi ir aizsargāt valsts ekonomiku globālās nestabilitātes apstākļos, modernizēt izlūkošanas spējas un sagatavoties jebkādām krīzēm, ieskaitot karu. Premjerministrs Mark Carney uzsvēra, ka suverenitātei tagad nepieciešama droša piekļuve pusvadītājiem (semiconductors), kritiskajiem izrakteņiem un mākslīgajam intelektam, un valdība jau ir uzsākusi aizsardzības izdevumu palielināšanu, kas nākamās desmitgades vidū sasniegs vairāk nekā 163 miljardus dolāru. Stratēģijā paredzētas skaidras attiecības ar ASV un tirdzniecības dažādošana, taču lēmums par atsevišķas ārvalstu izlūkošanas aģentūras izveidi pagaidām ir atlikts.
  • Premjerministra Carney valdība 5. novembrī plāno iepazīstināt ar Kanādas gaidāmo federālo budžetu. Ziņojums ir zīmīgs, jo tas atspoguļo valdības centienus manevrēt starp vērienīgām investīcijām un fiskālo atbildību laikā, kad valsts saskaras ar ekonomisko nenoteiktību un tirdzniecības karu ar ASV. Sagaidāmi galvenie budžeta pīlāri, tostarp iedzīvotāju dzīves dārdzības mazināšanas pasākumi, nodokļu stimuli mazajam biznesam un papildu finansējums infrastruktūrai, aizsardzībai un kultūrai.
  • Kanādas ekonomikas izaugsme 2026. gada augustā apstāj’as, un reālais IKP saglabājies nemainīgs, jo kritums vairumtirdzniecībā un valsts sektorā dzēsa mazumtirdzniecības un ražošanas kāpumu. Sākotnējās aplēses liecina par 0.1% IKP kritumu septembrī, apstiprinot ekonomiskā vājuma tendenci, ko BMO ekonomists skaidro ar tirdzniecības karu un darba tirgus vājināšanos. Lai gan trešajā ceturksnī tiek lēsta 1.3% izaugsme, tā atpaliek no Bank of Canada prognozētajiem 2%, un CIBC ekonomists norāda, ka šis vājums varētu likt centrālajai bankai pēc šonedēļ veiktā kāpuma līdz 2.5% pagaidām atturēties no tālākas procentu likmju paaugstināšanas.
  • 28. oktobrī Kanādas centrālā banka paaugstināja bāzes procentu likmi par ceturtdaļpunktu līdz 2,5%, kas ir pirmais likmes palielinājums kopš 2023. gada. Bankas vadītājs paskaidroja, ka šis solis bija nepieciešams, lai ierobežotu inflācijas riskus, ko rada konflikta dēļ Tuvo Austrumu reģionā strauji pieaugušās globālās naftas cenas.
  • ASV tuvojas vidustermiņa vēlēšanas, un pašreizējie vēlētāju aptauju dati rāda, ka Baltā nama saimnieka Trump pārstāvētā Republikāņu partija tajās varētu zaudēt līdzšinējo ietekmi valdībā. Trump jau gatavo augsni tam, lai vēlēšanu rezultātus apstrīdētu, bet demokrātu pusē izskan runas par iespējamu impīčmenta jeb ASV prezidenta atstādināšanas procedūru.
  • ASV prezidenta Trump administrācija un kremlis apspriež iespējamu ASV sankciju atcelšanu krievijas Tiešo investīciju fondam. Šim fondam ir daudzi vērtīgi aktīvi. Par to ziņo telekanāls CNN, atsaucoties uz kremļa ārpolitikas padomnieku Juriju Ušakovu un kādu ASV amatpersonu. Šāda sankciju atcelšana varētu būt vēl viena Vašingtonas piekāpšanās maskavai. ASV cer, ka tas palīdzēs sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā.
  • ASV Kongresa vēlēšanas, kas gaidāmas jau pēc dažām dienām, visticamāk, nesīs pārmaiņas Baltijas atbalsta grupā. Vairāki kongresmeņi, kuri līdz šim aktīvi atbalstīja Baltijas intereses, nolēmuši neturpināt darbu Vašingtonā. Baltijas atbalsta grupā Pārstāvju palātā šobrīd ir 143 biedri (no 435 kongresmeņiem), savukārt Senātā Baltijas brīvības grupai pievienojušies 40 no 100 senatoriem. Pēc vēlēšanām Kongresā neizbēgami nonāks politiķi, kam Baltijas vēsture būs atkal jāskaidro no jauna, saka interešu aizstāvji, taču tam neatslābstoši būs jāvelta enerģija, lai īpaši šajos laikos iesāktais atbalsts turpinātos.

Latvijā un Eiropā

  • Premjerministrs Kulbergs (AS) 27. oktobrī teica, ka potenciālajiem jaunās valdības partneriem piedāvās īsu valdības deklarāciju, atsevišķus uzdevumus Saeimai un konkrētas misijas vēstules ministriem. Kā galvenās prioritātes izvirzītas valsts finanses, ekonomika, drošība un valsts pārvaldes reforma.
  • Premjerministrs Kulbergs (AS) 28. oktobrī pirmajās valdības veidošanas sarunās ar NA un JV piedāvājis nākamgad samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem eiro un rast tikpat lielus papildu ieņēmumus. Abas partijas atbalstījušas valsts pārvaldes reformu virzienu.
  • Kulbergs apspriežas ar “Progresīvajiem”. Termiņuzturēšanās atļaujas un krievijas graudu tranzīts ir jautājumi, kuros Andra Kulberga un partijas “Progresīvie” nostājas atšķiras. Par valsts pārvaldes darbu un valsts uzņēmumu vadību abas puses redz daudz kopīga. To pēc sarunām 30. oktobrī par valdības veidošanu saka abu partiju pārstāvji. “Progresīvie” uzsver, ka konkrēti taupības pasākumi vēl nav nosaukti un nav skaidrs, kā turpmāk noritēs sarunas. Pauze valdības veidošanā ir kļuvusi ļoti gara.
  • Noslēgusies pirmā valdības veidošanas sarunu kārta, taču vienošanās par valdības sastāvu vēl nav. Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) 2. novembrī tikās ar partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāvjiem. Abas puses ir vienisprātis par valsts izdevumu samazināšanu un ekonomikas izaugsmes veicināšanu.
  • Latvija jaunākajā Pasaules tiesiskuma indeksā pakāpusies par divām vietām un ieņem 19. vietu starp 143 valstīm. Igaunija un Lietuva ieņem attiecīgi 10. un 16. vietu.
  • Robežsargi drīkstēs lietot ieroci ne tikai pašaizsardzības nolūkos, bet arī, lai atvairītu uzbrukumu robežsardzes infrastruktūras objektam, 29. oktobrī nolēma Saeima.
  • NATO pārstāvis aicina nekrist panikā. NATO ir gatava reaģēt, stiprināt atturēšanu un nepieļaut pretinieka mērķu sasniegšanu. To 30. oktobrī uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tiekoties Rīgas pilī ar NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieku Eiropā, ģenerāli Aleksusu Grinkeviču. Sarunā viņi apsprieduši pašreizējo drošības situāciju. Grinkevičs paudis, ka krievija rada draudus, bet situāciju nevajag pārspīlēt. Viņaprāt, ir jābūt izturīgiem un gataviem, nevis krist panikā.
  • Rail Baltica vilcienu satiksmi starp Tallinu un Pērnavu plānots sākt 2032. gadā, divus gadus pirms visa projekta pirmās kārtas pabeigšanas, paziņoja projekta īstenotājs Igaunijā.
  • Lietuvā viltotu tabakas izstrādājumu kontrabandā tagad lielāks īpatsvars ir kravām no Latvijas, nevis baltkrievijas, paziņoja Lietuvas robežsardze.
  • Zviedrijas uzņēmums GlobalConnect līdz 2027. gadam par aptuveni 40 miljoniem eiro izbūvēs jaunu optiskās šķiedras kabeli Baltijas jūrā starp Zviedriju, Igauniju un Somiju.
  • Norvēģija pēc 12 gadu pārtraukuma atsāks finanšu sadarbību ar Ungāriju un piešķirs tai 254 miljonus eiro demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanai, pirmdien Budapeštā paziņoja Norvēģijas ārlietu ministrs Eide.
  • Rumānijas izlūkdienests atklājis krievijas specdienestu koordinētu diversantu tīklu, kas septembrī mēģinājis aizdedzināt militārā uzņēmuma Carfil ražotni Brašovā.
  • Ungārijas premjerministrs Maģars uzskata, ka viņa priekštecis, 16 gadus nepārtraukti pie varas bijušais Viktors Orbāns nav piemērotākais kandidāts Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra amatam – ja vien mērķis nav iznīcināt organizāciju.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainā krievijas okupētajā Olešku pilsētā 27. oktobrī sākās lokāls pamiers, kas būs spēkā līdz 1. novembrim, lai nodrošinātu humanitārās palīdzības piegādi un civiliedzīvotāju evakuāciju. 30. oktobrī Ukrainas parlamenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs paziņojis, ka ir pabeigta humānās palīdzības misijas maršrutu atmīnēšana krievijas okupētajā Olešku pilsētā Hersonas apgabalā un humānās palīdzības konvojs ir gatavs doties ceļā. Iedzīvotājiem, kuri vēlējās pamest Oleškus, šāda iespēja tika nodrošināta līdz plkst. 14.00 pēc vietējā laika, veicot visus nepieciešamos drošības pasākumus. Savukārt humānās palīdzības izdale tika organizēta pēc plkst. 14.30.
  • Somijas prezidents Stubs un Norvēģijas premjers Stēre 27. oktobrī telefoniski aicinājuši krievijas diktatoru putinu izbeigt karu Ukrainā; saruna saskaņota ar Ukrainu.
  • Ukraina vienojusies ar Somijas tehnoloģiju uzņēmumiem ICEYE un Nokia par savas satelītsakaru sistēmas izstrādi, lai mazinātu atkarību no Starlink.
  • Lielbritānijas finanšu ministrs Hīlijs 30. oktobrī paziņoja par līdz šim lielāko atbalsta paketi Ukrainai – vairāk nekā 13,3 miljardiem dolāru.
  • 29. oktobrī krievija ar droniem uzbruka Ukrainas pilsētai Dnipro, kur dzelzceļa stacijā nogalināti vismaz 14 cilvēki, vēl ap 20 ievainoti.
  • Ukrainas dronu triecienā Ņižņijnovgorodas apgabalā smagi cietusi viena no krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām.
  • Agresorvalsts armija oktobrī zaudējusi aptuveni 54 400 karavīru, kas ir lielākie mēneša zaudējumi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv