LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 20.-27. jūlijs
Kanādā un ASV
- Plānotajā ātrgaitas dzelzceļa līnijā “Alto” starp Toronto un Kvebeku, visticamāk, tiks iekļauta pietura Kingstonā, jo sabiedrības sniegtās atsauksmes un pasažieru plūsmas potenciāls ir pārliecinājuši projekta vadību. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas no 60 līdz 90 miljardiem dolāru, un premjerministrs Carney vēlas sākt būvniecību pēc četriem gadiem.
- Kanādas inflācija jūnijā saruka līdz 2,8%, pateicoties degvielas cenu kritumam pēc pamiera Tuvajos Austrumos. Lai gan pārtikas cenu kāpums veikalos palēninājās, vistas gaļas un maizes cenas turpināja pieaugt. Pasaules kausa sākšanās dēļ tūristu mītņu izmaksas Ontario un Britu Kolumbijā uzlēca par 20%. Mērenie pamata inflācijas rādītāji ļāva Kanādas centrālajai bankai saglabāt bāzes likmi 2,25% līmenī.
- Kanādas provinču premjeri ir vienoti pret ASV prezidenta Trump pieteikto tirdzniecības karu un 50% tarifu. Lai gan kopīgais apdraudējums ir saliedējis provinču vadītājus, viņiem atšķiras viedokļi par piemērotāko pretreakciju. Daži līderi ierosina kā spiediena instrumentu izmantot energoresursu eksporta ierobežošanu, ko citas provinces kategoriski noraida. Vienlaikus vairākas provinces turpina boikotēt ASV alkoholu.
- Deviņu Kanādas provinču premjeri ir parakstījuši vienošanos, kas ļaus vietējām vīna darītavām, alus darītavām un spirta rūpnīcām pārdot savu produkciju patērētājiem citās provincēs. Šis solis mazinās iekšzemes tirdzniecības barjeras laikā, kad nozari apdraud ASV prezidenta plānotie 50% tarifi Kanādas preču eksportam. Atverot provinču robežas vietējam alkoholam, provinču vadītāji tiecas stiprināt valsts ekonomisko pašpietiekamību un palīdzēt mazajiem ražotājiem kompensēt iespējamos zaudējumus nestabilajā ASV tirgū.
- Kanādas premjerministrs Carney un ASV prezidents Trump ir vienojušies nekavējoties aktivizēt tirdzniecības sarunas pēc Vašingtonas paziņojuma par jaunu 50% tarifu ieviešanu Kanādas precēm. Trump skaidroja, ka tarifi ir reakcija uz Kanādas īstenoto “diskrimināciju” pret ASV auto, piena un alkohola sektoriem, savukārt Carney uzsvēra, ka Kanādas rīcība ir bijusi tikai likumīga atbilde uz sākotnējiem ASV tarifiem. Viens no lielākajiem strīdus objektiem ir provinču ieviestais ASV alkohola boikots, kas nodarījis simtiem miljonu dolāru lielus zaudējumus ASV eksportētājiem.
- Ontario Apelācijas tiesa ir lēmusi, ka 2022. gada “Brīvības konvoja” protestu līderis Pat King tiks tiesāts atkārtoti, lai piespriestu bargāku sodu. Tiesa apmierināja prokuroru apelāciju, atceļot iepriekšējo attaisnojošo spriedumu apsūdzībā par iebiedēšanu un atzīstot viņu par vainīgu.
- Kvebekas valdības lēmums slēgt četras privātās koledžas ir atstājis neziņā vairāk nekā 900 ārvalstu studentu, kuriem tagad steidzami jāatrod jauna mācību iestāde, lai nezaudētu uzturēšanās atļaujas. Izglītības ministrija nepagarināja koledžu licences, savukārt viena no slēgtajām iestādēm (Collège supérieur de Montréal) šo lēmumu apstrīdēs tiesā.
- Kanādas premjerministrs Carney paziņojis, ka valdība izskata atbildes pasākumus tarifiem, ja neizdosies panākt vienošanos ar ASV prezidentu Trump pirms viņa noteiktā tarifu termiņa. Trump administrācija draud no 19. augusta ieviest 50% tarifus noteiktām Kanādas precēm, kas vissmagāk ietekmētu Ontario, Kvebeku un Britu Kolumbiju. Lai gan Kanādas premjeri uzsver vienotību sarunās, viņu vidū pastāv domstarpības, piemēram, Albertas premjere stingri iebilst pret energoresursu izmantošanu kā sviru pret ASV.
- ASV valsts sekretārs Marko Rubio 23. jūlijā Manilā tikās ar krievijas ārlietu ministru Lavrovu, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā. Īsā 35 minūšu tikšanās nedeva nekādus lielus panākumus vai tūlītēju pamatu optimismam.
- ASV. Latvijas galvenais uzdevums ANO Drošības padomē ir apturēt krievijas propagandu un mudināt citas valstis aktīvāk atbalstīt Ukrainu. Latvijas vēstniece Sanita Pavļuta-Deslandes uzsver, ka starptautiskais spiediens palīdz uzturēt šo jautājumu dienas kārtībā un mudina krieviju sēsties pie sarunu galda. Viņa kā panākumu minēja jūnija sēdi, kurā 14 valstis vienoti pieprasīja uguns pārtraukšanu. Kamēr krievija ir ANO Drošības padomes locekle ar veto tiesībām, nevar cerēt uz būtisku pavērsienu, taču spiedienam arī šādos apstākļos ir jēga, uzskata vēstniece.
- Pēc ASV un Irānas savstarpēju triecienu iepauzēšanas jēlnaftas cena pasaules biržās 27. jūlijā kritās par vairāk nekā 9%.
Latvijā un Eiropā
- Latvijas valdība 21. jūlijā apstiprināja Ministru kabineta rīcības plānu. Sākotnējie 215 pasākumi samazināti līdz 150, jo daļai ieceru nebija naudas. Visvairāk darbu saistīti ar budžeta stabilizāciju, izdevumu efektivitāti, drošību un ārlietām. Par 61 prioritārā pasākuma izpildi ministrijām būs jāziņo katru mēnesi.
- Premjers Kulbergs 21. jūlijā paziņoja, ka valdība neatcels lēmumus par Latvijas Valsts mežu koksnes cenu atlaidēm, lai gan Ģenerālprokuratūra tos uzskata par prettiesiskiem un pieņemtiem ārpus Ministru kabineta kompetences. Premjers skaidroja, ka lēmumi jau ir izpildīti, tāpēc tos vairs nevar «atvērt no jauna», bet juridisku skaidrojumu varētu prasīt Satversmes tiesai. Kokrūpnieku kriminālprocesā iespējamie valsts zaudējumi tiek lēsti ap 50 miljoniem eiro.
- Latvijas budžeta deficīts pirmajā ceturksnī bija 1,9% no IKP, kas ir mazāk nekā ES un eirozonas vidējais rādītājs – 3,1%.
- Tieši militāri draudi no krievijas patlaban nav novērojami, taču sabiedrībai ir jābūt modrai, 22. jūlijā paziņoja prezidents Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka NATO un Eiropas Savienības valstis regulāri apmainās ar izlūkinformāciju, tomēr pilnībā izslēgt dažādus sabotāžas aktus nav iespējams. Prezidents augsti novērtēja Latvijas drošības, iekšlietu un aizsardzības iestāžu darbu, vienlaikus aicinot iedzīvotājus nekavējoties ziņot par jebkādām aizdomīgām aktivitātēm.
- Prezidents Rinkēvičs 22. jūlijā aicināja diskusiju par valsts finansējumu NVO turpināt cieņpilni un uzsvēra nevalstiskā sektora nozīmi demokrātijā. Notikuma būtība ir par strīdu starp valdību un nevalstiskajām organizācijām (NVO) – vai valsts nauda tām tiek dota pietiekami pamatoti un caurspīdīgi. Premjers Andris Kulbergs uzskata, ka NVO finansēšana ir jāpārskata, bet pašas organizācijas bažījas, ka atsevišķu gadījumu dēļ tiek apšaubīts viss NVO sektors. Tāpēc NVO vērsušās pie prezidenta.
- Valsts drošības dienests un policija izmeklē ugunsgrēku Ukrainas palīdzības biedrības Tavi draugi noliktavā Rīgā. Biedrība 24. jūlijā informēja, ka naktī uz 19. jūliju teritorijā ielauzušies divi maskējušies cilvēki, izsituši logu un iemetuši ēkā degošu materiālu. Ugunsgrēkā izdega 250 kvadrātmetru, sadega arī ziedojumi. Zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus tūkstošu eiro. Drošības dienests neizslēdz versiju par ļaunprātīgu dedzināšanu krievijas interesēs.
- Krāslavas novadā 24. jūlijā aizturēts robežpārkāpēju pārvadātājs, kurš noziegumam izmantojis Latvijas pasta auto pakaļdarinājumu ar viltotām numurzīmēm.
- Igaunija uz valsts dienvidaustrumu robežas ar krieviju pabeidza pirmo posmu aprīkošanu ar dažādām ierīcēm bezpilota lidaparātu atklāšanai un neitralizēšanai.
- Baltijas valstu uzņēmēju organizācijas aicina visu trīs valstu premjerus personīgi uzņemties atbildību par “Rail Baltic” projektu, pieprasot skaidru plānu par izmaksām un termiņiem, jo ilgstošā nenoteiktība un amatpersonu maiņas rada nestabilitāti. Latvijas premjers atzina, ka pašreizējos termiņos projektu pabeigt būs grūti, jo valstij trūkst aptuveni 2,3 miljardu eiro minimālās programmas īstenošanai. Viņš uzsvēra, ka šo summu nedrīkst uzlikt uz nodokļu maksātāju pleciem un finansējuma problēma jārisina kopā ar Briseli.
- Vācijas pasta un loģistikas grupa DHL iegādāsies Baltijas valstīs un Polijā strādājošo sūtījumu piegādes kompāniju Venipak.
- Vācija apstiprinājusi pretrunīgu Francijas un krievijas kodolenerģētikas projektu degvielas stieņu ražošanai Lingenē. Kopuzņēmumu veidos uzņēmums “Framatome” un krievijas valsts aģentūra “Rosatom”. Lejassaksijas ministrija skaidro, ka pieteikumu noraidīt nebija juridisku iespēju, jo pret “Rosatom” nav noteiktas ES sankcijas. Kritiķi brīdina par spiegošanas un sabotāžas riskiem, dēvējot lēmumu par bīstamu valsts drošībai.
- Lielbritānija. Jaunais premjerministrsAndy Burnham nav pazīstams kā ārpolitikas veidotājs, taču pirmajos paziņojumos solījis saglabāt nelokāmu atbalstu Ukrainai.
- Francijas Senāts 21. jūlijā atbalstīja likumprojektu, kas paredz aizliegt sociālo mediju lietošanu bērniem līdz 15 gadu vecumam.
- Francijā un Spānijā plašu meža ugunsgrēku dēļ līdz 25. jūlijam evakuēti vairāk nekā 250 000 cilvēku. Dzēšanu apgrūtina sausums un spēcīgs vējš.
- ES pārtrauks divu miljonu eiro lielo finansējumu Venēcijas biennālei saistībā ar krievijas dalību šā gada izstādē, 21. jūlijā paziņoja Eiropas Komisija.
- Eiropas Komisija 23. jūlijā interneta gigantam Google piemēroja divus naudassodus kopumā 890 miljonu eiro apmērā par ES Digitālo tirgu akta prasību pārkāpumiem.
- ES 23. jūlijā vienojās par 21. sankciju paketi pret krieviju, kurā uz gadu fiksēti krievijas naftas cenu griesti 44 dolāru līmenī, iekļautas jaunas finanšu un kriptovalūtu sankcijas, kā arī vēršanās pret ēnu flotes kuģiem.
Kaŗš Ukrainā
- Protesti kara laikā. Ukrainā prezidenta Zelenska lēmums atlaist populāro, uz reformām vērsto aizsardzības ministru Fedorovu izsauca plašus protestus. Lēmums sekoja konfliktam starp Fedorovu un bruņoto spēku vadību par armijas pārvaldību, mobilizācijas kārtību un gatavību ieviest modernākus risinājumus kara apstākļos. Lai mazinātu kritiku, Zelenskis nomainīja bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski, kura vietā stājies 43 gadus vecais Mihailo Drapatijs.
- Šīs pārmaiņas izgaismo dziļāku sadursmi starp padomju mantojumu un jaunu militārās vadības kultūru. Vienlaikus protesti apliecina, ka arī kara laikā Ukrainā saglabājas sabiedrības spēja publiski apstrīdēt varas lēmumus un ietekmēt politisko dienaskārtību.
- Demokrātiskas diskusijas par armijas vadību, korupcijas apkarošanu un mobilizācijas modeli nav vājuma pazīme — tās rāda, ka Ukraina valdība cenšas gan pielāgoties ilgstoša kara realitātei, gan nezaudēt sabiedrības uzticību.
- Civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā 2026. gada pirmajā pusē ir pieaudzis par 37%, paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija. Saskaņā ar ANO datiem šajā posmā reģistrēti 1396 nogalināti un 7978 ievainoti civiliedzīvotāji. Baiso statistikas kāpumu veicinājuši regulāri agresora triecieni ar tālās darbības ballistiskajām raķetēm un droniem pa blīvi apdzīvotām pilsētām tālu no frontes līnijas, kā arī plaša FPV dronu izmantošana. Pēdējās diennakts laikā krievijas aviobumbu un dronu uzbrukumos cietušas Zaporižjas, Černihivas un Sumu dzīvojamās zonas, izraisot jaunus upurus un postījumus. Turpretī frontes līnijā iebrucēju virzība ir gandrīz apstājusies, un Ukrainas spēkiem pat izdevies atgūt daļu okupētās teritorijas.
(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
