LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 20.-27. aprīlis

Kanādā un ASV

  • Kanādas premjerministrs Carney iecels jaunu konsultatīvo padomi Kanādas un ASV tirdzniecības veicināšanai. 19. aprīlī Carney izplatīja video, kurā viņš teica, ka Kanādas saites ar ASV ir kļuvušas par “vājību” , kas ir jālabo, norādot, ka darbinieki Kanādas auto, tērauda un koksnes nozarēs joprojām ir apdraudēti Trump tarifu dēļ. “Daudzas no mūsu iepriekšējām stiprajām pusēm, kas balstījās uz mūsu ciešajām saitēm ar ASV, ir kļuvušas par vājībām — vājībām, kuras mums ir jālabo”, viņš teica.
  • Federālā valdība ir apstiprinājusi Enbridge  4 miljardu dolāru vērtu Sunrise dabasgāzes cauruļvada projektu Britu Kolumbijā, stiprinot Rietumu krasta sašķidrinātās dabasgāzes projektu, kurā uzņēmumam ir daļa, 24. aprīlī  sacīja dabas resursu ministrs Hodgson. Projekts, kas paredz Enbridge Westcoast dabasgāzes cauruļvada sistēmas paplašināšanu, ietver aptuveni 140 kilometru jaunu cauruļvadu pievienošanu, izbūvējot 11 cilpveida posmus paralēli esošajai līnijai.
  • Toronto policija ziņo, ka viņi ir arestējuši trīs cilvēkus saistībā ar kibernoziegumu, kas izmantoja „SMS pastiprinātājus”, jaunu tehnoloģiju, kas iepriekš Kanādā netika konstatēta, un kas imitē mobilo torni, lai apkrāptu upurus. Policija izmeklēšanā konstatēa, ka SMS pastiprinātājs darbojās no automašīnas, kas ļāva tam pārvietoties pa pilsētu un atrī GTA. Papildus finansiālajam riskam policija sacīja, ka SMS raidītāji arī rada drošības risku, jo tie var radīt problēmas sazinoties ar ārkārtas dienestiem, piemēram, 911, jo tiek pārtverta parastā mobilā sakaru pakalpojuma darbība. Policija iesaka sabiedrībai būt uzmanīgiem ar saitēm (links), kas pievienotas negaidītiem ziņojumiem, un nekad nesniegt personisko vai pieteikšanās informāciju īsziņu veidā.
  • CBC News ziņo, ka premjerministrs Carney ir uzaicinājis 100 no pasaules lielākajiem ieguldītājiem uz samitu Toronto šī gada septembrī. Konferences mērķis ir piedāvāt organizācijām, kas kontrolē triljonus dolāru kapitāla, ieguldīt Kanādā. Šo organizāciju vidū ir privātās ieguldījumu firmas, piemēram, Blackrock, un daži no pasaules lielākajiem suverēno fondu fondiem, tostarp Singapūras GIC. Samits ir daļa no plašāka mēroga centieniem piesaistīt globālos ieguldījumus atpakaļ Kanādai, kamēr pasaule cīnās ar dziļāku nenoteiktību un globālo svārstīgumu. Carney ir ticies ar pasaules līderiem un privātajiem biznesiem savos braucienos ārzemēs, cenšoties piesaistīt vairāk investīcijas Kanādai.
  • ASV kara flote kopš pagājušās nedēļas īsteno Irānas ostu blokādi, lai panāktu, ka Teherāna pilnībā atjauno kuģu satiksmi Hormuza šaurumā. Irānas Islāma Republika vēl 17. aprīlī paziņoja, ka šaurums ir atvērts un to var šķērsot vairums kuģu, taču jau 18. aprīlī Teherāna atkal slēdza stratēģiski svarīgo tirdzniecības ceļu. Hormuza bloķēšana ir kļuvusi par Irānas galveno ietekmes sviru, jo kuģu satiksmes apturēšanai šajā jūrasceļā ir postoša ietekme uz pasaules ekonomiku. Eļļu ugunī pielēja ASV bruņotie spēki, kuri Omānas līcī 20. aprīlī pārtvēra un pārņēma kontrolē kravas kuģi ar Irānas karogu. Pašlaik nav nekādu pazīmju, ka ASV un Irāna būtu gatavas būtiski piekāpties viena otras prasībai.
  • ASV prezidents 24. aprīlī pavēlēja ASV jūras spēkiem iznīcināt kuģus, kuri izliek mīnas Hormuza šaurumā. Irāna 23. aprīlī paziņoja, ka neatvērs šaurumu, kamēr ASV turpinās bloķēt tās ostas. Pentagona vērtējumā Hormuza šauruma atmīnēšanai būs nepieciešams vismaz pusgads, ziņoja The Washington Post.
  • ASV Federālais izmeklēšanas birojs atklājis, ka ķīniešu zīmola TP-Link rūteriem ir būtiska ievainojamība, ko izmantojis krievijas militārās izlūkošanas dienests. Vairāki kompromitēti rūteri atklāti arī Latvijā.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijas valdība 21. aprīlī apstiprināja Eiropas Drošības rīcības fonda instrumenta izmantošanu un 32 miljonu eiro pārdalīšanu dronu, vadāmo lādiņu un dronu pretdarbības sistēmu iegādei.
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija lauzusi līgumu ar IT uzņēmumu RIX Technologies par vēlēšanu platformas izstrādi neizpildītu saistību dēļ un rosina uzticēt sistēmas izveidi valstij piederošiem uzņēmumiem – LMT, Tet un Latvijas valsts meži.
  • Saeima apstiprināja 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu airBaltic. Par balsoja 49 deputāti no JV, Pro un ZZS. Pret bija 23 no AS un LPV. Atturējās deputāts Augulis (ZZS) un NA balsojumā nepiedalījās.
  • Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas premjeri lidostu VIP zāles par valsts budžeta līdzekļiem izmantojuši 29 ārvalstu komandējumos, no kuriem 22 reizes – premjere Siliņa (JV). Valsts kanceleja par premjeres VIP zāles izmantošanas epizodēm ārvalstīs kopš 2023. gada septembra samaksājusi vairāk nekā 35 tūkstošus eiro. VIP pakalpojumus izmantojuši arī citi politiķi – pa vienai reizei Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa (ZZS) un Smiltēns (AS), kad pildīja spīkera pienākumus, savukārt Kučinskis (AS) premjera amatā lidostu VIP zāles izmantojis regulāri.
  • Saeima 24. aprīlī konceptuāli nolēma publiskot datus par Latvijas uzņēmumu biznesa saitēm ar krieviju un baltkrieviju. Par likumprojektu balsoja 70 deputāti, pret 13 LPV un pie frakcijām nepiederošie, bet trīs ZZS deputāti atturējās vai nebalsoja. Likums vēl jāapstiprina otrajā, galīgajā lasījumā.
  • Latvijā 2025. gadā budžeta deficīts sasniedza 1,093 miljardus eiro jeb 2,5% no IKP, liecina 23. aprīlīī publicētie CSP dati.
  • Starptautiskā reitingaģentūra Fitch Ratings 24. aprīlī apstiprināja Latvijas kredītreitingu A- līmenī ar stabilu perspektīvu un uzticamu ekonomisko politiku.
  • Igaunijas aizsardzības ministrs Pevkurs 20. aprīlī paziņoja, ka ASV ir apturējušas munīcijas piegādes Igaunijai vismaz līdz kara beigām Irānā.
  • Igaunijā iedzīvotāju skaits 1. janvārī bija 1 360 745, kas ir par 9250 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina publicētie Igaunijas statistikas dati.
  • Zviedrija piešķirs Ukrainai četrus miljardus eiro, kā arī palīdzēs apmācīt iznīcinātāju Gripen pilotus, paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis.
  • Vācijas valdība 23. aprīlī  nāca klajā ar jaunu militāro stratēģiju, kurā paredz līdz 2030. gadiem stiprināt Bundesvēru un palielināt karavīru skaitu līdz 460 000.
  • Vācijas aviokompānija “Lufthansa” paziņojusi, ka vasarā atcels 20 000 lidojumu, tas saistīts ar Tuvo Austrumu kara radīto ietekmi uz pasaules energoresursu, precīzāk, degvielas, piegādēm. Lidojumi atcelti laikā no maija līdz oktobra vidum. Tā lidsabiedrība cer ietaupīt 40 000 tonnu reaktīvās degvielas.
  • Eiropas Savienība 24. aprīlī apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un 20. sankciju kārtu krievijai. Par aizdevumu Ukrainai ES vienojās jau pagājušā gada decembrī, taču to bija bloķējusi Ungārija. Ungārija un Slovākija 24. aprīlī atkal sāka saņemt krievijas naftu pa salaboto naftas vadu Družba.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukraina ir pabeigusi remontdarbus naftas cauruļvada Družba posmā, kam krievijas triecienā tika nodarīti bojājumi, 21. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis.
  • Agresoravalsts kara dēļ Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) jaunu noplūžu riski saglabājas augsti, arī tās konstrukcijas ir nolietojušās. Lai gādātu par drošību un apsaimniekotu radioaktīvos atkritumus, tur joprojām strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Šonedēļ aprit 40 gadu, kopš Ukrainā padomju varas laikā Čornobiļas AES notika viena no pasaulē lielākajām kodolkatastrofām.
  • Ukrainā gūstekņu apmaiņas ietvaros atgriezušies 193 karavīri, paziņojis Ukrainas prezidents Zelenskis. Viņš paudis, ka mājās no gūsta atgriezušies karavīri un virsnieki, kas aizstāvēja savu valsti visos frontes virzienos, ir arī ievainotie.
  • Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā Jaroslavļā naktī uz svētdienu izcēlies ugunsgrēks. Droni uzbrukuši arī dzelzceļam okupētajā Krimas pussalā. Jaroslavļas rūpnīca ir stratēģiski svarīgs uzņēmums un viens no svarīgākajiem krievijas naftas pārstrādes nozares objektiem. Tās jauda sasniedz 15 miljonus tonnu naftas gadā.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv