LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 18.-25. maijs

Kanādā un ASV

  • Kanāda nākamo septiņu gadu laikā jūras drošībai ieguldīs 816 miljonus dolāru, lai stiprinātu krasta apsardzes spējas no Arktikas līdz valsts dienvidu piekrastei, 22. maijā paziņoja aizsardzības ministrs David McGuinty.
  • Dienvidkorejas zemūdene ROKS Dosan Ahn Chang-ho 23. maijā ieradās pie Britu Kolumbijas krastiem, demonstrējot Hanwha Ocean centienus iegūt Kanādas daudzmiljardu dolāru vērtu zemūdeņu būvēšanas līgumu. Kuģis apciemo Viktoriju un piedalīsies kopīgās pretzemūdeņu mācībās ar Kanādas Jūras spēkiem. Paredzams, ka premjerministra Carney valdība drīz pieņems lēmumu (dažu nākošo nedēļu laikā), vai izvēlēties Hanwha Ocean piedāvājumu vai vācu konkurenta TKMS (ThyssenKrupp Marine Systems) piedāvājumu.
  • Konservatīvo līderis Poilievre pieprasa premjerministram Carney iejaukties un atcelt Kanādas Radio, televīzijas un telekomunikāciju komisijas (CRTC) lēmumu, jo tā piespiež amerikāņu tīmekļa gigantiem maksāt vairāk par vietējā mediju satura finansēšanu. Taču pašmāju Kanādas raidorganizācijas gadiem ilgi ir iemaksājušas līdzekļus dažādos fondos, lai veidotu Kanādas televīzijas programmas, filmas un ziņas, un tās ir apgalvojušas, ka arī amerikāņu dalībniekiem būtu jāuzņemas atbildība, ja tie vēlas šeit veikt uzņēmējdarbību. Valdība atstāja CRTC ziņā izlemt, cik daudz šiem ārvalstu uzņēmumiem būtu jāmaksā, lai aizsargātu to, ko tā sauca par Kanādas “kultūras neatkarību”. CRTC ir neatkarīga iestāde, kas ir pilnvarota piemērot tīmekļa gigantiem maksāt par Kanādas mediju tirgus izmantošanu. Amerikāņu kompānijas gūst lielas peļņas no reklāmām, rādot tās Kanādas iedzīvotājiem. Lielāku daļu savu ieņēmumu Kanādas saturā attieksies tiešsaistes straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, Disney+, Netflix un Prime Video.
  • Trump pārstāvis Otavā nesaprot, kāpēc kanādieši šobrīd ir tik neapmierināti. ASV vēstnieks Kanādā Pete Hoekstra saka, ka tarifi ir šeit, lai paliktu, un Kanādai tie ir jāpieņem. Trump ir noteicis tarifus varam (copper), automašīnām un skujkoku zāģmateriāliem. Tā sauktie 232. panta tarifi tēraudam un alumīnijam ir īpaši kaitējuši Kanādas ekonomikai, izraisot darbavietu zaudēšanu un eksporta samazināšanos. 232. pants ļauj prezidentam noteikt nodevas noteiktām precēm, kas, domājams, apdraud valsts drošību. Bet retorisks ir jautājums, vai Hoekstra saprot kanādiešu neapmierinātību, kuri uzskata, ka nav pelnījuši šādu attieksmi no savas valsts lielākā tirdzniecības partnera, kaimiņa un sabiedrotā?
  • Pentagons vēlas, lai Kanāda formulētu skaidru plānu par to, kā tā plāno sasniegt NATO jauno militāro izdevumu kritēriju, pirms atsākt divpusējo aizsardzības plānošanas sadarbību. Šķiet, ka šīs nedēļas ASV un Kanādas Pastāvīgās kopīgās aizsardzības padomes (PJBD) darbības apturēšanas pamatā ir plāna trūkums, kas paredz militārajiem mērķiem tērēt 3,5% no Kanādas iekšzemes kopprodukta, kā arī vēl 1,5% no IKP aizsardzības infrastruktūrai. Augsta ranga Pentagona amatpersonas, 21. maijā sacīja, ka vēl viena būtiska problēma ir lēmuma trūkums par to, vai Kanāda turpinās amerikāņu F-35 iznīcinātāju iegādi pilnā vajadzību apmērā. (Lēmums Gripen VS F-35).
  • ASV Valsts sekretārs Rubio atzinis, ka miera sarunas, kas norisinājās starp Ukrainu un krieviju ar ASV starpniecību, nav bijušas rezultatīvas. Par to viņš paziņoja pēc 22. maija Zviedrijas pilsētā Helsigborjā aizvadītās NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes.
  • ASV un Irāna ir principā vienojušās par Hormuza šauruma blokādes izbeigšanu, 24. maijā žurnālistus informēja augsta ASV amatpersona. Savukārt optimismu par drīzu vienošanos sabremzējuši ASV prezidenta izteikumi, taču tas nav liedzis krist naftas cenām, kas sasniegušas pēdējo divu nedēļu laikā zemāko līmeni.

Latvijā un Eiropā

  • 19. maijā no plkst. 12 līdz plkst. 14 deviņos Latgales un Vidzemes novados tika izplatīti brīdinājumi par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu. Tika aktivizēti NATO iznīcinātāji un austrumu pierobežā uz laiku apturēta vilcienu kustība. Attiecīgajos novados 9. klašu skolēniem tika pārtraukts latviešu valodas centralizētais eksāmens. No sākuma tika pieļauts, ka Latvijas teritorijā ielidojis drons, taču vēlāk NBS pārstāvji atzina, ka nevar to apstiprināt. Gaisa apdraudējuma laikā tehniskas problēmas skāra operatīvās informācijas vietni 112.lv.
  • 19. maijā krievijas Ārējās izlūkošanas dienests apsūdzēja Latviju, ka Ukraina gatavo dronu uzbrukumus no Latvijas teritorijas. Latvijas un Ukrainas amatpersonas šos apgalvojumus noraidīja. Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes Drošības padomē krievijas melus nosauca par izmisuma un vājuma pazīmi. NATO spēku komandieris Eiropā ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs krievu dezinformāciju nosauca par «standarta krievijas triku».
  • Valdība 19. maijā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem ar droniem.
  • AS, JV, NA un ZZS20. maijā parakstīja vienošanos par premjera kandidāta Kulberga (AS) valdības uzdevumiem un darba principiem. Paredzēts, ka katrai partijai pienāksies četri ministru amati. Potenciālajai koalīcijai Saeimā būtu vismaz 66 balsis.
  • Savukārt 25. maijā Valsts prezidents Rinkēvičs tikās ar premjera amata kandidātu Andri Kulbergu, pēcāk presei paziņoja par piedāvāto valdības sastāvu. Par jauno valdību būs jālemj Saeimai, tas varētu notikt jau 28. maijā. Pašlaik ir sagatavots valdības deklarācijas projekts un koalīcijas līgums. Par topošās valdības prioritātēm nosauktas valsts drošība, valsts budžeta stabilizēšana, vēlēšanu drošība, kā arī cīņa ar karteļiem, paziņoja Kulbergs.
  • Aizdomās par izšķērdību izglītības ministre Melbārde (JV) vērsusies prokuratūrā un policijā par ministrijas programmatūras iepirkumu, 20. maijā informēja ministrija.
  • 20. maijā svinīgā ceremonijā tika ielikti pamatakmeņi helikopteru lidlauka un kazarmu izveidei militārajā bāzē Lielvārdē, kuros Kanāda ieguldīs 64 miljonus eiro.
  • Krāslavas novadā, Drīdža ezerā 22. maija rītā iekrita un uzsprāga drons, nav ziņu par cietušajiem. NBS sensori nav fiksējuši drona ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Krīzes vadības centrs publicēja vadlīnijas rīcībai gaisa telpas apdraudējuma laikā. Lietotnes 112.lv tehniskiem uzlabojumiem nepieciešami vairāk nekā 600 000 eiro.
  • Zviedrijas valdība 19. maijā paziņoja, ka pirks četras jaunas fregates no Francijas uzņēmuma Naval Group.
  • Helsinku lidosta 22. maijā uz trim stundām bija apturējusi gaisa satiksmi sakarā ar brīdinājumu par iespējamu dronu.
  • ASV prezidents 22. maijā paziņoja, ka uz Poliju nosūtīs vēl 5000 karavīru papildus jau esošajiem 10 000, lai gan Pentagons iepriekš bija apturējis papildu spēku sūtīšanu.
  • Eiropas Komisijas prezidente fon der Leiena 20. maijā asi nosodīja krievijas draudus Baltijas valstīm un uzsvēra, ka vēršanās pret vienu ES dalībvalsti uzskatāma par draudiem visām.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas Drošības dienests 20. maijā paziņoja, ka aprīlī Čerņihivas apgabalā notriekta krievijas drona atlūzās konstatēts paaugstināts radiācijas līmenis.
  • Šausmīga nakts Kijivai. Tā pēc 24. maijā notikušajiem masīvajiem krievijas uzbrukumiem Ukrainas galvaspilsētai rakstīja Kijivas mērs Vitālijs Kličko. Agresorvalsts raķešu un dronu triecienos, kas ilga visu nakti, nogalināti vismaz divi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoti. Agresors uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, no kurām lielāko daļu notrieca. Daudzi Kijivas iedzīvotāji šo nakti pārlaida metro stacijās dziļi zem zemes. Četri cilvēki nogalināti un gandrīz 100 ievainoti, kā arī bojātas ap 30 dzīvojamās ēkas un vairākas kultūras un izglītības iestādes.
  • Karš pret Ukrainu nonācis strupceļā – par šādu kremļa amatpersonu noskaņojumu medijam Bloomberg pavēstījuši kremlim tuvi avoti. Arī Ukrainas sabiedrotie ir pārliecināti par to, ka krievijas iebrukums zaudē sparu. Agresorvalsts vadonis putins vēloties to izbeigt šogad, bet tikai uz saviem nosacījumiem – iegūstot pilnu kontroli pār Donbasa reģionu.
  • Laikraksts: krievijas elitē pieaug vilšanās putinā saistībā ar kara ieilgšanu. Vilšanās, jo karš ir ieildzis un valsts ekonomika piedzīvo lejupslīdi, vēsta laikrakstsThe Guardian. Informācija balstīta uz intervijām ar vairākām personām, kas esot tuvas krievijas līderim, kā arī avotiem krievijas biznesa aprindās un Rietumu izlūkdienestos. Bet, neskatoties uz plaisām atbalstā, putina pieeja karam Ukrainā nav mainījusies un viņš joprojām ir apņēmības pilns to turpināt, liecina intervijas ar vairākām personām. Diktatora fokuss esot vērsts uz visa Donbasa ieņemšanu, kas, viņaprāt, šogad esot iespējams.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv