LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 13.-20. jūlijs
Kanādā un ASV
- Spēcīgu ziemeļrietumu vēju un ekstremāla karstuma dēļ Ontario ziemeļos strauji izplatās vairāk nekā 170 aktīvu meža ugunsgrēku, kas jau ir iznīcinājuši mājokļus vairāku pamatiedzīvotāju (First Nations) kopienu teritorijās un izraisījuši plašu iedzīvotāju evakuāciju. Ontario province ir lūgusi federālās valdības palīdzību glābšanas aviācijas un papildu spēku nodrošināšanā, savukārt biezie dūmi ir izraisījuši gaisa kvalitātes brīdinājumus plašā reģionā no Thunder Bay līdz pat Vindzorai un ASV ziemeļu daļai.
- Britu Kolumbijā strauji augošs un nekontrolēts meža ugunsgrēks (Signal Hill) ir izraisījis evakuācijas rīkojumu un brīdinājumu izsludināšanu Pembertonas pilsētas apkārtnē, tostarp slēdzot One Mile Lake parku, lai nodrošinātu glābšanas dienestu darbu. Šis ugunsgrēks ir viens no 11 jauniem uzliesmojumiem pēdējo dienu laikā, un situāciju provincē pastiprina ekstremāls karstuma vilnis, kā arī bažas par prognozēto “sauso zibeni”, kas bez pavadošajiem nokrišņiem var izraisīt vēl plašākus ugunsgrēkus.
- Kanāda pievienojas globālajai kaujas aviācijas programmai (GCAP) novērotāja statusā, lai kopā ar Apvienoto Karalisti, Japānu un Itāliju piedalītos sestās paaudzes neredzamo iznīcinātāju izstrādē līdz 2035. gadam. Šis solis ļauj Kanādai agrīnā posmā piekļūt klasificētai informācijai un modernākajām militārajām tehnoloģijām bez tūlītējām finansiālām vai politiskām saistībām. Dalība programmā nodrošina, ka Kanādas gaisa spēki nākotnē neatpaliks tehnoloģiju jomā un spēs efektīvāk aizsargāt savu plašo teritoriju un Arktikas reģionu.
- Kanāda Jaunais NDP līderis Avi Lewis savās pirmajās 100 dienās amatā nav spējis piesaistīt plašāku Kanādas vēlētāju uzmanību, un viņa atpazīstamība, kā arī partijas reitingi joprojām ir zemi un nemainīgi. Lewis ir nolēmis nekandidēt tuvākajās papildvēlēšanās, lai iekļūtu Parlamentā. Tā vietā viņš izvēlas stratēģiju strādāt ārpus tā — ceļojot pa valsti, atjaunojot vēsturiski vājo partijas struktūru, koncentrējoties uz nākamo vispārējo vēlēšanu kampaņu.
- Kanādas valdība šogad aptur jaunu pieteikumu pieņemšanu vecāku un vecvecāku imigrācijas sponsorēšanas programmā, lai samazinātu pieteikumu izskatīšanas rindas un efektīvāk pārvaldītu sistēmu. Pašlaik rindā ir 60 500 pieteikumu, un to apstrāde aizņem vidēji no 33 līdz 66 mēnešiem.
- Kanādas centrālā banka ir saglabājusi pamatlikmi 2,25% līmenī, prognozējot ekonomikas izaugsmes atlabšanu gada otrajā pusē pēc iepriekšējā stagnācijas perioda. Lai gan inflācija maijā sasniedza 3,2%, centrālā banka sagaida tās samazināšanos līdz 2,5% šī gada nogalē, tomēr saglabā piesardzību un pieļauj jaunu likmju kāpumu, ja ģeopolitiskie saspīlējumi Tuvajos Austrumos izraisīs ilgstošu degvielas cenu kāpumu.
- Ķīnas autoražotājs Dongfeng Monreālā ir iepazīstinājis ar diviem jauniem elektro auto modeļiem (Box 01 un Vigo), kuriem pašlaik tiek veikta sertifikācija Kanādas tirgum un kuru cena plānota zem 35 000 Kanādas dolāru. Kvebekas province ir izvēlēta kā galvenais starta punkts tās augstā elektroauto pieprasījuma un lētās elektroenerģijas dēļ, un nozares eksperti uzskata, ka Kanādas tirgus kalpo par “izmēģinājuma poligonu” Ķīnas ražotāju tālākajām ambīcijām ASV tirgū.
- Kanādas valdība ir paziņojusi par jaunām konsulārajām iecelšanām ASV pilsētās pēc tam, kad tirdzniecības sarunas pārsniedza jūlija sākuma termiņu. Būtiskākās izmaiņas ietver bijušās liberāļu deputātes Kamal Khera iecelšanu par ģenerālkonsuli Losandželosā un bijušās Shell Canada vadītājas Susannah Pierce iecelšanu Ņujorkā, kur viņa nomainīs līdzšinējo konsulu Tom Clark pēc skandāla ap dārgā dzīvokļa iegādi.
- ASV un Irāna 20. jūlijā turpināja savstarpējus triecienus Persijas līča reģionā. ASV prezidents Trump paziņoja, ka Irānai nāksies «daudzkārt samaksāt» par katru nogalināto amerikāņu karavīru. ASV apstiprināja divu karavīru nāvi Jordānijā Irānas uzlidojumos piektdien; vēl viens karavīrs gājis bojā Irākā pēc Irānas drona kontrolētas detonācijas.
- ASV prezidents Trump parakstīja oficiālus rīkojumus par 50% tarifu noteikšanu aptuveni 20 miljardu dolāru vērtām Kanādas precēm, lai piespiestu valsti piekāpties tirdzniecības līguma (CUSMA) sarunās. Baltais nams šo soli pamato ar Kanādas veiktajiem provinču boikotiem pret ASV alkoholu, ierobežojumiem automobiļu eksportam un labāku tirgus piekļuvi Eiropas piena produktiem. Nodevas stāsies spēkā pēc 30 dienām un skars tādas preces kā hokeja inventārs, dūnu jakas un viskijs, taču, lai saudzētu ASV ekonomiku, no tām ir atbrīvoti kritiskie izrakteņi, jēlnafta un kālija sāls.
- ASV prezidents Trump paziņotie 50% tarifi Kanādas precēm ir pilnībā mainījuši provinču premjeru sanāksmes dienaskārtību. Sākotnēji plānoto sarunu vietā par veselības aprūpi un mežu ugunsgrēkiem premjeri tagad steidzami lemj par ekonomisko aizsardzību un atbildes pasākumiem, saglabājot spēkā esošos ASV alkohola tirdzniecības aizliegumus.
Latvijā un Eiropā
- Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kanādā būs Katarina Plātere, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vēstnieku Kasparu Ozoliņu pēc viņa četru gadu pilnvaru termiņa beigām. Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā (LNAK) ir apsveikusi jauno vēstnieci un paudusi gatavību turpmākai sadarbībai un kopīgām sanāksmēm.
- Ģenerālprokuratūra 15. jūlijā sāka kriminālprocesu par iespējamu baltkrievijas robežsardzes amatpersonu organizētu nelegālo migrāciju uz Latviju. Process sākts pēc Valsts robežsardzes iesnieguma, kurā kopš 2021. gada novērotais migrācijas spiediens raksturots kā iespējama organizēta prettiesiska darbība pret valsti.
- KNAB no Nacionālās Apvienības šā gada otrajā pusgadā paredzētā valsts finansējuma ieturējis 210 673 eiro, jo partija šo pretlikumīgi izlietoto summu nebija labprātīgi atmaksājusi.
- Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4589 jaundzimušie, kas ir par 4,5% jeb 216 jaundzimušajiem mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.
- Premjers Kulbergs 15. jūlijā teica, ka pēc valdības slēgtās sēdes par LMT un Tet daļu izpirkšanu no Telia nav guvis pārliecību, ka darījums ir pietiekami caurspīdīgs.
- Premjers Kulbergs līdz 16. augustam pagarināja jūnijā noteiktos ierobežojumus jaunu IKT izstrādes iepirkumu līgumu slēgšanai ministrijās, to padotībā esošajās iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, ja līguma summa pārsniedz 140 000 eiro. VARAM ministrs Tavars (AS) norādīja, ka iepirkumu izvērtēšanā atklājušās lielākas problēmas, nekā sākotnēji šķita, un revīzija turpinoties.
- 555 cilvēki trīs dienās parakstījuši atklātu vēstuli, kurā aicina prezidentu Rinkēviču iestāties par akadēmisko brīvību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Parakstītājus satrauc politiķu izteikumi un ministriju lēmumi, kas vērsti pret NVO un zinātniskiem projektiem. Pēc premjera Kulberga rīkojuma sagatavoti grozījumi nolikumā, kas pārtrauktu atlīdzības izmaksāšanu NVO pārstāvjiem par dalību Memoranda padomes sēdēs un citās konsultatīvajās institūcijās. Lēmums vēl jāapstiprina valdībai.
- Latvija un Lietuva rīkos kopīgas militārās mācības Sēlijas poligonā, pēc tikšanās ar prezidentu Rinkēviču trešdien paziņoja Lietuvas prezidents Nausēda.
- Lietuvas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka krievija varētu gatavoties provokāciju rīkošanai Baltijas reģionā, 15. jūlijā paziņoja Lietuvas prezidents Nausēda.
- Igaunija aicina liegt ES finansējumu Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai un citām organizācijām, kas ļauj krievijas un baltkrievijas sportistu atgriešanos starptautiskās sacensībās.
- Francijas prezidents Makrons 13. jūlijā paziņoja, ka Francija ļaus Ukrainai ražot franču izstrādāto militārtehniku.
- Dānija un Vācija saglabās pagaidu robežkontroli uz abu valstu kopējās robežas nelegālās migrācijas kontrolēšanai, ceturtdien paziņoja Vācijas Iekšlietu ministrija.
- Bulgārija izstāsies no Ukrainu atbalstošās Labas gribas koalīcijas, 14. jūlijā paziņoja premjerministrs Radevs.
- Saules enerģija jūnijā pirmo reizi nodrošināja 25% Eiropas Savienības elektroenerģijas (52 TWh) un apsteidza kodolenerģiju, dabasgāzi un vēju.
- ES vienojās pagarināt Ukrainas bēgļu pagaidu aizsardzību vēl uz gadu; šo statusu nepiešķirs vīriešiem, kuri izvairās no dienesta.
- ES 14. jūlijā atvēra otro sarunu sadaļu ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos blokam. Lai iestātos ES, kandidātvalstīm ir jāpabeidz sarunas sešās sadaļās.
- Eiropas Komisijas prezidente fon der Leiena 15. jūlijā Kijivā paziņoja par ES un Ukrainas «dronu vienošanos», kas paredz kopīgu militārtehnikas ražošanu.
Kaŗš Ukrainā
- Ukrainas parlaments 14. jūlijā nobalsoja par premjeres Jūlijas Sviridenko demisiju. Ukrainas prezidents Zelenskis vēl nav izvirzījis premjerministra amata kandidātu. Ukrainas prezidents Zelenskis teica, ka piemērotākais premjera amata kandidāts ir naftas un gāzes koncerna Naftogaz vadītājs Serhijs Koreckis.
- Ukraina naktī uz 14. jūliju uzbruka divām krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām Baškortostānā un Krasnodaras apgabalā, kā arī kuģu pārkraušanas zonai un vairākiem kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka pie Novorosijskas ar jūras dronu nogremdējuši krievijas robežsardzes patruļkuģi Izumrud, kas 2018. gadā piedalījies krievijas uzbrukumā Ukrainas karakuģiem Kerčas šaurumā.
- Ukrainas dronu triecieni naktī uz 15. jūliju atstājuši okupēto Kerču Krimā bez elektrības, paziņoja krievijas ieceltās vietējās varasiestādes.
- Naktī uz 16. jūliju krievija atkal apšaudījusi Kijivu ar ballistiskajām raķetēm. Nogalināti vismaz divi cilvēki, paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko. Vēl vismaz pieci cilvēki guvuši ievainojumus.
- Abpusējs gan ASV senatoru, gan Eiropas Savienības dalībvalstu spiediens pašlaik ir vērsts uz jaunu sankciju ieviešanu pret krieviju, lai piespiestu kremli pārtraukt karu Ukrainā. ASV abu partiju senatori mudina steidzami pieņemt apjomīgu sankciju likumprojektu, godinot pēkšņi mūžībā devušos senatoru Lindsiju Greiemu, kurš bija viens no tā galvenajiem autoriem. Šis ASV likumprojekts paredz vērsties pret krievijas amatpersonām, enerģētikas projektiem un “ēnu floti”, kā arī noteikt 100% ievedmuitas valstīm, kas joprojām importē krievijas naftu un gāzi (jo īpaši Ķīnai un Indijai). Tikmēr Eiropas Savienība mēģina vienoties par savu 21. sankciju paketi, taču tās pieņemšanu pašlaik bremzē un mīkstina atsevišķu dalībvalstu, piemēram, Grieķijas, Spānijas un Austrijas, nacionālās intereses un iebildumi.
(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
