2026.g. 6.-13. aprīlis
Kanādā un ASV
● Kanādas premjerministrs Carney izklāsta plānus tērēt 51 miljardu dolāru vietējai infrastruktūrai nākošo gadu laikā. Carney sacīja, ka federālā valdība plāno gandrīz dubultot Kanādas infrastruktūras investīciju tempu nākamo astoņu gadu laikā salīdzinājumā ar iepriekšējiem astoņiem gadiem. “Nākamie 25, 30 gadi būs lielisks laiks, lai strādātu amatniecībā, tādām profesijām kā elektriķis, cauruļu montētājs, metinātājs, santehniķis, galdnieks un vairāk, jo mēs burtiski pārveidosim šo valsti,” sacīja Carney.
● Divu Ontario vēlēšanu apgabalu un viena apgabala Kvebekā vēlētāji 13. aprīlī dodas pie urnām svarīgās ārkārtas federālajās vēlēšanās, kas varētu nodrošināt Liberāļu partijai vairākuma valdību, nostiprinot viņu varu uz nākamajiem pāris gadiem. Liberāļiem nepieciešams uzvarēt tikai vienā no šīm sacensībām, lai nodrošinātu vairākumu valdību. Tā kā Uzvarot divās vai visās trīs, partija iegūtu lielāku kontroli pār parlamenta darbu. Tas arī dotu premjeram Carney vairāk laika savas darba programmas īstenošanai, pārceļot nākamās federālās vēlēšanas uz 2029. gadu.
● Premjerministra Carney liberāļi 13. aprīļa vēlēšanās nodrošinājuši vairākuma valdību, uzvarot visās trīs ārkārtas vēlēšanās. Liberāļiem līdz vairākumam pietrūka tikai viena vieta pēc tam, kad pieci opozīcijas politiķi pēdējos mēnešos mainīja partijas rindas, pievienojoties valdošajai partijai. Kandidātes Doly Begum no Scarborough Southwest, Danielle Martin no University–Rosedale un Tatiana Auguste no Terrebonne palīdzēja liberāļiem pārsniegt šo slieksni. Uzvaras palielina liberāļu vietu skaitu līdz 174, nostiprinot to pozīcijas parlamentā.
● Droni maina nākošās paaudzes karadarbību. Kanādas armija steidz pārdomāt savu bruņojumu. Kanādas militārie spēki pēta, kāda veida tankus un kājnieku pārvadātājus tiem nākotnē būs nepieciešams un cik ātri šie projekti var un tiks virzīti uz priekšu, saka armijas komandieris. “Mums ir vajadzība rīkoties pēc iespējas ātrāk visos virzienos,” saka armijas komandieris. Neseni intervijā CBC News ģenerālleitnants Mike Wright atzina nepieciešamību ātri virzīties uz armijas modernizāciju, un norādīja, ka nesenās mācības un tehnoloģiskie sasniegumi kaujas laukā, it īpaši Ukrainā, jāņem vērā nākotnes lēmumos par to, kādi bruņumašīnas un tanki tiks iegādāti.
● Kanādas Statistikas pārvalde 10. aprīlī paziņoja, ka Kanādas ekonomika martā radīja 14 000 jaunu darbavietu, tādējādi atgūstot nelielu daļu no straujā darbavietu zaudējuma, kas bija vērojams gada pirmajos divos mēnešos. Iepriekšējais datu aģentūras darbaspēka apsekojums, kas veikts februārī, liecināja par 84 000 darbavietu zaudēšanu, un šis rezultāts lielā mērā pārsteidza ekonomistus un analītiķus. Nodarbinātība pieauga dabas resursu nozarē un “citu pakalpojumu” nozarē, kas ietver tādas nozares kā personīgie un remonta pakalpojumi. Darbavietu skaits samazinājās finanšu, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma, īres un līzinga nozarēs.
● NASA misijas Artemis II astronauti, kas veica pirmo lidojumu apkārt Mēnesim kopš 1972. gada, 11. aprīlī veiksmīgi atgriezās uz Zemes.
● ASV prezidents Trump 7. aprīlī draudēja eskalēt uzbrukumus Irānai, tai skaitā kritiskajai infrastruktūrai, ja netiks atvērts Hormuza šaurums noteiktajā termiņā. Karš jau prasījis tūkstošiem civiliedzīvotāju upuru reģionā. Pēc paziņojuma Brent jēlnaftas cena atkal pieauga līdz 111 dolāriem par barelu.
● ASV aizsardzības ministrs Hegsets 8. aprīlī pasludināja “pilnīgu uzvaru” karā pret Irānu. Irāna bija atvērusi, taču tad atkal slēdza Hormuza šaurumu. 9. aprīlī Irāna paziņoja par alternatīviem kuģu ceļiem Hormuza šauruma šķērsošanai.
●ASV viceprezidents Venss un Irānas galvenais sarunu vedējs Galibafs nedēļas nogalē (11. un 12. aprīlī) tikās Pakistānā, taču nepanāca vienošanos par Hormuza šauruma pilnīgu atvēršanu vai kara izbeigšanu. ASV prezidents Trump tulīt paziņoja, ka devis ASV karaflotei rīkojumu bloķēt šaurumu un pārtvert ikvienu kuģi, kas maksājis Irānai pieprasīto nodevu par šauruma šķērsošanu. Kopš 8. aprīļa, kad ASV un Irāna vienojās par divu nedēļu pamieru, līdz svētdienas rītam Hormuza šaurumu šķēršojuši vismaz 40 kuģi.
Latvijā un Eiropā
● Satiksmes ministrs Atis Švinka no “Progresīvajiem” saistībā ar degvielas cenu kāpumu rosinās par 50 % samazināt vilciena abonementu cenas uz trim mēnešiem. Ministrs cer, kas tas motivētu vairāk cilvēku izvēlēties vilcienu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli.
● Tiesa 9. aprīlī nolēma piemērot apcietinājumu bijušajam partijas Stabilitātei! priekšsēdētājam Aleksejam Rosļikovam. Par nacionālā naida kurināšanu apsūdzētais Rosļikovs atrodas Baltkrievijā. Viņam bija aizliegts pamest Latviju. Rosļikovs tulīt atkāpās no partijas valdes priekšsēdētāja amata un izstājās no partijas.
● Valsts kanceleja 9. aprīlī nodeva publiskai apspriešanai Ministru kabineta ētikas kodeksa projektu.
● Partijas “Progresīvie” līderis un premjera amata kandidāts 15. Saeimas vēlēšanās būs partijas Saeimas frakcijas vadītājs un līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Šuvajevs ir partijas līdzpriekšsēdētājs kopš 2024. gada novembra. 2022. gada 1. oktobrī Šuvajevs pirmo reizi tika ievēlēts Saeimā. Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās viņš kandidēja. Deputāts patlaban 14. Saeimā darbojas Budžeta un finanšu un Pieprasījumu komisijās. 14. Saeimas deputāts Šuvajevs ir ekonomists un antropologs ar Oksfordas Universitātē iegūtu maģistra grādu, sociālekonomisku problēmu pētnieks un augstskolas pasniedzējs, informēja partijā.
● Vadošais Kanādas komandieris Latvijā uz laiku atcelts pēc izmeklēšanas par darba kompensācijām uzsākšanas. Kanādas militārie spēki paziņo, ka pulkvedis James Smith tiks uz laiku norīkots ‘citiem pienākumiem Kanādā’. “Šodien, rūpīgi izvērtējot visus attiecīgos faktus un nodrošinot procesuālo taisnīgumu, es esmu pieņēmis lēmumu uz laiku atbrīvot pulkvedi Smith no viņa amata kā Bruņoto spēku Latvijas komandieri,” sacīja ģenerālleitnants Steve Boivin Kanādas aizsardzības departamenta 7. aprīļa izplatītajā paziņojumā. Apsūdzības pret Smith tika ziņotas Kanādas militārajai policijai gandrīz pirms gada, 2025. gada maijā, un, acīmredzot, saistītas ar pabalstiem, ko nodrošina Kanādas bruņotie spēki.
● Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis 7. aprīlī tiesā noliedza savu vainu viņam celtajā apsūdzībā tā dēvētajā ekspremjera Kariņa lidojumu lietā. Citskovskis tiek apsūdzēts bezdarbībā un valsts līdzekļu nekontrolēšanā, kas ļāva nelikumīgi organizēt piecus speciālos premjera lidojumus, kas radīja valstij 90 tūkstošu eiro zaudējumus. Nākamā tiesas sēde plānota 19. maijā.
● Latvijā šogad pirmajā ceturksnī reģistrēti 2973 jauni uzņēmumi, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2025. gada pirmajos trijos mēnešos, liecina Lursoft apkopotie dati.
● Latvijā iedzīvotāji visbiežāk neapmeklē ārstu garo rindu (47,7%) un pakalpojumu dārdzības (24,6%) dēļ, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
● Augstās un neprognozējamās naftas, degvielas un citu izejvielu cenas var būtiski ietekmēt ceļu būvdarbus Latvijā. Par riskiem un iespējamu ārkārtas situāciju brīdina gan ceļu būvnieki, gan uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi”, atzīstot, ka sezona sākusies ar lielu nenoteiktību. Tikmēr pašvaldības un Satiksmes ministrija jau meklējot iespējamos risinājumus.
● Latvijas tirdzniecībā gadā rodas vairāk nekā 41 tūkstotis tonnu pārtikas atkritumu, tā liecina pētījuma dati par 2024. gadu. Lai mazinātu šo apjomu, daudzi veikali sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām. Tādā veidā saziedotie produkti, kuriem tuvojas derīguma termiņš, nonāk pie trūcīgajiem iedzīvotājiem.
● Latvijas izlūki: krievija iekšēji atzīst milzu zaudējumus no Rietumu sankcijām. Putinam, visticamāk, to nestāsta. Ziņojums vēsta, ka krievija īpaši bažījas par rietumvalstu spiedienu uz krievijas tirdzniecības partneriem – sekundārām sankcijām, tarifiem un citiem ierobežojumiem, kas liedz krievijai pārorientēt tās tirdzniecību uz alternatīviem tirgiem, piemēram, infrastruktūras izmantošanas ierobežojumiem.
● Eiropas Komisija 9. aprīlī aicināja Ungāriju nekavējoties sniegt paskaidrojumus par ziņām, ka tā ir nodevusi krievijai ES dokumentus. Ungārijas ārlietu ministrs Sijārto izpaudis krievijas ārlietu ministram Lavrovam informāciju par ES un Ukrainu, 8. aprīlī ziņoja pētnieciskās žurnālistikas izdevums Vsquare. Bet Politico ziņoja, ka Ungārijas valdība ir parakstījusi ar krieviju slepenu līgumu par sadarbību.
● Ungārijā 12. aprīlī notika parlamenta vēlēšanas, kurās piedalījās 77,8% balsstiesīgo. Sākotnējie rezultāti (saskaitīti 72% balsu) liecina, ka pārliecinošā vadībā ir opozīcijā esošā konservatīvā Cieņas un brīvības partija Tisza Petér Magyar vadībā, kas varētu iegūt 138 no 199 vietām parlamentā. Savukārt premjera Orbāna un viņa prokremliskā partija Fidesz, kas pie varas bija 16 gadus, varētu iegūt tikai 54 mandātus. Galīgie balsu skaitīšanas rezultāti gaidāmi pirmdienas rītā, taču Orbāns jau svētdien apsveica Magyar ar uzvaru un uzrunāja savus atbalstītājus, ka rezultāti ir «sāpīgi, bet skaidri». Opozīcijas partijas “Tisza” augošā popularitāte daļēji skaidrojama ar ekonomiskajām problēmām un pieaugošo sabiedrības neapmierinātību ar valsts pakalpojumu kvalitāti.
● Zviedrija investēs 900 miljonus dolāru pretgaisa aizsardzībā un pretdronu sistēmās, paziņoja valdība. Piegādes plānots sākt 2027. gadā.
● Zviedrijas krasta apsardze 13. aprīlī aizturēja kuģi ar Panamas karogu. Šo kuģi tur aizdomās par ogļu pārpalikumu izgāšanu Baltijas jūrā. Panamā reģistrētais kuģis bija ceļā no krievijas uz Laspalmasas ostu Spānijai piederošajās Kanāriju salās. 12. aprīlī Zviedrijas krasta apsardzes lidmašīna novēroja, kā no kuģa Baltijas jūrā izgāza ogļu pārpalikumus. Sākta izmeklēšana par vides noteikumu pārkāpumu.
● Eiropas Komisija 9. aprīlī brīdināja Spāniju un Poliju, ka, samazinādamas PVN degvielai, tās varētu būt pārkāpušas Eiropas Savienības noteikumus.
● Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis plāno dažu mēnešu laikā Āfrikā izveidot īpašus deportācijas centrus. Tur iecerēts nogādāt Eiropā nelegāli ieceļojušos imigrantus. Iecerēts, ka šie centri atradīsies galvenokārt Āfrikas valstīs. Centrus veidos valstīs, kas ir ar mieru uzņemt patvēruma meklētājus, kurus nevar nosūtīt atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm. Par šādiem darījumiem ieinteresējušās Uganda, Mauritānija un Benina.
● Triecieni civilās infrastruktūras objektiem kara laikā ir nelikumīgi. Tā 6. aprīlī paziņoja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.Viņš sacīja, ka tas attiecas gan uz krievijas karu Ukrainā, gan uz ASV karu Irānā un visur citur.
Kaŗš Ukrainā
● Ukrainas prezidents Zelenskis paziņojis, ka Ukraina varētu pārtraukt uzbrukumus krievijas enerģētikas infrastruktūrai, ja krievija beigs uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Šobrīd šāda vienošanās ir maz ticama, jo krievija turpina veikt triecienus Ukrainā. Un Ukraina turpina uzbrukt Krievijai. Pēdējo dienu laikā Ukraina veikusi vairākus uzbrukumus krievijas ostām Melnajā jūrā un Baltijas jūrā.
● Ukrainas glābšanas dienesti ir pabeiguši darbu pēc krievijas gaisa triecieniem daļēji sabrukušajā daudzdzīvokļu mājā Odesā. Sešstāvu ēkā krievijas dronu nakts uzbrukumā gāja bojā 30 gadus veca sieviete, viņas divus gadus vecā meita un 53 gadus veca sieviete. Odesā naktī notikušajā krievijas uzbrukumā nogalināti trīs un ievainoti 17 cilvēki. Tā paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtas dienests.
● Lai vājinātu agresorvalsts krievijas ekonomiku, Ukraina ar droniem turpina uzbrukumus krievijas ostām un enerģētikas objektiem. Tikmēr pēdējā laikā krievija guvusi labumu no naftas un gāzes cenu kāpuma pasaules tirgū, ko izraisīja karadarbība Tuvo Austrumu reģionā. Pēc aģentūras Reuters aplēsēm, triecienu un infrastruktūras bojājumu dēļ tika apturēti aptuveni 40 % no visas krievijas naftas eksporta jaudas. Finansiālie zaudējumi, ko krievija cieš no šiem uzbrukumiem, nav vienīgā problēma kremlim. Tie izgaismojuši arī krievijas tehnoloģisko atkarību – lielākā daļa naftas infrastruktūras būvēta ar Rietumu iekārtām, kuras sankciju dēļ tagad ir gandrīz neiespējami saremontēt. Tas nozīmē, ka katrs precīzais Ukrainas drona trāpījums ne tikai samazina peļņu, bet var apturēt ražošanu uz daudziem mēnešiem, radot degvielas deficītu pašā Krievijā.
● Ukraina un krievija veikušas karagūstekņu apmaiņu. Ukrainā atgriezās vairāk nekā 170 cilvēki, kuri bija krievijas gūstā. Ukrainas prezidents Zelenskis teica, ka lielākā daļa no atbrīvotajiem krievijas gūstā bija kopš 2022. gada.
(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
