LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 2.-9. novembris

Kanādā un ASV

  • Kanādas valdība 5. novembrī iepazīstināja ar jauno valsts budžetu, kas paredz nepilnus 142 miljardus dolāru jauniem izdevumiem piecu gadu periodā, lai stiprinātu ekonomiku un samazinātu atkarību no ASV. Finanšu ministrs Champagne uzsvēra, ka plāns palīdzēs piesaistīt investīcijas un veicināt suverenitāti. Tikmēr premjerministra Carney valdības sagatavotais dokuments ir saņēmis asu opozīcijas kritiku; opozīcijas līderis Poilievre to nosauca par parādu nastu, kas palielinās inflāciju un dzīves dārdzību iedzīvotājiem.
  • 5. novembrī publiskotajā premjerministra Carney valdības otrajā budžetā ar nosaukumu Masters of our Destiny ir izpētīti galvenie ekonomiskie un sociālie virzieni, prognozējot šī gada deficītu 62,3 miljardu dolāru apmērā. Finanšu ministrs Champagne iesniedza plānu, kurā paredzēts 11,2 miljardu dolāru finansējums bezpajumtniecības likvidēšanai desmit gados, nodokļu atvieglojumi māksliniekiem un nemainīgi imigrācijas mērķi turpmākajiem trim gadiem. Tāpat dokumentā ierosināts no 2028. gada pārcelt nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu uz 15. maiju, ieviest mūža RRSP uzkrājumu noteikumus, kā arī spert pirmos soļus četru lielāko lidostu privatizācijā.
  • 5. novembrī publiskotajā Kanādas federālajā budžetā valdība ir paredzējusi vērienīgu 6 miljardu dolāru investīciju valsts izlūkdienestam CSIS nākamo desmit gadu laikā, kā arī papildu 579,5 miljonus dolāru ikgadējam pastāvīgajam finansējumam. Finansējuma mērķis ir paplašināt dienesta klātbūtni un spējas, tādējādi samazinot Kanādas atkarību no ārvalstu partneriem un stiprinot valsts suverenitāti. Lai gan precīzas detaļas par naudas izlietojumu un ietekmi uz darbinieku skaitu netiek izpaustas, šis solis seko nesen klajā laistajai valsts drošības stratēģijai.
  • 4. novembrī par jauno Kanādas Kosmosa aģentūras prezidentu tika iecelts bijušais NASA galvenais ekonomists MacDonald. Rūpniecības ministre Joly par šo lēmumu paziņoja Otavā pasākumā, kas bija veltīts pirmajam Kanādas kosmonautam Garneau. MacDonald, kurš savulaik palīdzēja izstrādāt Moon to Mars stratēģiju, pārņem amatu no Campbell un vadīs aģentūru laikā, kad premjerministra Carney valdība tiecas paplašināt valsts kosmiskās spējas un sadarbību ar Eiropas Savienību.
  • ASV 3. novembrī notikušajās vidustermiņa vēlēšanās opozīcijā esošā Demokrātu partija ieguva vairākumu abās Kongresa palātās: 54 vietas Senātā (44 Republikāņiem) un 254 Pārstāvju palātā (165 Republikāņiem). Demokrāti uzvarējuši Teksasā, Kanzasā, un vairākos citos štatos, kur gadu desmitiem bija dominējuši republikāņi. ASV prezidents Trump teica, ka viņa pārstāvētās Republikāņu partijas zaudējumu veicinājis karš Irānā, taču viņaprāt, karš bijis nepieciešams.
  • Pēc ASV demokrātu uzvaras vidustermiņa vēlēšanās ietekmīgais kongresmenis Raskin solīja strādāt, lai ātri izbeigtu prezidenta Trump ieviestos 50% tarifus sabiedrotajiem, tostarp Kanādai. Kanādas tirdzniecības ministrs LeBlanc uzsvēra, ka Otavas stratēģija tirdzniecības sarunās pagaidām nemainās, jo pašreizējā ASV administrācija joprojām strādā. Savukārt premjerministrs Carney norādīja uz neseno progresu sarunās ar Balto namu, lai gan eksperti brīdina, ka Trump joprojām saglabā veto tiesības pār jauniem Kongresa likumprojektiem.
  • ASV aktīvu pārvaldītājs Blackstone kopā ar četriem Kanādas pensiju fondiem ir noslēdzis 3,1 miljarda ASV dolāru vērtu darījumu, lai iegādātos 49,9% līdzdalību uzņēmuma Mitsubishi Corp. meitasuzņēmumā, kam pieder daļa no “LNG Canada”. Šis investoru konsorcijs, kurā ietilpst tādi fondi kā CPP Investments un OMERS, iegūst netiešu mazākuma daļu valsts pirmajā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta terminālī Kitimatā, kurā nesen tika apstiprināta otrās kārtas paplašināšana jaudas dubultošanai.
  • Republikāņu likumdevējs no Kentuki štata Thomas Massie ir iesniedzis prasību uzsākt impīčmenta procedūru pret ASV aizsardzības jeb kara ministru Pete Hegseth. Kopumā iesniegtas astoņas prasības, kurās Hegseth tiek vainots nelikumīgā kara Irānā uzsākšanā bez Kongresa apstiprinājuma un varas ļaunprātīgā izmantošanā.

Latvijā un Eiropā

  • 3. novembrī uz pirmo sēdi sanāca 15. Saeima. Visi 100 deputāti deva zvērestu; 47 no viņiem parlamentā strādās pirmo reizi. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais tieslietu ministrs Smiltēns (AS). Viņa biedri būs Mūrniece (NA) un bijušais prezidents Vējonis (AS), bet Saeimas sekretāre – Petraviča (LPV) un viņas biedre – Ņenaševa (Pro). JV prezidijā palikusi bez amata pēc iepriekšējas partiju vienošanās, LETA skaidroja AS frakcijas vadītājs Kučinskis. Viņš teica, ka priekšroka dota LPV, jo JV ir mazākā parlamenta frakcija. Apstiprināti frakciju vadītāji: Kučinskis (AS), Šlesers (LPV), Stepaņenko (SV/AJ), Šuvajevs (Pro), Butāns (NA) un Lībiņa-Egnere (JV).
  • Saeima 3. novembrī nolēma neveidot deputātu sadarbības grupas ar krievijas un baltkrievijas parlamentiem. Pret balsoja SV/AJ deputāti.
  • Valdība 10. novembrī atlika lēmumu virzīšanu saistībā ar Kultūras ministrijas (KM) ieceri būtiski reformēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF), tostarp nodot vairāku tā programmu administrēšanu citām institūcijām. SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne iepriekš teikusi, ka SIF funkciju pārdale ministrijām neradītu ietaupījumu. Kultūras ministrija veica fonda auditu un iecerējusi fondu būtiski reformēt. Tam piedāvāti vairāki scenāriji.
  • Pacelti NATO iznīcinātāji. Naktī uz 3. novembri Balvu un Ludzas novadā uz 26 minūtēm tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums; reaģēšanai tika pacelti NATO iznīcinātāji. Balvu novadā nokritis Ukrainas armijas dronam līdzīgs lidaparāts; tā atlūzas vēl nav atrastas. NBS 3. novembrī paziņoja, ka 1. novembrī Latvijas gaisa telpu, visticamāk, šķērsojis krievijas drons, kura pārtveršanai izmantots Blaze pārtvērējdrons.
  • Rīgā premjera amata kandidāts Kulbergs (AS) pēc valdības veidošanas sarunu otrās kārtas 9. novembrī kā vislabāk sagatavoto partneri izcēla NA, bet JV un Pro pārmeta konkrētu taupības priekšlikumu trūkumu. Kulbergs paziņoja, ka nākamajos trīs gados valsts budžetā jāietaupa vismaz trīs miljardi eiro un solīja savus taupības plānus publiskot 10. novembrī. Viņš sacīja, ka trešā sarunu kārta gaidāma pēc 18. novembra.
  • Jēkabpilī 7. novembrī pāris simti cilvēku protestēja pret krievijas graudu tranzītu caur Latviju. Premjers Kulbergs (AS) protestētājiem solīja šonedēļ iesniegt likumprojektu, kas liegtu slēgt jaunus tranzīta līgumus, taču brīdināja par iespējamiem tiesvedības riskiem. Protesta organizatori pieļauj dzelzceļa sliežu bloķēšanu, ja tranzīts netiks apturēts. Šāgada 10 mēnešos krievijas graudu tranzīts caur Latviju pieaudzis 3,1 reizi un sasniedzis 1,1 miljonu tonnu.
  • NBS Krāslavas novadā pie robežas ar baltkrieviju izvietojuši pirmo jauno mobilo novērošanas iekārtu, kas ļaus savlaicīgi atklāt iespējamos robežpārkāpējus.
  • NBS saņēmuši pēdējo no četriem ASV pasūtītajiem Black Hawk helikopteriem un noslēdz aptuveni 175 miljonu eiro vērto iepirkumu.
  • Japānas tehnoloģiju uzņēmums Epson investē 6 miljonus eiro Latvijā. Rīgā atklāts Eiropas Biznesa pakalpojumu centrs, kurā 134 speciālistu komanda turpmāk nodrošinās atbalstu uzņēmuma darbībai 25 Eiropas valstīs. Epson Rīgu izvēlējies 28 pilsētu un 18 valstu konkurencē.
  • Lietuva no Nīderlandes uzņēmuma Thales Nederland saņēmusi pirmo daudzfunkcionālo radaru sistēmu, kas ļaus savlaicīgi atklāt pretinieka artilērijas un ieroču pozīcijas.
  • Polija pastiprinājusi drošības pasākumus pie robežas ar krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Premjers Tusks 3. novembrī paziņoja, ka naktī robežsargi novērsuši iespējamu provokāciju.
  • Ungārijā 4. novembrī atvēra čekas maisus – publiskoti komunistiskā režīma slepenā dienesta dokumenti ar aptuveni 50–60 tūkstošu ziņotāju vārdiem.
  • Zviedrija nākamajos sešos mēnešos atkal ieviesīs robežkontroli ar ES valstīm, un tas saistīts ar krievijas radīto apdraudējumu, 5. novembrī paziņoja valdība.
  • Pēc Sporta arbitrāžas tiesas lēmuma atļaut krievijai atgriezties pasaules čempionātā, Latvijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas un Čehijas hokeja federācijas paziņojušas, ka to izlases nespēlēs pret krieviju.
  • Solis atpakaļ. 1. novembrī krievija oficiāli izstājās no Eiropas Konvencijas par spīdzināšanas novēršanu. Eiropas Padomes eksperti turpmāk nevarēs uzraudzīt krievijas ieslodzījuma vietas.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainā 1. novembra vakarā hakeri uzlauza Ukrainas gaisa trauksmes lietotni un izsūtīja viltus brīdinājumus par kodoluzbrukumiem, radiācijas draudiem un ielu kaujām. Dažas stundas vēlāk arī krievija ziņoja par kiberuzbrukumu savai ārkārtas brīdinājumu lietotnei.
  • Naktī uz 3. novembri agresorvalsts dronu un raķešu uzbrukumos Harkivas slimnīcai Ukrainā cietuši 73 cilvēki; 226 pacienti evakuēti. Dņipro izpostīta paliatīvās aprūpes iestāde. 2. novembra triecienā humānās palīdzības izdales punktam Zaporižjas apgabalā nogalināti vismaz 33 cilvēki; 48 pazuduši bez vēsts. Pēc šiem uzbrukumiem Latvijas ārlietu ministre Braže (JV) paziņoja, ka Latvija aicinājusi sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi.
  • Eiropas Komisija 4. novembrī aicināja Ukrainu paātrināt tiesiskuma reformas, lai tā varētu pabeigt iestāšanās sarunas ES līdz 2028. gada beigām.
  • Eiropas Komisija 5. novembrī paziņoja, ka Ukraina ir saņēmusi 4,36 miljardus eiro no ES 90 miljardu eiro atbalsta aizdevuma.
  • Sarunvedēji no Ukrainas, krievijas un ASV 10. novembrī un 11. novembrī pulcējas Abū Dabī, lai spriestu par veidiem, kā izbeigt gandrīz piecus gadus ilgušo, krievijas uzsākto karu Ukrainā. Pašlaik par sarunu iespējamu pozitīvu iznākumu puses izsakās piesardzīgi, bet Eiropas valstis vēlas rūpēties par to, lai Ukrainai netiek uzspiesti neizdevīgi nosacījumi.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv