LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 7.-14. septembris

Kanādā un ASV

  • Kanādas premjerministrs Carney paziņoja par ieceri uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par “unikālas alianses” veidošanu, vienlaikus noraidot pilnvērtīgu dalību blokā. Attiecību padziļināšana ar Eiropu tiek vērtēta kā stratēģisks solis, lai mazinātu Kanādas ekonomisko atkarību no ASV abpusēja tirdzniecības kara laikā.
  • Kanādas premjerministrs Mark Carney un Ukrainas prezidents Volodymyr Zelenskyy parakstīja vērienīgu 100 gadu stratēģisko un politisko partnerību, kuras pamatā ir sadarbība aizsardzībā, tirdzniecībā, investīcijās un enerģētikā. Nolīguma ietvaros abas valstis plāno nākamo divu gadu laikā kopīgi saražot miljoniem bezpilota lidaparātu, apvienojot Kanādas uzņēmumus ar Ukrainas kaujās pārbaudīto militāro industriju un attīstot mākslīgā intelekta tālāku pielietojumu. Papildus tam Kanāda apņēmās piešķirt simtiem miljonu dolāru jaunu finansējumu Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, enerģētiskajai drošībai pirms gaidāmās ziemas, kā arī veterānu rehabilitācijas programmām.
  • Kanādas Konservatīvajā partijā pēdējo mēnešu laikā izveidojās iekšējas domstarpības un frakciju šķelšanās, partijas biedriem publiski strīdoties par konservatīvo vērtību definīciju un partijas vadību. Kamēr valsts politikā dominēja tirdzniecības karš ar ASV, atsevišķi frakcijas deputāti darbojās patvaļīgi, piemēram, tiekoties ar ASV amatpersonām vai rīkojot publiskas izmeklēšanas, kamēr partijas līderis Pierre Poilievre atturējās no publiskas iejaukšanās.
  • Šonedēļ Toronto sācies Mark Carney organizētais Canada Investment Summit, kura mērķis ir piecu gadu laikā piesaistīt viena triljona dolāru investīcijas 167 Kanādas projektiem enerģētikas, kalnrūpniecības un infrastruktūras jomās. Pasākumā piedalās pasaules lielākie investori, tostarp Larry Fink un Dilhan Pillay. Kamēr Jeremy Kronick un Walid Hejazi uzsver investīciju nozīmi produktivitātes celšanā un jaunu partnerību veidošanā tirdzniecības kara laikā ar ASV, opozīcijas līderis Avi Lewis un kritiķi to dēvē par publisko resursu izpārdošanu.
  • Pieaugošā tirdzniecības un politiskā saspīlējuma dēļ starp Kanādu un ASV pastiprinātu uzmanību piesaistīja Kanādas digitālās suverenitātes jautājums un valsts pārmērīgā atkarība no ASV tehnoloģiju milžiem. Eksperti norādīja, ka digitālā suverenitāte nozīmē gan spēju efektīvi regulēt digitālo vidi, gan alternatīvu platformu esamību, taču Kanādas valsts un privātajā sektorā pašlaik dziļi dominē tāda ASV kompānijas kā Microsoft. Lai gan Kanādas valdība nesen pieņēma nacionālo mākslīgā intelekta stratēģiju un jaunas vadlīnijas datu centru būvniecībai, sabiedrības ieradumi un ērtumu faktors rada lielu pretestību un kavē iedzīvotāju pāreju uz vietējām alternatīvām.
  • Bijušais Kanādas premjerministrs Jean Chrétien teica patriotisku un stingru runu Ganderā (Gander, N.L.), pieminot 11. septembra teroraktu 25. gadadienu un pieminot Kanādas sniegto humāno palīdzību. Chrétien publiski iestājās pret saspīlētajām attiecībām ar ASV pašreizējā tirdzniecības kara laikā, uzsverot, ka Kanāda neviena priekšā nelieksies un ka tās laipnību un toleranci nedrīkst uztvert kā vājumu. Pasākumā klātesošais ASV vēstnieks Pete Hoekstra savā uzrunā izvairījās no ekonomisko nesaskaņu tēmas, izsakot pateicību par Kanādas vēsturisko atbalstu un aicinot pievērsties ekonomikai pēc piemiņas pasākumiem.
  • ASV Demokrātiskās partijas politiķi pauda uzskatu, ka panākumi gaidāmajās ASV vidustermiņa vēlēšanās novembrī varētu mainīt gaitu tirdzniecības karā ar Kanādu. Kamēr Republikāņu partijas kontrolētais Kongress ļāva prezidentam Donaldam Trampam brīvi īstenot tarifu politiku, demokrāti norādīja, ka uzvara abās Kongresa palātās ļautu atgūt kontroli pār nodokļiem un tarifiem.
  • ASV prezidents Trump 9. septembrī teica, ka viņam dienu iepriekš bijusi “lieliska” telefonsaruna ar diktatoru putinu.
  • ASV prezidents Trump aicinājis Ukrainu pārtraukt uzbrukumus krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūrai.

Latvijā un Eiropā

  • 13. septembrī tiešsaistē lsm.lv, facebook un LNAK organizētā Zoom saitē tika pārraidītas Saeimas priekšvēlēšanu debates diasporai no latviešu īpašuma “Straumēni”,  Apvienotā Karaliste. Tām varēja sekot gan skatoties mājās, gan kopskatīšanās pasākumos Hamiltonā un Otavā. Debates Anglijā organizēja PBLA. Tam sekoja diskusija ar žurnālistu Aivaru Ozoliņu no Hamiltonas, kurš vēlāk vadīja arī prezentāciju Toronto, plašāka informācija par partiju platformām un balsošanas procesu ir pieejama LNAK mājaslapā. Skatīšanos Kanādā organizēja LNAK, ar SIF atbalstu.
  • No 6. jūnija līdz 8. septembrim partijas priekšvēlēšanu aģitācijai iztērējušas 2,11 miljonus eiro, ziņo KNAB. Visvairāk izdevis Apvienotais saraksts – 401 800 eiro.
  • Latvija sniegs 100 000 eiro atbalstu Nepālas plūdu izraisīto seku mazināšanai, 8. septembrī nolēma valdība.
  • Policija 12. septembrī pieķēra labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) vadot automobili vairāk nekā 3 promiļu alkohola reibumā. ZZS viņu atsaukusi no ministra amata. CVK norāda, ka no Zemgales novada vēlēšanu saraksta viņu izslēgt vairs nevar. Par labklājības ministra pienākumu izpildītāju iecelts zemkopības ministrs Augulis (ZZS).
  • Valdība 8. septembrī atbalstīja NBS dalību daudznacionālajās militārajās operācijās Hormuza šauruma atbrīvošanai. Latvija plāno nosūtīt līdz 20 karavīru šauruma atmīnēšanai.
  • Jaunākajā starptautiskajā 15 gadu veco skolēnu novērtēšanas pētījumā PISA Latvijas rezultāti pasliktinājušies un vidējais rādītājs ir zemāks par OECD vidējo. Sevišķi krass kritums bijis lasītprasmē. Tikai digitālajās prasmēs rezultāts ir augstāks par OECD vidējo. Pēdējos desmit gados PISA rezultāti krituši visā pasaulē, bet Latvijas rezultātus ietekmē arī izmaiņas obligātās izglītības standartā un pāreja uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu.
  • Prokrievisks teroristisks grupējums Global Citizens Against War 1984 pieprasa Latvijai, Polijai un Portugālei apturēt to uzņēmumu darbību, kas ražo un piegādā bruņojumu Ukrainai. Draudi tiek uztverti ļoti nopietni, tiekot veikti pasākumi, lai stiprinātu drošību objektos, kur pastāv sabotāžas riski, 8. septembrī teica iekšlietu ministrs Dombrava (NA). Valsts drošības dienesta vērtējumā šādu draudu mērķis ir vairot spriedzi un bailes sabiedrībā, lai mazinātu atbalsta sniegšanu Ukrainai.
  • 9. septembrī novērsti 97 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas un baltkrievijas robežu, ziņo Valsts robežsardze. Kopumā šogad novērsti 10 766 šādu mēģinājumu.
  • Latvijā nav noteikts, kādās nozarēs un kādā apjomā valstij vajadzīgs ārzemju darbaspēks, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Darba atļauju saņemšanas process ir ilgs, grūti prognozējams un administratīvi nesamērīgs, bet kontroles mehānismi ne vienmēr nodrošina, ka piešķirtās darba atļaujas izmanto paredzētajam mērķim.
  • Latvijas preču eksports jūlijā bija par 14,9% lielāks nekā pirms gada. Importa vērtība pieauga par 7,3%
  • 12. septembrī pie Brīvības pieminekļa Rīgā notika Latvijā dzīvojošo ukraiņu Pateicības diena Latvijas tautai par sniegto patvērumu un atbalstu.
  • Lietuvas Valsts drošības departaments 7. septembrī izraidīja no valsts 22 Baltkrievijas pilsoņus, kuri strādāja tehnoloģiju uzņēmumā, viņi pasludināja par drošības apdraudējumu.
  • Lietuvas lauksaimniecības ministrs licis pārbaudīt izcelsmi graudiem, kas tiek vesti tranzītā no krievijas un baltkrievijas, lai pārliecinātos, ka tie nav nozagti no okupētām Ukrainas teritorijām.
  • Somija 2. septembrī Kuopio pilsētā valsts vidienē rīkoja lielākās civilās aizsardzības mācības Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Tajās piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku
  • Ungārija likusi valsti pamest desmit krievijas diplomātiskās misijas locekļiem par diplomātiem nepieņemamām darbībām, 8. septembrī paziņoja Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna.
  • Lielbritānija piemēros sankcijas Izraēlas kolonistu apmetnēm okupētajā Rietumkrasta teritorijā, 8. septembrī paziņoja ārlietu ministrs Eds Milibends.
  • Eiropas Centrālā banka 10. septembrī paaugstināja procentu likmes par 0,25%. Eksperti prognozē, ka līdz gada beigām likmes vairs netiks celtas.
  • Šā  gada pavasarī Lielbritānija, Norvēģija un ASV izjaukuši krievijas operāciju Arktikā, kuras laikā izmēģināta jauna tehnoloģija zemūdens kabeļu iznīcināšanai, ziņo Reuters.
  • ES tiesa 9. septembrī noraidīja krievijas oligarha Abramoviča trešo mēģinājumu panākt viņam noteikto sankciju atcelšanu.

Kaŗš Ukrainā

  • Kopš pilna mēroga uzbrukuma sākuma miruši vai ievainoti 1 502 390 krievu karavīri, ziņo Ukrainas bruņotie spēki. 10. septembrī krievijas uzbrukumā dienas vidū iepirkšanās centram Pavlohradā nogalināti 4 un ievainoti vairāk nekā 60 cilvēku.
  • Ukrainas prezidenta Zelenska lidmašīnai ceļā no Moldovas uz Oslo gandrīz trāpījis drons, 9. septembrī paziņoja Norvēģijas premjerministrs. Norvēģijas sabiedriskajai raidorganizācijai NRK ziemeļvalsts premjera biroja pārstāvis norādīja, ka neesot skaidrs, cik tuvu Zelenska lidmašīnai esot bijis drons. Taču Moldovas valdības pārstāvis aģentūrai Reuters apstiprināja, ka Ukrainas prezidenta lidmašīnai ļāva pacelties tikai pēc tam, kad šajā valstī gaisa telpā iekļuvušais Krievijas drons bija nokritis.
  • Ukrainas ģenerālprokurors Kravčenko pēc tam, kad iesniedza atlūgumu saistībā ar skandālu par krāpnieku zvanu centru aizsegšanu, ir pēkšņi izbraucis uz Parīzi. Pirms aizbraukšanas viņš parakstīja lēmumu par aizdomās turētā statusa noteikšanu pretkorupcijas biroja NABU direktoram Krivonosam, ko eksperti vērtē kā politisku uzbrukumu neatkarīgām iestādēm. Ukrainas prezidents Zelenskis un citas amatpersonas šo rīcību asi nosodījuši kā valsts tēlam kaitējošu, un Augstākajā Radā jau 15. septembrī plānots balsojums par ģenerālprokurora oficiālu atlaišanu no amata.
  • 13. septembrī netālu no Polijas robežas drons trāpīja pasažieru vilcienam, kas no Kijivas devās uz Varšavu. Neviens pasažieris nav cietis. Ukrainas dzelzceļa uzņēmums Ukrzaliznytsia pieļauj, ka trieciena patiesais mērķis varēja būt sastāvs, kurā īsi pirms tam atradās bijušie Eiropas valstu līderi un vairāku ES dalībvalstu drošības padomnieki. Eiropas Savienības galvenā diplomāte Kallasa uzsvēra, ka Rietumiem uz šo signālu jāreaģē ar nelokāmu atbalstu, lai nepieļautu Ukrainas pakļaušanu.
  • Labdarības akcija Solidarity Run Otavā, kas tika rīkota atzīmējot Ukrainas neatkarības 35. gadadienu, ziedojumos un citos ienākumos kopumā savāca CAD 14 694 frontes mediķu atbalstam globālās kampaņas Fight Like a Ukrainian ietvaros.
  • Latvijas Sabiedriskais medijs kopā ar labdarības organizāciju “Ziedot.lv” līdz 13. septembrim rīkoja atbalsta akciju “Domās un darbos kopā ar Ukrainu!”, kurā Ukrainas karavīru visaptverošai rehabilitācijai un medicīniskajai aprūpei tika saziedoti 119 524 eiro.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv