Nedēļas apskats 2026. gada 27. aprīlis-4. maijs
Kanādā un ASV
● Kanādas premjerministrs Carney 5. par Kanadas nākamo ģenerālgubernātori iecēlis bijušo Augstākās tiesas tiesnesi Louise Arbour –franciski runājošu tiesnesi ar plašu juridisko pieredzi, kuŗā ietilpst kaŗa noziegumu kriminālvajāšana Ruandā un Dienvidslāvijā, kā arī ANO cilvēktiesību komisāres amats. Arbour būs karaļa pārstāve un Kanadas bruņoto spēku virspavēlniece.
● Dienvidkorejas uzņēmumu grupa “Hanwha” cenšoties iegūt Kanādas valdības izsludināto vairāku miljardu dolāru vērto zemūdeņu programmu, iesniedza papildinātu piedāvājumu, kas palīdzētu paplašināt valsts aizsardzības rūpniecisko bāzi. Kā daļa no šī priekšlikuma, uzņēmuma “Hanwha” amatpersonas paziņoja, ka varētu izveidot arī bruņumašīnu apkopes un ražošanu Kanādā, ja Kanāda pieņemtu piedāvājumu.
● Kanādas centrālā Banka 29. aprīlī, kā paredzēts, saglabāja procentu likmi 2,25% līmenī un paziņoja, ka jebkādas procentu likmes izmaiņas, ja tādas būs tuvākajā nākotnēt, tad tās būs nelielas.
● ASV. Karš pret Irānu līdz šim ASV izmaksājis aptuveni 25 miljardus dolāru, 29. aprīlī paziņoja Pentagona amatpersona.
● ASV kara ministrs Pete Hegseth ir devis rīkojumu gada laikā izvest aptuveni 5000 karavīru no Vācijas, pavēstīja Pentagons.
● ASV viesojās Anglijas karalis Čārlzs III. Viņš 28. aprīlī uzrunā ASV Kongresā mudināja ar «neapturamu apņēmību» atbalstīt Ukrainu un tās drosmīgos cīnītājus un atgādināja par NATO dalībvalstu vienotību. Viņš arī atsaucās uz Anglijā jau 13. gadsimtā pieņemto Lielo brīvības hartu, kurā noteikts, ka valdnieka vara nav neierobežota. Šī bija pirmā britu monarha uzruna Kongresā kopš karalienes Elizabetes II uzrunas 1991. gadā.
● ASV. Jerome Powell 30. aprīlī paziņoja, ka plāno palikt ASV Federālo rezervju sistēmas valdē pēc viņa priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigām nākamajā mēnesī “uz noteiktu laiku, kas vēl jānoskaidro”, sakot, ka Trump administrācijas “nepieredzētie” juridiskie uzbrukumi ir apdraudējuši valsts centrālās bankas neatkarību. Powell lēmums palikt ir pirmā reize kopš 1948. gada, kad FRS priekšsēdētājs paliks valdē kā vadītājs, tas savukārt liedz prezidentam Trump iespēju ieceltu sev tīkamu personu FRS centrālās bankas valdē. Powell turpinās pildīt Federālo rezervju sistēmas vadītāja pienākumus, iespējams, līdz pat 2028. gada janvārim.
Latvijā un Eiropā
● Saules mūžu Latvijai! 4. maijā visā Latvijā ar dažādiem pasākumiem svinēja Latvijas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu. Aizkrauklē tūkstošiem cilvēku vēroja Brīvības svētku parādi. Prezidents Rinkēvičs svētku uzrunā aicināja «apjaust mūsu valsts un neatkarības cenu». Saeima sanāca uz Latvijas neatkarības atjaunošanai veltīto svinīgo sēdi. Rīgas pilī pasniedza valsts augstākos apbalvojumus.
● Latvijas ekonomikas dubultošanai desmit gadu laikā nepieciešams piesaistīt investīcijas 181,5 miljardu eiro apmērā, izriet no 28. aprīļa valdībā apstiprinātā Ekonomikas ministrijas ziņojuma.
● Saeima 30. aprīlī uzdeva valdībai noteikt 100% kompensācijas par 1. tipa diabēta pacientiem nepieciešamajām ierīcēm.
● Latvijā pašlaik ir vairāk nekā 1600 patvertņu, kas daļēji vai pilnībā atbilst prasībām. Tajās pietiktu vietas aptuveni 25% Latvijas iedzīvotāju.
● Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi par JV politiķu dalību seminārā Itālijā, kuras laikā pārliecināsies, vai politiķu dalība seminārā Itālijā atbilst Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. JV skaidrojumos par braucienu uzstāj, ka pašreizējos “ģeopolitiski izaicinošajos apstākļos ir būtiski stiprināt Latvijas piederību Eiropas demokrātisko vērtību telpai un veicināt starptautisku pieredzes apmaiņu par Eiropā aktuāliem politiskajiem procesiem”.
● Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā Rīgas domniekam Rosļikovam (S!) apcietinājumu. Uz baltkrieviju aizbēgušais politiķis ir izsludināts starptautiskā meklēšanā.
● Japānas aģentūra R&I apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā A līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publicētā informācija.
● Vasara Latvijas robežsargiem, visticamāk, nebūs mierīga. Šādi situāciju uz Latvijas–baltkrievijas robežas raksturoja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts. Uzlabojoties laikapstākļiem, arvien vairāk pieaug gan nelegālo robežšķērsotāju, gan arī viņu pārvadātāju skaits. Lielākoties žogu šķērso, pārrāpojot tam pāri. Naktī uz 30. aprīli uz robežas apturētas 64 personas.
● Lietuvas prezidents Nausēda 30. aprīlī paziņoja, ka Lietuva ir saņēmusi ASV uzaicinājumu pievienoties koalīcijai, lai atjaunotu drošu kuģošanu Hormuza šaurumā.
● Uz Polijas un baltkrievijas robežas 28. aprīlī notika ieslodzīto apmaiņa. Tās ietvaros atbrīvots baltkrievijas poļu žurnālists Andžejs Počobuts.
● Austrija 4. maijā informēja, ka aizdomās par spiegošanu izraidījusi trīs krievijas vēstniecības darbiniekus.
● Eiropas Komisija 29. aprīlī paziņoja, ka ASV tehnoloģiju gigants Meta neizpilda pienākumu novērst, ka bērni vecumā līdz 13 gadiem izmanto vietnes Facebook un Instagram. Šie secinājumi tiek publicēti laikā, kad valdības visā Eiropā apsver iespēju aizliegt sociālos medijus bērniem, ņemot vērā ES izpildvaras pieaugošās bažas par “lielo tehnoloģiju cunami, kas pārpludina” cilvēku mājas.
Kaŗš Ukrainā
● Kara statistika. Ukraina karam tērē 40% no IKP. Pērn NATO militārie izdevumi sasniedza 559 miljardus dolārus un tas ir straujākais kāpums kopš 1953. gada, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta publicētais pētījums. Globālie militārie tēriņi pērn (2025) sasniedza gandrīz 2,9 triljonus dolāru, no tiem 1,48 triljonus iztērēja ASV, krievija un Ķīna; pie tam krievija pērn iztērēja 190 miljardus dolāru jeb vairāk nekā 7% no valsts IKP. Ukrainas izdevumi militārām vajadzībām sasniedza 40% no IKP jeb 84,1 miljardu dolāru.
● Ukraina un Norvēģija sāks kopīgu vidēja rādiusa trieciena dronu ražošanu, 27. aprīlī paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija.
● Dziļāk krievijā! Ukrainas droni 29. aprīlī trāpīja naftas pārstrādes rūpnīcām Orskā un Permā, kas atrodas vairāk nekā (!) 1500 kilometru attālumā no Ukrainas. Vienlaikus krievijas dienvidu ostas pilsētā Tuapsē izsludināts ārkārtas stāvoklis pēc Ukrainas dronu uzbrukuma naftas rūpnīcai 28. aprīlī. No bojātiem rezervuāriem noplūdis liels daudzums naftas produktu.
● Agresorvalsts naktī uz 30. aprīli uzbruka Ukrainai ar ballistisko raķeti un 206 droniem. Statistika parāda, ka krievija aprīlī uz Ukrainu izšāvusi 6583 dronus, kas ir par 2% vairāk nekā martā izšauto dronu skaits, kas līdz šim bija rekords. Ukrainai izdevies notriekt 88% no tiem.
● Agresorvalsts aprīlī uz Ukrainu raidījusi rekordlielu skaitu tālas darbības rādiusa dronu, liecina ziņu aģentūras AFP veiktā Ukrainas gaisa spēku publicēto datu analīze. Saskaņā ar Ukrainas gaisa spēku publicēto ziņojumu apkopojumu krievija mēneša laikā izšāvusi 6583 tālas darbības rādiusa dronus, kas ir par 2 % vairāk nekā martā izšauto dronu skaits.
● Lasiet rakstu LSM.lv: Mākoņi pār Kremli, kurā žurnālists Aidis Tomsons raksta, lai gan krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu, un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī krievijas pusē. Jau tagad ir redzams, ka pēc kara Ukraina būs lielvalsts, ar kuru daudzi gribēs draudzēties, kurā ieklausīsies un kuras teikto nevarēs ignorēt. Pilns raksts: https://tinyurl.com/rakstsLSM
(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
