Toronto Latviešu skolas saime Draudzīgā Aicinājuma tradīcijas ietvaros skatās teātra izrādi “Toto un Viņa Draugu Piedzīvojumi”
Plašākā Toronto latviešu saime kopā 2025.g. 25. janvārī svinēja ar Toronto Latviešu
Biedrības Sestdienas Skolas saimi Draudzīgo Aicinājumu un izbaudīja lugu “Toto un Viņa
Draugu Piedzīvojumi”. Lugu uzveda sestā klase, ar skolēniem Annu Augustāni, Ādamu Blūmu,
Līvu Daugavieti, un Ēriku Zandbergu. Četriem sestās klases skolēniem piebiedrojas arī viņu
brāļi un māsas Oskars Zandbergs, Laila Blūma, un Meldra Daugaviete nelielās lomās. Lugas
teksts pēc Paula Vaita teksta motīviem Zaigas Mikelšteinas vadībā. Lugas režisore Lauma
Mikelšteina arī māca sesto klasi kā viņu klases audzinātāja.
Vienu galveno lomu izpildīja Ēriks Zandbergs, tēlojot Toto un Koko. Šie divi mērkaķēni ir
enerģijas pilni un viņiem patīk spēlēties un palaidnības darīt. Ēriks ar sajūsmu un enerģiju lēkāja
pa skatuvi rotaļājoties ar saviem draugiem un vadīja viņus ekskursijās pa džungļu visdziļākām
takām. Tēlojot Toto, Ēriks spēja prieku un draudzību viegli parādīt uz skatuves, lai visi skatītāji
zina ka viņam pārejie džungļu iemītnieki ir svarīgi. Koko, savukārt, daudz vairāk par sevi domā
un to skatītājiem parādīja saduļķojot skaisto dīķi ko zilonis Tombo (Oskars Zandbergs) uztaisīja
visiem džungļu zvēriem.
Buhu, vel vienu galveno lomu, izpildīja Ādams Blūms. Nīzlirga sūdzēšanās par gariem
ceļiem uz burvju alas un Toto blēņām lauvas kažokā labi saprot vecākie skatītāji kam jārūpējas
par kādu mazo kam patīk visu ko izbaudīt bez bailēm. Ādams ar ļoti sirsnīgiem komentāriem un
tēlošanu savu lomu izpildīja iedziļinājoties Buhu neapmierināta omā, skaļā sūdzēšanās un
drosmīgā aizsargāšanā kad viņa draugi tiek draudēti gan krokodiļa gan leoparda dēļ. Ja gan
paviāns (Laila Blūms) nebūtu paņēmis Buhu riekstu, varbūt viņam būtu jaukāka diena.
Līva Daugaviete izcili izpildīja savas vairākas lomas, pat ja tas prasīja daudz kostīmu maiņas
un spējas mainīt visu savu raksturu katrai ainai. Antilopes Dik-Dikas laipnību un pozitīvo
enerģiju šļakstoties dīķī vai svinot Koko dzimšanas dienu bija viegli redzēt Līvas košajā smaidā
un skaidrā balsī. Čūska Vaida un Leopards bija draudoši, nikni tēli kas gribēja Toto norīt, un
Līva apbrīnojami labi, kādreiz pat bez vārda, varēja šīs briesmas skaidri un saprotoši iztēlot
skatītājiem. Pundas neapmierinātība ar savu spalvas krāsu un neizlēmība par balto vai melno
kažoku pārvērta ēzeli pa zebru, un Līvas balss atskan alas dziļumā atkārtojot vel ar vien “melnai,
baltai”. Laikam tāpēc arī māsa Meldra Daugaviete spēlēja mazo zebru kas iespēra Toto.
Nevaram izlaist Annu Augustāni un viņas lomu, žirafi Tvīgu. Skolotāja, laba draudzene,
viņa ir bieži norūpējusies par Toto un Buhu. Katrā ainā, Tvīga cenšas iemācīt Toto kā izdzīvot
visas briesmas kas var notikt džungļos ja neuzmanās. Viņa džungļu likumus skaidri un skaļi
noskaita, lai visi dzird un var tos iegaumēt. Annas taisnā stāja, vienkāršā un laipnā valoda aicina
arī skatītājus uzmanīties kamēr viņi izbauda lugu. Viņa pat pārspēja teknoloģiskas grūtības ar
mikrofonu un turpināja tik labi savas rindas noskaitīt ka neviens nenokavēja kas bija jāiegaumē.
Luga nebūtu iespējama bez ģimeņu milzīgo darbu būvējot lielisko skatuves iekārti un taisot
kostīmus. Džungļu zaļumi piepildīja katru stūri, koks stalti aizsargāja Toto no briesmām, dīķī
ūdensrozes peldēja un ala ar savām brīnumu spējam vienmēr slietejas skatuves aizmugurē, mums
atgādinot ka neizvēlībai ir smaga cena. Beātes Augustānes gleznas bija apbrīnojamas katrā
skatuves malā. Lai gan sniegs puteņo, neaizmirsīsim Toto un viņa drauga piedzīvojumus!
