LNAK padomes priekšsēdes sveiciens svētkos

…Caur putekļiem un gadu simtiem,
Caur laikmetiem un nāves tvaikiem –
Dievs pacels mūsu karogu,
Uz neminamiem laiku laikiem.
Jau tuvu tā diena – mēs tēvzemei svaidīti;
Lai topam kā jūŗa un viļņojamies!
Jau tuvu tā stunda – mēs cīniņā gaidīti;
Lai topam kā kalni un paceļamies
Pret jaunu dienu,
Pret savu Dievu!
Uz jaunām debesīm un zemi!

Andrejs Eglītis “Latvju lūgšana”

Kad 1943. gadā Kuldīgas luterāņu draudze izsludināja literāru un muzikālu konkursu par tēmu „Latvju lūgšana Dievam“ uzvarētājs bija Andrejs Eglītis. Viņa iesniegtos divus dzejoļus sakopojā vienā, tiem kļūstot par tekstu Lūcijas Garutas komponētai kantātei «Dievs, Tava zeme deg!»  Fragmenti no kantātes aizceļoja tikai dažus mēnešus vēlāk trimdā, kur tie tika atkārtoti atskaņoti. Tikai 1999. gadā tos varēja atkal dzirdēt no jauna Latvijā tagad ar daļām, kas bija starplaikā nozudušas.

Atskārstot bēgļu gaitas pirms astoņdesmit gadiem, kā arī turot apziņā notikumus Latvijas tuvumā un neziņu, ko jaunā ASV presidenta ievēlēšana sagādā pavīd doma – vai vispār pienāks brīdis, kad latvieši varēs justies pilnīgi brīvi, kad viņiem nebūs vairs jāskatās plecam pāri uz kaimiņu lielvalstīm?

Šādi un līdzīgi jautājumi atkārtoti pacēlās un paceļas. Toties šodien apstākļi ir citi nekā tie bija otrā pasaules kaŗa laikā. Latvija pieder NATO. Ne velti Kanadas vadītai NATO multinacionālai kaujas grupai Latvijā ir nosaukums “Operation REASSURANCE”. Mierināšana.

Neskatoties uz esošiem apdraudējumiem, latviešiem gadu simtu vēstures notikumi sniedz savu mierinājumu. Latvijas neatkarību var daudzveidīgi aprakstīt. Kā izcilas diplomātijas nopelnu, kā negaidītu brīnumu, vēstures riteņiem sagriežoties labvēlīgi, vai kā Dieva varenās rokas darbu vai visus trīs un pat vairāk. Noturēt brīvību bija grūtāk, un Lācplēšu dienā tauta piemin visus, kas bija gatavi ziedot Latvijai savu visdārgāko — savu dzīvi.

Pat tie, kas pirms astoņdesmit gadiem, negriboti kļuvuši par bēgļiem, iekāpa laivās Kurzemes krastā, lai dotos drošībā – uz īsu brītiņu, kā toreiz domāja, cerēja, ka atgriezīsies savā zemītē, un dzīve turpinās savu ierasto gaitu.  Ne visiem bija lemts to piedzīvot, toties brīvība tikpat brīnumaini atgriezās.

Atskatoties uz visu, kas aizritējis zinām Latvijai ir jābūt brīvai, neatkarīgai. Tas ir pie reizes mierinātājs un iedrošinātājs. Kur vien latvieši atrodas zemes lodē mēs esam Latvijas valsts brīvības dāvanas mantinieki. Mums uzticēta tās sargāšana, pie reizes godinot katru, kas cīnījies un cīnās par tās labklājību un demokrātisko vērtību nodrošināšanu.

Latvijas valsts ir un būs brīva. Mēs esam tie kalni, kas paceļas pret jaunu dienu, mēs esam stingri, nelokami. Lai arī kāds censtos mūs apdraudēt, mēs esam un paliekam latvieši, kuriem sirds deg ar brīvības un tēvzemes mīlestību.

Ilze Kuplēna-Ewart, LNAK padomes priekšsēde
2024.g. Latvijas valsts svētkos