LNAK Nedēļas apskats 9.-15. septembris

Kanāda un ASV

  • Kanādas federālais budžets prasīs ‘grūtus lēmumus. Premjers Carney 10. septembrī brīdināja, ka gaidāmajā federālajā budžetā būs nepieciešami “grūti lēmumi”, norādot uz valdības izdevumu samazinājumiem un stingrāku fiskālo disciplīnu.
  • Premjers Carney paziņo, ka federālā valdība šajā rudenī uzsāks jaunu tirdzniecības dažādošanas stratēģiju, lai stiprinātu esošās attiecības un atvērtu jaunus tirgus Kanādas uzņēmumiem, īpaši Āzijā. Jūnijā Carney parakstīja stratēģisku aizsardzības un drošības partnerību ar Eiropas Savienību, paverot durvis Kanādas uzņēmumiem 1,25 triljonu dolāru ReArm Europe programmā. Premjerministrs ceļoja uz Vāciju, Ukrainu un Poliju augustā, lai tiktos ar nozīmīgiem uzņēmējdarbības un politikas līderiem, cerot veicināt sadarbības iespējas tādās jomās kā tirdzniecība, enerģija, kritiskie minerāli, aizsardzība un mākslīgais intelekts.
  • Poilievre ir atgriezies savā vietā parlamentā. Carney – premjerministra krēslā. CBC ziņās raksturoja pirmo tikšanos parlamentā sekojoši, starp viņiem parlamenta sesijā atrodas 396 centimetri zaļš paklājs un Kanādas nākotne. Konservatīvo līdera jautājums premjerministram bija tik pat košs un precīzs kā nomērītais parlamenta paklājs: “Kāpēc visi premjerministra vakardienas solījumi pārvēršas šodienas vilšanās?”.
  • ASV inflācija augustā sasniedza 2.9% dēļ degvielas, pārtikas un gaisa ceļojumu cenu pieauguma. Gan galvenie, gan pamatrādītāji ir augstāki par Federālo rezervju noteikto 2% mērķi. Nesenie valdības ziņojumi arī rāda, ka nodarbinātība pēdējā laikā ir strauji samazinājusies un ir bijusi zemāka nekā iepriekš prognozēts. Bezdarba līmenis augusta mēnesī pieauga līdz 4,3%. Nedēļas bezdarba pabalstu pieteikumi pagājušajā nedēļā strauji pieauga, kas liecina, ka atlaišanas ir  izplatītāka.
  • Universitātē ASV Jūtas štatā 10. septembrī tika nošauts ASV prezidenta sabiedrotais, konservatīvais influenceris Charlie Kirk, paziņojusi policija. Pasākuma laikā neviens cits netika sašauts. Nākošajā dienā aizdomās turamais par slepkavību tika aizturēts, 11. septembrī paziņoja varasiestādes. Gubernators uzsvēra, ka štats pieprasīs nāvessodu.

Latvijā un Eiropā

  • Polija ar NATO sabiedrotajiem naktī uz 10. septembrī notrieca krievu dronus, kas pārkāpa tās gaisa telpu. Polija paziņoja par 19 pārkāpumiem un pieprasīja atbilstoši NATO 4. pantam konsultācijas ar sabiedrotajiem. Pagaidām atrasti 7 droni vai to atlūzas. NATO ģenerālsekretārs Rite nosodīja maskavas bezatbildīgo rīcību un atzinīgi vērtēja veiksmīgo alianses atbildi. Kremlis atteicās komentēt incidentu. Aizsardzības ministrs Sprūds lūdzis NBS izvērtēt iespēju uz laiku slēgt gaisa telpu Latvijas austrumu pierobežā.
  • Pēc krievijas dronu ielaušanās Polijas gaisa telpā Polija nolēmusi ierobežot gaisa satiksmi valsts austrumos. Gaisa satiksme gar Polijas robežu ar baltkrieviju un Ukrainu līdz 9. decembrim ar retiem izņēmumiem būs slēgta civiliem lidojumiem, paziņoja Polijas gaisa satiksmes kontroles aģentūra. Liela nozīme tālākajos procesos ir tam, kā uz notikušo reaģēs lielākais NATO partneris – ASV.  Pagaidām no ASV prezidenta Trump ir saņemts ļoti īss notikušā komentārs.
  • No 11. septembra plkst.18 vismaz līdz 18. septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiks slēgta Latvijas gaisa telpa Austrumu pierobežā, paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”). Gaisa telpa tiks slēgta līdz 6000 metru augstuma atzīmei 50 kilometru joslā no valsts ārējās robežas. Ministrs arī atzina, ka tiekot vērtēts, vai nepieciešams pilnībā slēgt arī Austrumu sauszemes robežu, bet par to esot jālemj kopā ar Igauniju un Lietuvu. Ministrs apliecināja, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.
  • Atbildīgie dienesti ir gatavi nepieciešamības gadījumā nekavējoties slēgt valsts austrumu robežu, 15. septembrī amatpersonas apliecināja Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Sēdē secināts, ka pašlaik slēgt austrumu robežu nav nepieciešams.
  • NATO sāks operāciju Eastern Sentry, lai stiprinātu austrumu flanga aizsardzību pēc krievijas dronu ielidošanas Polijā, 12. septembrī paziņoja NATO ģenerālsekretārs Rite. Misijā iesaistīs Dānijas, Francijas, Lielbritānijas un Vācijas resursus. Jaunā misija Polijā jau sākusies, vēstīja Polijas mediji.
  • Lietuvas prezidents Nausēda 11. septembrī paziņoja, ka baltkrievija atbrīvojusi 52 politieslodzītos, kuri nodoti Lietuvai. Starp viņiem ir baltkrievu opozicionāri, žurnālisti un protestētāji, tajā skaitā 14 ārvalstu pilsoņi – seši lietuvieši, divi latvieši, divi poļi, divi vācieši, viens francūzis un viens brits. Nausēda uzsvēra, ka atbrīvošana nav notikusi apmaiņā pret sankciju atcelšanu, un pateicās ASV prezidentam Trump, kurš piedalījās sarunās ar baltkrieviju.
  • Mikola Statkevičs, baltkrievijas opozicionārs vēlāk atkal apcietināts un nogādāts kolonijā. Viņš bija viens no 52 politieslodzītajiem, ko pēc sarunām ar ASV atbrīvoja Lukašenko režīms, Statkevičs vienīgais palika baltkrievijā.
  • Čehijas, Ungārijas un Rumānijas izlūkdienesti izjaukuši baltkrievijas KGB spiegu tīklu Eiropā, kurā iesaistīts arī bijušais Moldovas drošības dienesta vadītāja vietnieks.
  • Eiropas Komisija 9. septembrī paziņoja, kā sadalīs 150 miljardus eiro ES dalībvalstu aizsardzībai, lielākā daļa – 43 miljardi Polijai. Latvijai piešķirti gandrīz 6 miljardi eiro bruņojuma iepirkumiem.
  • Eiropas Centrālā banka nemaina procentu likmes; inflācijas līmenis eirozonā saglabājas stabils. ECB Padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.
  • ES piešķīrusi Ukrainai finansiālo palīdzību viena miljarda eiro apmērā, pavēstīja Eiropas Komisija. Tas ir aizdevums, kas tiks atmaksāts ar procentu ienākumiem no iesaldētajiem krievijas valsts aktīviem.

Kaŗš Ukrainā

  • Lielbritānija palīdzēs Ukrainai atvairīt krievijas uzbrukumus – masveidā ražos pārtvērējdronus. Šie droni, kurus izstrādājusi Ukraina ar britu zinātnieku un tehniķu atbalstu, ir ļoti efektīvi, iznīcinot vienvirziena uzbrukuma lidaparātus, kurus maskava raida uz Ukrainas pilsētām.
  • Ukraina pastiprinājusi triecienus krievijas rūpniecībai – naktī uz 13. septembri ar droniem uzbruka vienai no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Ļeņingradas apgabalā, deva triecienus Melnās jūras flotes sakaru centram Sevastopolē un vēlāk ķīmijas rūpnīcai Permas novadā. Bojātas iekārtas un traucēta krievijas armijas apgāde. Ukraina pēdējo 45 dienu laikā ir veikusi 17 uzbrukumus 12 krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Ukraina 9. septembrī okupētajā Krimas apgabalā ar dronu triecieniem iznīcināja divas krievijas pretgaisa aizsardzības radaru stacijas.
  • Pēc krievijas dronu ielidošanas Polijas gaisa telpā 10. septembrī poļu un ukraiņu speciālisti īsteno kopīgus pasākumus dronu un pretdronu sistēmu izmantošanā Polijas teritorijā. Polijas ārlietu ministrs Sikorskis uzsver, ka sabiedrotajiem būtu vērts atgriezties pie idejas par vienotas gaisa telpas, kuru aizsargātu NATO, izveidi Ukrainas rietumu teritorijā.
  • Latvijas mediķe Sarmīte Cīrule Ukrainas frontē: Dronu dēļ katra evakuācija var būt pēdējā. Ukrainā dramatiska situācija krievijas dronu dēļ ir ne vien ierakumos, bet arī brīžos, kad ievainotos karavīrus izved no kaujas lauka vai pārved uz slimnīcu. Aprīkoti ar siltuma noteikšanas iekārtām, lidojošie nāves ieroči tagad apdraud ikvienu gan dienā, gan naktī.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.

Jānis Lielāmers, LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv