LNAK Nedēļas apskats 6.-13. oktobris

Kanādā un pasaulē

  • Kanādas ekonomists Peter Howitt ir starp trim pētniekiem, kuri saņēma Nobela balvu ekonomikā, 13. oktobrī paziņoja Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija. Balvu pētījumam par inovāciju ietekmi uz ekonomisko izaugsmi un to, kā jaunas tehnoloģijas aizstāj vecās — būtisku ekonomikas jēdzienu, pazīstamu kā “radošā destrukcija” (creative destruction).
  • Kanādas un ASV tirdzniecības pārrunas “virzās pareizajā virzienā”, un Kanādas uzņēmumi pārkārto savu darbību, lai samazinātu pārmērīgu atkarību no Amerikas tirdzniecības, sacīja ministre Mélanie Joly. “Es domāju, ka jūs redzējāt, ka starp premjerministru un prezidentu bija ļoti cieņpilna diskusija un tonis,” intervijā sacīja Mélanie Joly. Ministre piebilda, ka tieša satikšanās ar Trump ir svarīga, jo prezidents galu galā saka gala vārdu tirdzniecības līgumam.
  • Kanādas ekonomika septembrī radīja 60 000 jaunu darbavietu, krietni pārspējot gaidīto, un pieaugums galvenokārt veicināja tarifu ietekmei pakļauto ražošanas sektoru, 10. oktobrī paziņoja Statistics Canada. Aģentūra norādīja, ka ražošanā pievienotas 28 000 darbavietu, kas iezīmē šī sektora pirmo nodarbinātības palielinājumu kopš janvāra un kopš ASV tirdzniecības kara, kas lika tai saskarties ar tūkstošu darba vietu zaudējumu. Pieaugums koncentrējās Ontario un Albertā, un daļēji kompensēja 58 000 darbavietu zaudējumu sektorā laika posmā no janvāra līdz šā gada augustam.
  • ASV Senāts 9. oktobrī apstiprināja 925 miljardu dolāru (800 miljardu eiro) aizsardzības budžetu, no kura 350 miljoni paredzēti Baltijas drošības iniciatīvai 2026. gadā.

Latvijā un Eiropā

  • Ministru kabinets 7. oktobrī izskatīja ziņojumu, kurā konstatēts, ka pēdējos gados būtiski stiprināts darbs vardarbības mazināšanai. Sēdē Augstākās tiesas priekšsēdētājs un ģenerālprokurora p.i. norādīja uz Stambulas konvencijas pozitīvo ietekmi uz tiesisko vidi. Tomēr ZZS ministri neatbalstīja priekšlikumu paust valdības nostāju pret izstāšanos no konvencijas. Tikmēr platformā manabalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 parakstu pret Latvijas izstāšanos no konvencijas.
  • Saeimas Ārlietu komisija 8. oktobrī sāka apspriest Latvijas iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas, taču pie lēmuma nenonāca. Sēdē, kas notika saspringtā gaisotnē, atbalstu konvencijai pauda Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija un tiesībsardze, kamēr iniciatori no LPV apgalvoja, ka dokuments ir ideoloģisks un nevajadzīgs. Nākamā komisijas sēde plānota 15. oktobrī.
  • Paralēlā pasaule. Saeimā tika iesniegta pašrakstīta alternatīva Stambulas konvencijai; iniciatīvu skatīs 16. oktobra sēdē. To iesniedza Nacionālā Aapvienība, ZZS un Apvienotais Saraksts deputāti.
  • Ap 840 krievijas pilsoņu Latvijā nav nokārtojuši uzturēšanās atļaujas noteiktajā termiņā. Lai iegūtu ilgtermiņa rezidenta statusu, šīm personām bija jāapliecina, ka viņi pārzina latviešu valodu, kā arī jāiziet drošības pārbaude. Tiem, kuri līdz 13. oktobrim šīs prasības nav izpildījuši, turpmāk uzturēšanās valstī ir nelikumīga. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vēl divu mēnešu laikā turpinās datu pārbaudi par šīm personām un var lemt arī par izraidīšanu piespiedu kārtā.
  • 8. oktobrī noslēdzās valsts militārās mācības Namejs 2025, kurās kopš 2. septembra piedalījās ap 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru.
  • Finanšu ministrija valdībai 13.oktobrī iesniedza 2026. gada budžeta projektu, kurā paredz ieņēmumus 16,1 miljarda un izdevumus 17,9 miljardu eiro apmērā.
  • Igaunija 10. oktobrī slēdza sauszemes robežu ar krievijai piederošo tā dēvēto Sātses zābaka teritoriju pēc tam, kad pie robežas tika novērota neparasta bruņoto vienību kustība. Igaunijas robežsargi to uzskatīja par iespējamu apdraudējumu. Zābaku šķēršo apmēram kilometru garš Igaunijas ceļa posms, kuru autovadītāji drīkst izmantot bez sevišķas atļaujas. Lai gan krievija skaidroja, ka notiek “parasti pasākumi”, taču ceļš paliks slēgts vismaz līdz 14. oktobrim.
  • Intervijā Latvijas televīzijā bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, Jūras spēku admirālis Rob Bauer saka, ka krievijas nolūks ar dronu pārlidojumiem NATO teritorijai nav mums uzbrukt, bet atturēt no atbalsta Ukrainai. Viņš arī sacīja, ja krievija iebruktu kādā no alianses valstīm, uz vietas esošie sabiedrotie karavīri ar virspavēlnieka lēmumu varētu iesaistīties kaujās arī bez 5. panta iedarbināšanas.
  • Bloomberg izpētījis, ka nakts uzlidojumos Ukrainas reģions krievija par mērķi izraugas galvenokārt gāzes infrastruktūru, tādejādi kopumā krievijas uzbrukumos Ukrainā iznīcināta vairāk nekā puse no Ukrainas gāzes ražotnēm, tāpēc Kijiva ir spiesta gāzi iepirkt.
  • Reuters vēsta, ka krievijas kara ekonomika stagnē un daži no krievijas lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem, kas darbojas dzelzceļa un autobūves, kā arī metālu, ogļu, dimantu un cementa ražošanas nozarē, atlaiž darbiniekus vai samazina darbinieku skaitu.
  • Somija plāno ieviest nodevas visām no krievijas importētajām precēm, paziņoja Somijas ārlietu ministre Valtonena.
  • Lietuvā aizturēti vairāki cilvēki saistībā ar iepriekšējā nedēļas nogalē no Baltkrievijas palaistajām meteozondēm ar kontrabandas cigaretēm. Šo gadījumu izmeklē kā organizētu noziedzību.
  • Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicina uz koordinētu rīcību un stingrākām sankcijām pret krieviju pēc tās provokācijām ES gaisa telpā. Deputāti nosauca šīs darbības par valsts atbalstītu terorismu un aicina stiprināt ES un NATO sadarbību, veidot Eiropas aizsardzības savienību un paplašināt sankcijas arī pret krievijas sabiedrotajām valstīm un uzņēmumiem.
  • No 10. oktobra visā ES sāka darboties jaunā Ieceļošanas un izceļošanas sistēma (IIS), kas digitāli reģistrē trešo valstu pilsoņus.
  • Dānija 6. oktobrī paziņoja, ka krievijas ēnu flotes apkarošanas nolūkos tā pastiprinās naftas tankkuģu vides pārbaudes galvenajā kuģošanas ceļā, kas savieno Baltijas un Ziemeļjūru.
  • Latvija piedalīsies NATO projektā Renovator, kura mērķis ir atjaunot piecas Ukrainas militārās slimnīcas, un vadīs viena centra rekonstrukciju.
  • Cerams, ka pamiers starp Izraēlu un “Hamās” novedīs pie ilgstoša miera un stabilitātes Tuvajos Austrumos, kā arī palīdzēs Eiropai izbeigt krievijas karu Ukrainā, 13. oktobrī, noslēdzot NATO Parlamentārās asamblejas sanāksmi Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā, sacīja alianses ģenerālsekretārs Marks Rute.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidents Zelenskis 6. oktobrī paziņoja, ka krievijas raķetēs un dronos, ar kuriem 5. oktobrī tika veikts masveida uzbrukums Ukrainai, atrastas vairāk nekā 100 000 ārvalstīs ražotu detaļu, tajā skaitā no Vācijas, Japānas un ASV.
  • Ukrainas prezidents 7. oktobrī apsūdzēja krieviju mēģinājumos destabilizēt Eiropu, izmantojot no tankkuģiem palaistus dronus sabotāžai. Beļģijā virs bruņojuma ražotāja Thales Belgium slepenajām rūpnīcām pēdējās nedēļās arvien biežāk novēroti droni.
  • Ukraina būtiski palielinājusi militāro ražošanu un jau nodrošina vairāk nekā 40% armijas vajadzību, atklāja Zelenskis.
  • Ukrainas prezidents 12. oktobrī otro reizi divu dienu laikā runājis pa telefonu ar ASV prezidentu par pretgaisa aizsardzības atbalstu un Tomahawk raķešu piegādi.
  • Latviete Dana Liepiņa ir jauna, smalka auguma meitene, kurai patīk zīmēt, spēlēt datorspēles, rūpēties par dzīvniekiem. Taču vienlaikus Dana ir arī brīvprātīgais karavīrs, kura nu jau aptuveni pusotru gadu cīnās Ukrainā un patlaban palīdz ar droniem noskaidrot pretinieka pozīcijas. Pilns LSM.lv raksts pieejams sekojošajā saitē: https://cutt.cx/rakstsLSM

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko sūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv