LNAK Nedēļas apskats 30.septembris-6.oktobris

Kanādā un pasaulē

  • Kanādas premjerministrs Carney 7. oktobrī Baltajā namā sēdīsies pie sarunu galda ar savu ASV kolēģi, šī būs viņu otrā sanāksme Ovālajā kabinetā mazāk nekā sešu mēnešu laikā. Premjerministra birojs šo tikšanos iepriekš uzsvēra kā iespēju abām pusēm apspriest “sagatavošanos pirmajai kopīgajai Kanādas-ASV-Meksikas līguma (CUSMA) pārskatīšanai”, kas ir plānota nākamajā gadā. Taču tā tiek uzskatīta arī par izšķirošu iespēju Carney  lobēt Trump, lai iegūtu tarifu atvieglojumus, jo ASV nodevas smagi ietekmē kritiskos sektorus, piemēram, tēraudu, alumīniju, automašīnu ražošanu un kokapstrādi. 
  • Esošā Kanādas valdība pārtrauc tradīciju iesniegt pavasara budžetu un tā vietā ieviesīs relatīvi jaunu praksi, kas aizgūta no Apvienotās Karalistes, proti, visus turpmākos budžetus iesniegs rudenī, 6. oktobrī paziņoja Kanādas Finanšu ministrija. Kā daļa no izmaiņām valdības ziņojums par fiskālo disciplīnu tiks pārcelts no rudens uz pavasari. Šis solis ir daļa no Kanādas liberālās valdības jaunās sistēmas, kas 4. novembra budžetā atdalīs ikdienas darbības izdevumus no kapitālieguldījumiem. Neskatoties uz jaunumiem ziņojumos, Kanādas Finanšu ministrija joprojām iesniegs vienu kopējā deficīta skaitli, kad tiks iesniegts budžets.
  • Septembrī Toronto nekustamā īpašuma pārdošanas apjomi pieauga, cenām turpinot kristies. 5592 mājas, kas tika pārdotas septembra mēnesī, veido 8,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā attiecīgajā mēnesī un par 2% vairāk nekā augustā, ņemot vērā sezonāli izlīdzinātos datus. Pārdošanas apjoma pieaugums notika, jo vidējā pārdošanas cena septembrī samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
  • ASV valdība 1. oktobrī pirmo reizi septiņu gadu laikā apturēja darbu, jo republikāņi Kongresā nespēja panākt vairākuma atbalstu budžetam.
  • Karā pret Ukrainu krievijas pusē karo no 1000 līdz 5000 kubiešu, un Kubas varasiestādes aktīvi atbalsta krievijas iebrukumu, paziņojuši ASV diplomāti, kas cenšas pārliecināt citu valstu pārstāvjus nebalsot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā ASV tiek aicināta atcelt Kubas tirdzniecības embargo.
  • G7 valstis plāno vērsties pret tiem, kas arvien vairāk iepērk krievijas naftu. ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas finanšu ministri 1. oktobrī notikušajā sanāksmē vienojās, ka ir pienācis laiks “izdarīt maksimālu spiedienu uz krievijas naftas eksportu”, jo tas ietekmētu krievijas ieņēmumus, ko izmantot kara finansēšanai.

Latvijā un Eiropā

  • Saeima 2. oktobrī noraidīja opozīcijas frakciju demisijas pieprasījumu premjerministrei Evikai Siliņai (JV). Par viņas demisiju balsoja 38 opozīcijas, pret – 46 valdības koalīcijas deputāti, bet ZZS deputāts Uldis Augulis atturējās. Izteikt neuzticību Siliņai prasīja Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta frakcijas. Šī bija šogad jau ceturtā reize, kad Saeima balsoja par demisijas pieprasījumu premjerministrei. Iepriekšējās trīs reizes to bija prasījusi Latvija Pirmajā vietā.
  • Vairāki simti cilvēku pie Saeimas 2. oktobrī protestēja pret LPV, NA un ZZS virzīto priekšlikumu izstāties no Stambulas konvencijas.
  • Tiesībsardze Palkova 30. septembrī paziņoja, ka Stambulas konvencija par vardarbības pret sievietēm un bērniem apkarošanu atbilst Satversmei. Atkāpšanās no tās būtu slikts signāls, kas liecinātu par valsts atteikšanos no saviem pienākumiem.
  • Valsts prezidents Rinkēvičs aicināja valdību fokusēties uz 2026. gada budžetu, bet Saeimu – atbildīgi izvērtēt Stambulas konvencijas denonsēšanu. Viņš uzsvēra, ka konvencija ir instruments vardarbības mazināšanai.
  • Valsts interneta vietnes Latvijā 2. oktobrī piedzīvoja apjomīgu kiberuzbrukumu. Visu ietekmēto resursu darbība ir pilnībā atjaunota.
  • Saeima 2. oktobrī pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, lai paātrinātu Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu.
  • Latvijas ražotāji izstrādājuši pārtvērējdronus, ar ko jau drīzumā plānots stiprināt Latvijas pretgaisa aizsardzību. Sēlijas poligonā aizvadīti demonstrējumi, kas liecina – “Šahed” tipa droni ar tiem notriecami pāris minūšu laikā. Drons pret dronu – šobrīd tas ir efektīvākais gaisa telpā ielidojuša pretinieka notriekšanas veids, uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”).
  • Zviedrijas premjerministrs Kristersons televīzijas intervijā pauda aizdomas, ka aiz dronu lidojumiem virs Dānijas un Norvēģijas lidostām, visticamāk, stāv krievija.
  • Bulgārijas enerģētikas ministrs izdevumam Politico norādīja, ka valsts ir gatava līdz 2027. gada beigām atteikties no krievijas gāzes un apturēt tās tranzītu uz Ungāriju un Slovākiju.
  • Ukrainas karavīri devušies misijā uz Dāniju, lai dalītos pieredzē dronu apkarošanā un piedalītos mācībās, 30. septembrī paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis.
  • Polijas laikraksts Wyborcza 2. oktobrī ziņoja, ka krievijas specdienesti bija plānojuši uzbrukumus Polijā, Lietuvā un Vācijā, izmantojot bezpilota lidaparātus un sprāgstvielas, kas bija paslēptas kukurūzas konservu kārbās.
  • Polija un Baltijas valstis 2021. gadā nav atbalstījušas tiešas sarunas ar maskavu, – tā intervijā ungāru “YouTube” kanālam “Partizan” izteikusies bijusī Vācijas kanclere Merkele, faktiski krievijas diktatora agresijā vainojot četras austrumu pierobežas valstis. Latvijas bijušais premjers Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Merkele bija Vācijas kanclere laikā, kad dominēja uzskats, – ja “mēs pareizi uzvedīsimies, arī putins labi uzvedīsies”. Pārsteidz, ka bijusī Vācijas kanclere šodien saka ko tādu, kad šķietami visiem jau ir skaidrs, kāda ir krievija. Esmu gandarīts, ka jaunajam Vācijas kancleram Mercam nav tādu uzskatu kā Merkelei,” sacīja Kariņš.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidents Zelenskis 29. septembrī paziņoja, ka pretuzbrukumos pie Dobropiļļas atbrīvoti 174 km² teritorijas un attīrīti vēl 194 km² no krievijas diversantu grupām. Zaudējumi krievijai – ap 3200 karavīru. Zelenskis atzina, ka situācija joprojām ir smaga pie Kupjanskas un vairākos frontes rajonos starp Donecku un Dņipropetrovsku. ASV sūtnis Kellogs paziņoja, ka Vašingtona neiebilst Ukrainas triecieniem dziļi krievijas teritorijā.
  • Zelenskis 1. oktobrī raksturoja kā kritisku situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā okupētajā teritorijā, kurai jau vairāk nekā nedēļu pārtraukta elektrības padeve, un brīdināja par kodolavārijas draudiem. Tajā pašā dienā pēc krievijas apšaudes bez elektrības uz laiku bija palikusi arī Černobiļas elektrostacija.
  • ASV sniegšot Ukrainai izlūkdatus, lai nodrošinātu iespēju dot tālās darbības rādiusa raķešu triecienus pret krievijas enerģētikas infrastruktūru, ziņo The Wall Street Journal.
  • Mājās no krievijas gūsta atgriezušās vēl 185 Ukrainas militārpersonas un 20 civiliedzīvotāji. Vienlaikus atbrīvots arī tikpat liels skaits sagūstīto krievijas karavīru un vienkāršo pilsoņu.
  • Financial Times: krievijai ir izdevies pārveidot savas raķetes tā, lai tās spētu izvairīties no sistēmām “Patriot“, kas ir Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku bruņojumā. Visticamāk, krievija modernizējusi savu mobilo kompleksu “Iskander-M”, kas raida raķetes ar darbības rādiusu līdz 500 kilometriem, kā arī gaisa bāzējuma ballistiskās raķetes “Kinžal”, kas var lidot līdz 480 kilometriem. Tagad raķetes lido pa tipisko trajektoriju, bet pēc tam strauji pikē vai veic manevrus, kas “maldina un ļauj izvairīties” no “Patriot” raķetēm, teikts publikācijā.
  • Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ naktī uz 6. oktobri darbu pārtrauca vairākas lidostas krievijas rietumos un dienvidos. Agresorvalsts galvaspilsētas mērs paziņoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas esot notriekušas dronu, kas lidojis maskavas virzienā. Uz vairākām stundām gaisa telpu slēdza virs lidostām Saratovā, Ņižņijnovgorodā, Jaroslavļā, Kalugā, Krasnodarā, Sočos un arī Gelendžikā, kur atrodas krievijas diktatora putina vairākus simtus miljonus vērtais īpašums.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko sūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv