LNAK Nedēļas apskats 28.okt.-3.nov.

Kanādā un kaimiņos

● Kanādas premjers Carney  25. oktiobra vakarā ieradās Malaizijā, meklējot tirdzniecības iespējas ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN). Sarunas par ASEAN brīvās tirdzniecības līgumu līdz šim ir bijušas sarežģītas. Dažādām ASEAN dalībvalstīm ir atšķirīgs ekonomiskais attīstības līmenis un atšķirīgs tiesiskais regulējums. TAČU jautājums, kas nodarbina visus, ir, vai Carney  būs iespēja tikties ar ASV prezidentu Trump, kurš, domājams, arī ieradīsies tajā pašā sanāksmē. Trump pārtrauca tirdzniecības sarunas ar Kanādu, sakot, ka ir sašutis par Ontario valdības reklāmu, kas tika rādīta Amerikas Savienotajās Valstīs un kurā izmantoti agrākā ASV prezidenta Ronalda Reigana izteikumi par brīvo tirdzniecību. Trump nosauca reklāmu par “VILTOTU” (fake) un paziņoja, ka “VISAS TIRDZNIECĪBAS SARUNAS AR KANĀDU AR ŠO TIEK IZBEIGTAS”.             

● Baltais nams Kanādas amatpersonas pagājušajā nedēļā pārsteidza nesagatavotas. ASV prezidents Trump paziņoja par tirdzniecības sarunu pārtraukšanu ar Kanādu Ontario prettarifu reklāmas dēļ. Avoti norāda, ka Ontario premjera Ford rīcība un skarbie vārdi Trump ir bijuši kaitinoši. Divi avoti, kas pārzināja sarunas, sacīja, ka amerikāņi vairākkārt brīdināja kanādiešus, ka Ontario premjera komentāri satrauc Trump administrāciju. CBC News nenosauca avotus, jo tie nav pilnvaroti publiski runāt par tirdzniecības sarunām. Ford, kurš pēdējās nedēļās ir nosaucis Trump par “tirānu” un zvērējis “neļaut viņam ietekmēt Ontario”, bija dedzīgs Amerikas prezidenta kritiķis, viņa komentāriem pēdējās nedēļās kļūstot arvien izteiktākiem, jo transportlīdzekļu ražotāji, tostarp Stellantis un General Motors, samazina ražošanu Kanādā, lai gan iepriekš šīs kompānijas saņēma dāsnus atbalstus vairāku miljonu dolāru apjomā no Kanādas.

● Virdžīnijas štata demokrātu senators Kaine apgalvo, ka ASV prezidenta sašutums pret Kanādu par Ontario valdības prettarifu reklāmu ir kārtējā “dusmu lēkme”, kas pāries, taču tā ir apkaunojoša Amerikas Savienotajām Valstīm. “Tas ir tikai vēl viens prezidenta bērnišķīgās uzvedības piemērs,” Kaine teica ekskluzīvā Kanādas intervijā raidījumā “Rosemary Barton Live“, kas tika pārraidīts 26. oktobrī. Viņš piebilda, “Reklāma bija ļoti godīga reklāma.”

● Ķīnai joprojām ir ievērojamas ietekmes sviras pār ASV, pateicoties tās dominējošajam stāvoklim retzemju minerālu tirgū, neskatoties uz to, ka abas valstis vienojās līgumam tirdzniecības jomā dažas dienas pirms ASV prezidenta un Ķīnas prezidenta tikšanās. Līderu tikšanās, kas pirmo reizi notiek Trump otrās pilnvaras termiņa laikā, notiks 30. oktobrī ikgadējās Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APEC) samita laikā Dienvidkorejā. Tas notiek laikā, kad divas pasaules lielākās ekonomikas ir iesaistītas tirdzniecības karā, kurā valstis ir noteikušas tarifus, kas pārsniedz 100%, draudot satricināt pasaules ekonomiku un atklājot, ka Ķīna ir gatava izmantot savas stiprās puses kā darījumu instrumentu, saskaroties ar pieaugošajiem ekonomiskajiem draudiem no Baltā nama puses.

● ASV inflācija pagājušajā mēnesī saglabājās augsta, jo pieauga degvielas cenas, bet īres un dažu pakalpojumu izmaksas samazinājās, radot neviennozīmīgu priekšstatu par izdevumiem, ar kuriem saskaras patērētāji nestabilā ekonomikā, kur izaugsme šķiet stabila, bet pieņemšana darbā notiek lēni.

● Jau gandrīz mēnesi daļēji apturēts ASV valdības darbs. Republikāņu un demokrātu pārstāvji Kongresā nav ne soli tuvāk tam, lai atrisinātu strupceļu budžeta jautājumā. Kamēr politiķi nespēj vienoties, aptuveni 1,4 miljoni federālo darbinieku atrodas neapmaksātā atvaļinājumā vai strādā bez atlīdzības. Īpaši ietekmēta arī aviācijas nozare. Piemēram, pirmdien visās ASV aizkavēti aptuveni 2800 lidojumi, jo darbā neieradās daudz darbinieku.

Latvijā un Eiropā

● Saeimas Ārlietu komisija 29. oktobrī noraidīja visus priekšlikumus, kas 2. lasījumam tika iesniegti par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju. Sēdē par priekšlikumiem balsoja tāpat kā iepriekš – JV un “Progresīvo” pārstāvji Kalniņa-Lukaševica (JV), Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”) un Irma Kalniņa (“Jaunā Vienotība”) tos atbalstīja, bet opozīciju pārstāvošie deputāti – Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), Ričards Šlesers (“Latvija pirmajā vietā”), Juris Viļums (“Apvienotais saraksts”), Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”), Dmitrijs Kovaļenko (“Stabilitātei!”) – bija pret. Likumprojekta otrajam lasījumam bija saņemti 17 priekšlikumi, un tie visi – noraidīti.

● Pie Saeimas jau trešo reizi notiks protests pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Par to sociālajos medijos šoreiz var dzirdēt krietni vairāk – cilvēki cits citu aicina ierasties vai arī norāda, ka dosies paši. Cilvēki joprojām balso arī par portāla “Manabalss.lv” iniciatīvu, kurā tiek rosināts turpināt dalību konvencijā. Šobrīd tai ir savākti jau 20 000 balsu, un, iespējams, būs vēl lielāks skaits. 10. oktobrī iniciatīva tika oficiāli iesniegta Saeimā, tomēr, neraugoties uz šo plašo sabiedrības iesaisti un jautājuma aktualitāti, atbildīgā Saeimas komisija nolēmusi iniciatīvu skatīt tikai 12. novembrī, kas jau ir pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi galīgo lēmumu.

● Plašu ažiotāžu izraisīja arī bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ieraksts sociālajos medijos: “Jebkurš Saeimas deputāts, kurš balsos par Stambulas konvencijas denonsēšanu, līdz ar to būs sevi pierādījis kā [krievijas vadoņa] putina propagandas iespaidotu. Te absolūti sen vairs nav runa par šīs konvencijas saturisko būtību. Nedrīkstam krist laukā no Eiropas vērtību kodola!”

● Latvijā divu dienu valsts vizītē ieradās Dānijas karalis Frederiks X un karaliene Mērija. Šīs vizītes laikā liela uzmanība pievērsta arī aizsardzības un drošības jautājumiem.

●  Valsts drošības dienests (VDD) 27. oktobrī rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām par kaitnieciskām darbībām pret kritisko infrastruktūru un citiem objektiem Latvijas teritorijā. Kriminālprocesu VDD sāka pagājušā gada 10. jūnijā. Noskaidrots, ka pēc krievijas specdienesta iniciatīvas ir izveidota grupa, kurā apvienojušās personas ar mērķi izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret Latvijas valsti.

● Rīgas apgabaltiesa 28. oktobrī piesprieda divu gadu cietumsodu un gadu ilgu probācijas uzraudzību bijušajam Rīgas domniekam Igoram Kuzmukam (Saskaņa) par aicinājumu finansēt krievijas armiju Ukrainā. Tiesa atcēla iepriekšējo attaisnojumu un apcietināja viņu tiesas zālē. Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā.

● 27. oktobrī militārajā bāzē Ādaži un virtuāli vairākās dalībvalstīs NATO Digitālā mugurkaula eksperimentā testēja bezpilotu sistēmu izmantošanu sarežģītās vidēs.

● Netālu no Rēdo militārās bāzes Igaunijas dienvidos 17. oktobrī fiksēti divi nezināmas izcelsmes bezpilota lidaparāti, no kuriem vienu notrieca sabiedroto spēki.

● Lietuva uz nenoteiktu laiku slēdza Šalčininku robežkontroles punktu ar Baltkrieviju, pēc tās gaisa telpā naktī bija ielidojuši 66 meteoroloģiskie baloni.

● Lietuvas Ekonomikas un inovācijas ministrija 28. oktobrī piedāvāja līdz miljonam eiro uzņēmumiem, kas izstrādās tehnoloģiskus risinājumus gaisa telpas aizsardzībai.

● Somijas varasiestādes ir bloķējušas vairākus krievijas un baltkrievijas pilsoņu mēģinājumus iegādāties nekustamos īpašumus, paziņoja aizsardzības ministrs Hekenens.

● Budapešta vēlas kopīgi ar Slovākiju un Čehiju izveidot pret Ukrainu skeptiski noskaņotu Eiropas valstu bloku, atsaucoties uz Ungārijas premjerministra Orbāna politisko padomnieku, 28. oktobrī vēstīja tīmekļa laikraksts “Politico”. Politiskais padomnieks arī izteicies, ka jaunajai pret Ukrainu noskaņotajai aliansei varēšot pievienoties ne tikai valdības, bet atsevišķas partijas no citām valstīm, kas pārstāvētas Eiropas Parlamentā (EP).

Kaŗš Ukrainā

● Okupantu uzbrukumā Kijivai nedēļas nogalē iznīcināta noliktava, kas nodrošināja ap 20% Ukrainas ikmēneša zāļu apjoma

● Ukrainā ir pasliktinājusies situācija Pokrovskā, kur vismaz 200 krievijas karavīru ienākuši pilsētā un notiek ielu kaujas. Agresorvalsts dronu uzbrukumā Kijivai 26. oktobrī nogalināti trīs cilvēki un 33 ievainoti, paziņoja Ukrainas galvaspilsētas mērs Kličko.

● ANO: krievijas īstenotie «cilvēku safari» Ukrainā ir noziegums pret cilvēci. Uzbrukumi ar droniem Ukrainas civiliedzīvotājiem piefrontes rajonos ir uzskatāmi par noziegumu pret cilvēci, secinājusi ANO izveidota neatkarīgā izmeklēšanas komisija. Liecinieki sacīja, ka viņus medīja, bet “Telegram” kanālos ir publicēti dronu operatoru ieraksti, kuros dzirdamas tādas frāzes kā, piemēram, “medības ir sākušās”.

● Ar varu un viltu. Agresorvalsts krievija piespiež studentus no okupētās Doneckas karot pret Ukrainu. Doneckā medīja studentus, mobilizējot viņus tieši no kopmītnēm un mājām. Viens no viņiem stāsta, kā brīnumainā kārtā izvairījies no piespiedu mobilizācijas un karošanas pret savu valsti.

● Svētdien, 26. oktobrī, pie Tokmakas krievijas okupētajā Zaporižjas apgabalā no sliedēm nolaists iebrucēju dzelzceļa sastāvs ar militāru kravu, 29. oktobrī ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR). Ukraiņu pretošanās kustības dalībnieki uzspridzināja sliežu ceļus. Tā rezultātā no sliedēm noskrēja vilciena sastāvs ar kara materiāliem.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko sūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.