LNAK nedēļas apskats 2026. gada 9.-16.marts

Kanādā un ASV

  • 16. martā Carney  un Starmer tiekas Londonā Tuvo Austrumu krīzes laikā. Pieaugošās enerģijas cenas rada lielas bažas abiem līderiem. Carney  biroja oficiālajā paziņojumā pēc tikšanās teikts, ka gan Kanāda, gan Apvienotā Karaliste nosoda Irānas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus, tostarp pret civilo un enerģētikas infrastruktūru. Kanādas premjerministrs skaidri norādīja, ka Kanāda nepiedalās ASV un Izraēlas vadītajā karā, taču nav izslēgts Kanādas piedalīsies ar aizsardzības pasākumiem reģionā.
  • Kanādas premjerministrs Carney  12. martā ieradās Yellowknife, pirms došanās uz Norvēģiju un Apvienoto Karalisti, lai tiktos ar sabiedroto līderiem. Norvēģijā viņš dosies uz ziemeļiem aiz polārā loka, lai vērotu NATO vērienīgās reaģēšanas mācības, kas notiek paaugstinātas starptautiskās spriedzes apstākļos, tostarp notiekošā kara Tuvajos Austrumos. Premjerministru militārajās mācībās pavadīs viņa Norvēģijas kolēģis un Vācijas kanclers.
  • Federālā valdība piešķīra CAD 200 miljonus Kanādas īpašumā esošai satelītu palaišanas platformai, lai nosūtītu satelītus orbītā. Valdība nākamo desmit gadu laikā izmantos šos līdzekļus, lai nomātu kosmosa palaišanas platformu netālu no Canso, Jaunskotijā, kas kalpos par pamatu nākotnes kosmodromam. Aizsardzības ministrs paziņoja par projektu 16. martā Kanādas Kosmosa aģentūras laboratorijā valsts galvaspilsētā. Kanādai pašlaik nav iespēju patstāvīgi uzsākt kosmosa projektus, un tā izmanto ASV, lai tās satelīti nonāktu kosmosā.
  • Kanādas telekomunikāciju regulators CRTC apgalvo, ka tas neļaus telekomunikāciju uzņēmumiem iekasēt maksu no klientiem, kad tie atceļ, maina vai aktivizē telefona plānus. CRTC norāda, ka šī soļa mērķis ir atvieglot patērētājiem interneta un mobilo tālruņu plānu maiņu, dodot iespēju izmantot labākus piedāvājumus, neuztraucoties par neparedzētām izmaksām. Jaunie noteikumi stāsies spēkā šā gada 12. jūnijā.
  • No 1. marta Kanādas auto tirgus oficiāli ir atvērts Ķīnā ražotiem elektriskajām mašīnām. Ķīnas elektroauto, tostarp tādi ietekmīgi zīmoli kā BYD, Chery un Geely, parasti tiek pārdoti par zemāku mazumtirdzniecības cenu lētāku materiālu, zemo darbaspēka izmaksu un dēļ Ķīnas valdības subsīdiju nozarei. Tomēr Ķīnā ražo arī tādi neķīnieši zīmoli kā Volvo, Polestar un Tesla, un tie varētu gūt labumu no elektroautomobiļu darījuma, ko janvārī paziņoja premjerministrs Carney. Ir ticams, ka lielāko daļu no 24 500 elektroautomobiļu importa, kas plānots laika posmā no marta līdz augustam, veidos esošie Tesla, Volvo un Polestar modeļi, savukārt Ķīnas zīmoli varētu kļūt redzamāki, sākot ar vasaru.
  • Kanādas gada inflācija februārī samazinājās līdz 1,8%, taču kara ietekme vēl nav atspoguļota. Augstās degvielas cenas gandrīz noteikti būs jūtamas nākamā mēneša inflācijas ziņojumā.
  • ASV prezidenta Trump un viņa komanda ir skaidri pateikuši, ka viņi cenšas aizstāt simtiem miljardu dolāru zaudētos ieņēmumus pēc Augstākās tiesas februāra lēmuma, kurā tika atzīts, ka prezidenta mēģinājums izmantot ārkārtas pilnvaru likumu tarifu ieviešanai nav pamatots. Tāpēc rezultāts tiks panākts izmantojot citus likumus jaunu nodevu noteikšanai. Šajā gadījumā administrācija uzsākusi izpēti saskaņā ar 1974. gada Tirdzniecības likuma 301. pantu, kas galu galā varētu novest pie jauniem importa nodokļiem.
  • ASV prezidenta Trump paziņojis, ka viņam 9. martā esot bijusi “ļoti laba saruna” ar krievijas diktatoru putinu par kara izbeigšanu Ukrainā un šī brīža saspringto situāciju Tuvajos Austrumos. “Tātad dažās valstīs mēs atcelsim šīs sankcijas, līdz tas izlīdzināsies,” sacīja Trump, konkrētās valstis neminot. ASV prezidents piebilda, ka sankcijas, iespējams, nebūs nepieciešams atjaunot. Saskaņā ar mediju ziņām Indija ir saņēmusi atļauju uz laiku importēt krievijas naftu.
  • ASV 13. martā uz 30 dienām atcēla sankcijas ar tankkuģiem pārvadātajai krievijas naftai. Mēneša laikā vidējā cena benzīna ASV pieaugusi no 2,93 līdz 3,70 dolāriem ar galonu.
  • ASV prezidents 16. martā kritizēja sabiedrotos, kuri nav gatavi palīdzēt nodrošināt drošu kuģošanu Hormuza šaurumā, un teica, ka tas “būtu ļoti slikti NATO nākotnei”. Vācijas kanclers Mercs savukārt norādīja, ka Vācija neiesaistīsies ASV sāktajā karā Irānā, jo “šis karš nav NATO jautājums”. ES augstā pārstāve Kallasa paziņoja, ka ES nepaplašinās jūras operācijas reģionā.

Latvijā un Eiropā, un Tuvajos austrumos

  • Politiskais spēks Jaunā Vienotība 9. martā rosināja, ka līdz 2026. gada beigām pilnībā jāpārtrauc Latvijas imports un eksports ar krieviju. Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un Ārlietu ministrijām līdz marta beigām būs jāizstrādā plāns, kā pārtraukt sabiedriskā transporta pārvadājumus un ieviest krievijas izcelsmes preču aizliegumu mazumtirdzniecībā. Koalīcijas partneri ZZS un Pro atbalsta ieceri.
  • Premjere Siliņa (JV) 9. martā rosināja valdībā veikt dienesta pārbaudes par Rail Baltica. Vērtēs nepabeigtos infrastruktūras objektus – tilta balstu Daugavā un estakādi Mārupē, kā arī Baltijas kopuzņēmuma RB Rail iepirkumu, kurā izslēgts pretendents ar 270 miljonus eiro lētāku piedāvājumu.
  • Pašvaldības Latvijā ES finansējumam patvertņu izveidei pieteikušas 509 objektus, secināts 10. martā Krīzes vadības sēdē. Latvija patvertņu attīstībai jau piesaistījusi vairāk nekā 22 miljonus eiro, un tiek plānots iegūt vēl 30 miljonus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apsekojis aptuveni 5000 objektus un atzina vairāk nekā 1600 atbilstošus vai daļēji atbilstošus patvertnes iekārtošanai.
  • Aviokompānijas airBaltic zaudējumi 2025. gadā samazinājās līdz 44,3 miljoniem eiro (2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā). Apgrozījums pieauga līdz 779 miljoniem eiro.
  • Latviešu ārstei un zinātniecei Sandrai Lejniecei 10. martā Strasbūrā piešķirts Eiropas Nopelnu ordenis.
  • Eiropas Kosmosa aģentūra ir uzticējusi  Latvijas uzņēmumam Tilde izstrādāt mākslīgā intelekta asistentu Zemes novērošanas datu platformai EO Baltic.
  • Lepojamies! Latvijas ratiņkērlingisti Polīna Rožkova un Agris Lasmans 11. martā Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs jaukto pāru sacensībās pārspēja ASV ar 11:10 un izcīnīja bronzas medaļas.
  • Latvijā šā gada janvārī reģistrēti 946 jaundzimušie, kas ir par 65 jeb 7,4% vairāk nekā pirms gada. Pēdējo reizi jaundzimušo skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi fiksēts 2023. gada nogalē.
  • Somija plāno atļaut valsts teritorijā izvietot kodolieročus, paziņoja Somijas aizsardzības ministrs Hekenens.
  • Ungārijas neatkarības dienā Budapeštā 15. aprīlī simtiem tūkstoši cilvēku izgāja ielās, daļa pauda atbalstu prokrieviskajam premjeram Orbānam, citi – opozīcijas līderim Maģaram.
  • Islandē referendums par iestāšanos ES notiks 29. augustā, to atbalstīja Islandes valdība.
  • Ar krieviju saistīti hakeri īsteno globālu kiberkampaņu, lai uzlauztu amatpersonu, militārpersonu un žurnālistu lietotņu Signal un Whatsapp kontus, 9. martā brīdināja Nīderlandes izlūkdienesti.
  • NATO aizsardzības sistēmas Turcijas gaisa telpā 9. martā pārtvēra Irānas raidītu ballistisko raķeti.
  • NATO vadītājs: Militārajai industrijai abos Atlantijas okeāna krastos jāražo vairāk un ātrāk. “Es varu jums apliecināt, ka mums ir nepieciešams krietni vairāk spēju un te ražotāji spēlē ļoti būtisku lomu, turklāt abos Atlantijas okeāna krastos, ne tikai Eiropā. Jūs esat redzējuši, ka prezidents Trump tikās ar lielo ASV aizsardzības industrijas kompāniju pārstāvjiem. Viņš mudināja tos ražot vairāk, radīt inovācijas ātrāk, paātrināt tempu. Tas pats ir nepieciešams arī Eiropā un Kanādā, visā Atlantijas reģionā,” teica Rute.
  • Starptautiskā Enerģētikas aģentūra 11. martā paziņoja, ka 32 dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu ASV un Irānas kara ietekmi uz naftas cenām. G7 valstis neplāno atcelt sankcijas pret krievijas naftu, pēc G7 sanāksmes paziņoja Francijas prezidents Makrons. 11. martā trīs kuģiem Hormuza šaurumā pie Irānas krastiem trāpījuši nezināmas izcelsmes šāviņi.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas armija atguvusi gandrīz 400 km² teritorijas un kontrolējot gandrīz visu Dņipropetrovskas apgabalu, 10. martā paziņoja ģenerālis Komarenko. Ukraina nosūtījusi trīs militāro ekspertu komandas uz Kataru, AAE un Saūda Arābiju, lai dalītos pieredzē cīņā pret Shahed droniem, paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis. Saūda Arābijas bruņojuma uzņēmums noslēdzis darījumu par Ukrainā ražotu pretgaisa aizsardzības pārtvērējraķešu iegādi.
  • Ukrainas bērnu piespiedu deportēšana uz krieviju ir noziegums pret cilvēci, 10. martā publicētajā ziņojumā secina ANO.
  • 16. martā apritēja 12 gadi kopš falsificētā Krimas referenduma, kad krievija anektēja Ukrainas pussalu. Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka kopš 2014. gada ieslodzījumā Krimā atrodas aptuveni 300 politiski represēto, tai skaitā 159 Krimas tatāri. Latvija nekad neatzīs krievijas mēģinājumus leģitimizēt Ukrainas teritoriju okupāciju vai aneksiju, paziņoja Ārlietu ministrija.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis 12. martā vizītes laikā Bukarestē parakstīja vienošanās par Ukrainas un Rumānijas sadarbību dronu ražošanā un enerģētikas jomā. Karš Ukrainā ieiet jaunā tehnoloģiskā fāzē, kurā izšķirošas būs bezpilotu sistēmas, paziņoja bruņoto spēku virspavēlnieks Sirskis.
  • Karš Irānā var apdraudēt Ukrainas spējas aizsargāties pret krievijas raķešu uzbrukumiem, brīdina eksperti. Vācija 12. martā apliecināja, ka krīze Tuvajos Austrumos neapturēs pretgaisa aizsardzības raķešu Patriot piegādāšanu Ukrainai.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv