LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 2.-9. februāris

Kanādā un ASV

  • Kanādas ekonomikā janvārī zaudēja 25 000 darba vietu, tomēr bezdarba līmenis nedaudz samazinājās līdz 6,5%. Ziņojums atspoguļo ekonomiku, kas vienlaikus pielāgojas trim lielām izmaiņām: ASV tarifi, kas ir novājinājuši Kanādas ražošanas sektoru; “straujš” iedzīvotāju pieauguma tempa samazinājums; un 65 gadus un vecāku cilvēku skaita pieaugums.
  • Federālā valdība ir paziņojusi par plāniem strauji palielināt tirdzniecību ar valstīm visā pasaulē, arī stiprināt iekšējo tirdzniecību un palielināt investīcijas Kanādā līdz pat triljons dolāru nākamo piecu gadu laikā. Problēma ir tā, ka šīs izmaiņas prasa laiku. Un spiediens uz Kanādas ekonomiku notiek tieši tagad. “Šī pāreja, visticamāk, notiks pakāpeniski. Jaunu tirgu atrašana un jaunu eksporta piegādes ķēžu izveide prasīs laiku un būs dārga,” rakstīja Kanādas centrālā banka savā nesenajā business outlook survey.
  • Dienvidkorejas uzņēmums LG Energy Solution pilnībā iegādājas NextStar Energy no autobūves uzņēmuma Stellantis. NextStar bija kopuzņēmums, kas tika izveidots 2022. gadā, lai Windsor ON, Kanādā uzbūvētu pirmo lielapjoma bateriju ražotni. Rūpnīcā nodarbināti aptuveni 1 300 cilvēku, ar ilgtermiņa mērķi nodarbināt 2 500 cilvēku.
  • Federālā valdība paziņoja, ka tā atceļ prasību, kas līdz 2030. gadam paredzēja, ka 60% no visām jaunajām automašīnām būtu jābūt elektriskām, bet līdz 2035. gadam – 100%. Tā vietā tiks atjaunotas elektromobiļu stimulējošās programmas piecu gadu garumā, piedāvājot cilvēkiem un uzņēmumiem līdz 5000 dolāru, ja viņi iegādājas elektromobili.
  • Taivānas pārstāvis Kanādā saka, ka viņu satrauc, ka liberālā valdība varētu apzināti vilcināties parakstītr tirdzniecības līguma ar Taipeju, lai saglabātu attiecības ar Ķīnu. Carney 4. februārī noraidīja bažas, uzsverot, ka viņa valdība spēj veikt tirdzniecību gan ar Taivānu, gan Ķīnu.
  • Trīs Peel reģionālās policijas policisti ir aizturēti saistībā ar mēnešiem ilgstošu korupcijas izmeklēšanu, kas šīs nedēļas sākumā noveda pie septiņu Toronto policistu un viena pensionēta policista aresta. Peel policija 5. februārī apstiprināja faktu, norādot, ka visi trīs tika atstādināti no amata, gaidot turpmāku izmeklēšanu, ko vada York reģionālā policija.
  • Sazināšanās starp Trump administrāciju un Albertas separātisko kustību pagājušajā nedēļā izraisīja trauksmi Kanādas augstākajās aprindās. Tāpat tas radīja jautājumus par Vašingtonas iespējamiem nodomiem. Daži pat saskata bīstamas paralēles starp amerikāņu centieniem iepludināt Alberta separātismu un krievijas kampaņu pirms desmit gadiem, lai veicinātu separātisku kustību Austrumukrainā. Albertas separātistu grupa atklāti runā par tikšanās reizēm ar ASV Valsts departamentu.
  • ANO ģenerālsekretārs ir izsūtījis vēstuli dalībvalstīm ar brīdinājumu, ka organizācija ir bankrota priekšā. Valstu iemaksas ir sarukušas līdz tādai pakāpei, ka tas apdraud ANO pastāvēšanu. Kopš ASV ir apstiprinājušas jauno budžetu, kurā ir paredzēts maksājums ANO, ir parādījusies cerību gaisma, taču tas vēl nav piešķirts un nav pilnas skaidrības, kā situācija attīstīsies tālāk.
  • ASV Kongress 3. februārī apstiprināja 2026. gada aizsardzības izdevumu likumu, kurā 200 miljoni ASV dolāru piešķirti Baltijas drošības iniciatīvai. Kopumā aizsardzībai ASV likumdevēji ir atvēlējuši 839 miljardus dolāru, par 8 miljardiem vairāk, nekā Pentagons bija pieprasījis.
  • Savienotās Valstis aicina krieviju un Ķīnu uz sarunām par kodolieroču ierobežošanu. Līgums “New START” ir tikko beidzies, un ASV vēlas jaunu līgumu. Ķīna nevēlas piedalīties sarunās, jo tās arsenāls jeb atomieroču skaits esot mazāks nekā ASV un krievijai.
  • NATO 3. februārī paziņoja, ka sāks jaunu operāciju Arktikas sardze, lai mazinātu spriedzi starp sabiedrotajiem Grenlandes jautājumā.

Latvijā un Eiropā

  • Latvija, Igaunija un Beļģija saņēmušas pirmos dronus “Blaze”. Tos ražo Latvijas uzņēmums “Origin Robotics”. Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds no “Progresīvajiem” paziņojis, ka šīs valstis ir pirmās Eiropā, kas izmanto pilnībā autonomus dronus, lai pasargātu savu gaisa telpu. Latvijas Aizsardzības ministrija neatklāj to, cik dronu saņems Nacionālie bruņotie spēki, bet atklāj, ka dronus izvietos pie austrumu robežas.
  • Izglītības un zinātnes ministrijas 2. februārī publiskotā aptauja rāda, ka skolēni ar krievu kā dzimto valodu arvien biežāk latviešu valodu lieto arī ārpus skolas, tomēr apmēram 24% joprojām ar grūtībām saprot mācību stundas latviski. 74% stundas latviešu valodā saprot pilnībā vai lielākoties, bet piektā daļa latviešu valodu lieto tikai skolā. Ministrija uzsvēra, ka jāstiprina latviska vide skolās īpaši Rīgā, kur daļā skolu progress ir lēnāks.
  • Valsts policija 2. februārī paziņoja, ka sākusi pārbaudi par dzimumnoziedznieka Epstīna lietas materiālos minēto iespējamo nepilngadīgo meiteņu vervēšanu Latvijā. Latvijas prokuratūra deleģēs prokuroru, kurš līdzdarbosies policijas pārbaudē. ASV pagaidām nav lūgušas Latvijai tiesisko palīdzību. Premjere Siliņa uzdevusi Iekšlietu, Labklājības un Izglītības ministrijām izvērtēt lietas materiālus un pārbaudīt, vai nepastāv riski arī šodien.
  • Daugavpils reģionālā slimnīca 30. janvārī atlaida 49 darbiniekus ar krievijas un baltkrievijas pilsonībām sakarā ar Nacionālās drošības likuma prasībām par kritisko infrastruktūru.
  • Stradiņa slimnīca Nacionālās drošības likuma dēļ atlaidusi desmit krievijas un baltkrievijas pilsoņus.
  • Partija “Stabilitātei” nepildīs Ģenerālprokuratūras brīdinājumā izteiktās prasības un ir gatava, ka tiks pieņemts lēmums par partijas likvidēšanu, pret kuru politiskais spēks savukārt būšot gatavs tiesāties, 4. februārī, iesniedzot atbildi uz Ģenerālprokuratūras izteikto brīdinājumu, paziņoja “Stabilitātei!” līderis Rosļikovs.
  • Rīgas pilsētas tiesa 2. februārī izbeidza civillietu par neslavas celšanu pret ārlietu ministri Braži (JV), jo oligarhs Avens atsauca pret ministri celto prasību.
  • Valsts drošības dienests 2. februārī publiskotajā 2025. gada pārskatā secina, ka galvenais apdraudējums Latvijai ir krievijas specdienesti.
  • KNAB sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru 3. februārī veica kratīšanas Ogres rajona slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un vairāk nekā 20 citos objektos. Aizturētas septiņas amatpersonas aizdomās par vienošanos ar medicīnas preču piegādātājiem par uzvaru publiskos iepirkumos.
  • Polijaizmeklēs Epstīna iespējamās saites ar krievijas izlūkdienestiem, 3. februārī paziņoja Polijas premjerministrs Tusks. Lietuvas prokuratūra ir sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Lietuvā vairākas sabiedrībā labi zināmas personas bijušas cieši saistītas ar Epstīnu, vienai no tām Epstīns savā testamentā mēģināja novēlēt trīs miljonus eiro. Latvijā Valsts policija jau pirmdien sāka pārbaudi par šīs lietas materiāliem.
  • Itālija ir novērsusi virkni krievijas kiberuzbrukumu, kuri bija vērsti pret Milānas un Kortīnas olimpiskajām spēlēm, 4. februārī paziņoja Itālijas ārlietu ministrs.

Kaŗš Ukrainā

  • Agresorvals drona triecienā pa autobusu Dņipropetrovskas apgabalā Ukrainā 1. februārī nogalināti vismaz 12 kalnrači un 16 ievainoti.
  • Agresorvals naktī uz 3. februāri veikusi vienu no lielākajiem šīs ziemas uzbrukumiem Ukrainai. 71 raķete un 450 droni raidīti pa enerģētikas infrastruktūru Kijivā, Harkivā, Dnipro un Odesā. Harkivā -25 grādu salā bez apkures palikuši vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju. Gaisa triecieni Ukrainai turpinājās, kamēr Kijivā vizītē atradās NATO ģenerālsekretārs
  • Kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā nogalināti 55 000 Ukrainas karavīru, paziņoja Zelenskis.
  • Naktī uz 4. februāri krievija uzbruka Ukrainai ar 105 droniem, 88 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vai neitralizēja.
  • Ukraina un krievija 5. februārī apmainījās ar 314 karagūstekņiem, par ko vienojās Abū Dabī notikušajā Ukrainas, ASV un krievijas sarunu laikā. Taču Ukraina netaisās piekāpties krievijas teritoriālajām prasībām. “Mūsu teritorijas ir mūsu, neskatoties uz to, ka tās ir pagaidu okupētās,” paziņoja prezidents Zelenskis.
  • Kanādap iegādā AIM raķetes Ukrainai, lai stiprinātu tās gaisa aizsardzību, 6. februārī paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Fedorovs vietnē X, papildinot, ka piegāde jau ir uzsākta. Fedorovs neatklāja raķešu skaitu, bet arī sacīja, ka sarunā ar savu Kanādas kolēģi viņš apspriedis arī kopīgu dronu ražošanu, militāro apmācību un pieredzes apmaiņu.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv