LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 19.-26. janvāris

Kanādā, ASV un Davosa

  • Kanādas premjerministra Carney runa Pasaules ekonomikas forumā Davosā šīs nedēļas sākumā tiek slavēta par tās drosmīgo raksturu, kur šobrīd atrodas pasaule un kurp tā virzās. Nenosaucot ASV prezidentu vārdā, Carney sacīja, ka lielvaras izmanto ekonomisko integrāciju kā “ieročus”. “Vecā kārtība neatgriezīsies,” viņš teica. “Mums nevajadzētu par to sērot. Nostalģija nav stratēģija. Bet no lūzuma mēs varam uzbūvēt kaut ko labāku, stiprāku un taisnīgāku.”
  • Atsākot parlamenta darbību 26. janvārī  Carney paziņo par GST kredīta papildināšanu un pirktspējas palielināšanas pasākumiem kanādiešiem. Carney paskaidroja, ka Kanādai “nav nodoma” panākt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ķīnu. ASV prezidents draudēja ieviest graujošus tarifus, ja Kanāda “noslēgs darījumu ar Ķīnu”. Liberāļi līdz šim nav spējuši iegūt nevienu papildu deputātu, un tagad pēc Freeland atkāpšanās no amata, liberāļiem pietrūkst divas vietas, lai pilnībā kontrolētu parlamentu..
  • Ontario premjers Ford aicina kanādiešus boikotēt Ķīnā ražotos elektroautomobiļus, kad tiem saskaņā ar nesen noslēgto vienošanos tiks atļauta pārdošana Kanādā. Ford kritizēja vienošanos un pārmet, ka Carney iepriekš ar viņu par to nerunāja, sakot, ka tas kaitēs Ontario autobūves nozarei.
  • CBC News apstiprināja, ka tūkstošiem federālo darbinieku ir saņēmuši paziņojumu, ka viņu darbavietas ir apdraudētas pēc valdības novembra budžetā dotā solījuma samazināt darbinieku skaitu valsts sektorā. Ne visi, kas saņēma “darbaspēka korekcijas paziņojumu” (WFA), saņems darba uzteikumu, taču lielākajai daļai darbavietas būtiski mainīsies. Liberāļu valdība 2025. gadā veica plaša mēroga izdevumu pārskatīšanu un premjerministra Carney pirmajā budžetā tika paziņots par plāniem trīs gadu laikā samazināt birokrātiju. Izmaiņas līdz 2029. gadam samazinātu federālo darbaspēku līdz 333 000, kas ir par 40 000 samazinājums salīdzinājumā ar tā maksimumu 2024. gadā.
  • ASV prezidents Trump Pasaules ekonomikas forumā Davosā 21. janvārī paziņoja, ka neizmantos spēku, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi, un pēc sarunām ar NATO ģenerālsekretāru teica, ka izstrādāts “darījuma rāmis” un tāpēc ASV neieviesīs papildus tarifus Eiropas valstīm.
  • ASV prezidents 22. janvārī Davosā oficiāli izveidoja savu Miera padomi (‘Board of Peace’). Sākotnēji padome bija iecerēta Gazas konflikta noregulēšanai, taču tagad taisās risināt arī citus konfliktus. No ES valstīm tai pievienojušās tikai Ungārija un Bulgārija. Trump arī brīdināja Eiropas valstis nepārdot ASV valsts obligācijas.
  • ASV plašumā vēršas sašutums par Imigrācijas un muitas policijas (ICE) darbinieku rīcību Mineapolē, kur nedēļas nogalē nogalināts jau otrs cilvēks nepilna mēneša laikā. ASV valdības amatpersonas apgalvo, ka nekārtības izraisa demokrātu amatpersonas un vietējie iedzīvotāji, bet Mineapolē dzīvojošie ir pārliecināti, ka federālo aģentu darbības ir vardarbīgas, rada haosu un bailes.

Latvijā un Eiropā

  • OpozīcijasLatvija pirmajā vietā 22. janvārī iesniedza Saeimā kārtējo Ministru prezidentes Siliņas (JV) demisijas pieprasījumu. Iepriekšējo, Nacionālās Apvienības (NA) pieprasīto neuzticības balsojumu Siliņa izturēja 15. janvārī.
  • Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa (ZZS) 20. janvārī parakstīja vēstuli Nobela prēmijas komitejai, kas rosina 2025. gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Trump. Tas nav ticis saskaņots ar pārējiem Latvijas ārpolitikas īstenotājiem. Vēstulē, kuru parakstīja arī ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Džonsons un Izraēlas parlamenta spīkers Ohans, pausts, ka Trump “miera centieni ir izmainījuši pasauli”.
  • Prezidents Rinkēvičs 21. janvārī norādīja, ka respektē Saeimas priekšsēdētājas Mieriņas (ZZS) “personīgo lēmumu” rosināt piešķirt ASV prezidentam Nobela Miera prēmiju. To pašu viedokli pauda arī premjere Siliņa. Šis lēmums nebija saskaņots ar premjerministri un koalīcijas partneriem.
  • Rīgā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Puriņš un Kanādas Komerckorporācija parakstīja memorandu par Latvijas un Kanādas sadarbību militārās industrijas attīstībā.
  • Eiropas Revīzijas palāta 19. janvārī publiskotā revīzija konstatē, ka Rail Baltica projekts līdz 2030. gadam netiks pabeigts. Auditori arī secinājuši, ka astoņos transporta megaprojektos izmaksu pieaugums Eiropā kopš 2020. gada ir gandrīz dubultojies – no 47% līdz 82%, un ka TEN-T transporta tīkls netiks pabeigts līdz 2030. gadam. Satiksmes ministrija uzdevusi Eiropas Dzelzceļa līnijas līdz 23. janvārim iesniegt aprēķinus par nepabeigtā balsta konservācijas izmaksām.
  • Latvijas Valsts kontrole kopā ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm ir sākusi kopīgu lietderības revīziju par “Rail Baltica” projekta īstenošanu. Revīzijā noskaidros, vai projektu īsteno lietderīgi, nodrošinot savlaicīgu mērķu sasniegšanu.
  • AS “Latvijas finieris” meitasuzņēmums “Riga Wood Finland” Somijā paplašinās rūpnīcas ražošanas apjomus. Uzņēmēju attīstība ārpus Latvijas robežām ir viens no galvenajiem konkurētspējas rādītājiem. 15 miljonu vērta investīciju projekta ietvaros tiks ieviesti moderni tehnoloģiski risinājumi un mākslīgā intelekta iekļaušana ražošanas procesos, kas sekmēs produktivitātes celšanu un efektīvu zemes izmantošanu.
  • Tūkstošiem lauksaimnieku ar traktoriem 20. janvārī Strasbūrā pie Eiropas Parlamenta ēkas protestēja pret ES brīvās tirdzniecības līgumu ar Mercosur. Mercosur (no spāņu: Mercado Común del Sur — “Dienvidu kopējais tirgus”) ir vadošais brīvās tirdzniecības bloks un ekonomiskā apvienība Dienvidamerikā, kas dibināta 1991. gadā. Galvenās dalībvalstis ir Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Venecuēla pašlaik ir apturēta, bet Bolīvija ir pievienošanās procesā.
  • Eiropas Parlaments 21. janvārī nobalsoja nesen parakstīto nolīgumu ar Mercosur nodot izskatīšanai ES Tiesā.
  • Strīdi starp Eiropu un ASV Grenlandes dēļ šobrīd novērš uzmanību no Ukrainas un tai kaitē. Tā Latvijas Radio raidierakstā “Drošinātājs” norādīja Vācijas Māršala fonda ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis uzrunā Davosas foruma dalībniekiem aicināja Eiropu kļūtu par globālu lielvaru. Pirms ES līderu tikšanās 22. janvārī Francijas prezidents Makrons norādīja, ka Eiropas vienotais atbalsts Dānijai novērsa Trump draudus Grenlandei.

Kaŗš Ukrainā

  • Naktī uz 19. janvāri krievi atkal bombardēja Ukrainas enerģētikas infrastruktūru – elektrības apgāde traucēta Sumu, Čerņihivas, Harkivas, Odesas un Dņipropetrovskas apgabalos.
  • Agresorvals naktī uz 20. janvāri veica kārtējo masveida uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, pēc kura Kijivā bez apkures palikušas 5635 daudzdzīvokļu ēkas.
  • Ukrainas, krievijas un ASV delegācijas 23. janvārī ir pulcējušās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā Abū Dabī, kur paredzētas pirmās trīspusējās šo valstu pārstāvju sarunas kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Galvenais jautājums šajās sarunās ir okupēto Ukrainas austrumu teritoriju statuss. Ukraina negrib atdot visu Donbasa teritoriju, jo tur izveidoti spēcīgi frontes nocietinājumi. Tāpēc to atdošana pavērtu Krievijai iespējas turpmākam iebrukumam dziļāk Ukrainas teritorijā.
  • Ukrainas iedzīvotāji ļoti gaida mieru, tāpēc rūpīgi sekoja kārtējām sarunām ar krieviju un ASV. Tomēr ticību, ka tajās varētu būt kāds jūtams progress, pamatīgi iedragāja tas, ka šo sarunu laikā – 24. janvārī – krievija īstenoja kārtējo ļoti spēcīgo uzbrukumu Kijivai, atkal atstājot turpat pusi galvaspilsētas tumsā un aukstumā. Tas nekādi nevedina domāt, ka krievija nopietni apsver iespēju vienoties par mieru Ukrainā.
  • Zelenskis izteicies, ka teritorijas jautājumi saglabājas kā vieni no vissarežģītākajiem. Ukraina šajā jautājumā negrasās piekāpties, tomēr vienlaikus tiek meklēti kompromisi. Nāmakais sarunu raunds varētu notikt jau 1. februārī Diemžēl, zinot par nākamo sarunu raudu, Ukrainā jau atkal nākas gatavoties kārtējiem spēcīgiem agresorvalsts uzbrukumiem, kas nereti notiek vienlaikus ar sarunām.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv