LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 12.-19. janvāris

Kanādā un ASV

  • Kanādas premjerministrs Carney 19. janvārī ieradās Šveicē, lai pievienotos pasaules varas elitei Pasaules Ekonomikas forumā slēpošanas kūrorta pilsētā Davosā, kur viņš cer piesaistīt ieguldījumus (investment) no citām valstīm un korporācijām.
  • Kanādas premjerministrs Carney 13. janvārī Pekinā vienojās ciešāk sadarboties ar Ķīnu tīrās un parastās enerģijas jomā, kas ir pavērsiens pēc vairāku gadu sarežģītajām attiecībām starp abām valstīm.
  • Apkopojot sarunas ar Ķīnu, pēc apmeklējuma, Kanāda panāca tarifu kvotu vienošanos ar Ķīnu, ierobežotam skaitam elektroauto ar nelielu tarifu no Kanādas puses apmaiņā pret samazinātu tarifu Kanādas rapsim, par ko priecājas zemnieki Saskačevānā. Paspildus Ķīna piekrita apturēt 25% tarifu Kanādas omāriem (lobster). Carney saka, ka attiecības ar Ķīnu ir ‘prognozējamākas’ nekā ar ASV.
  • Kanāda decembrī radīja tikai 8 200 jaunu darbavietu, savukārt bezdarba līmenis pieauga līdz 6,8%, salīdzinot ar 6,5% iepriekšējā mēnesī. Ekonomika kopumā no septembra līdz novembrim bija radījusi 181 000 jaunu darbavietu, salīdzinot ar gandrīz nekādu izmaiņu pirmajos astoņos 2025. gada mēnešos, kad ASV tarifi un tirdzniecības nenoteiktība ierobežoja nodarbinātību.
  • Kanādas Aizsardzības spēkiem būtu nepieciešams iegādāties 72 Gripen iznīcinātājus un sešus GlobalEye uzraudzības lidaparātus, lai Zviedrijas ražotājs Saab varētu izpildīt savu solījumu radīt 12 600 darbavietas Kanādā. Valdības un nozares avoti sacīja, ka Saab piedāvājumi abiem lidaparātiem pašlaik tiek pētīti aizsardzības un ekonomiskās labklājības ekspertu vidū Otavā.
  • Kvebekas premjers François Legault aizies no amata, atstās partiju un rudenī gaidāmajās vēlēšanās Kvebekā nepiedalīsies. “Es labi redzu, ka šobrīd kvebekieši vēlas izmaiņas, un starp daudzām lietām arī premjera maiņu,” viņš sacīja. Legault pārliecinošā uzvara vēlēšanās 2018. gadā iezīmēja jaunu laikmetu Kvebekas politikā, noslēdzot gandrīz 50 gadus ilgu federālistu un “suverēnistu” cīņu Liberāļu un Kvebekas partijas vadībā.
  • 12. janvārī ASV Pārstāvju palātas republikānis iesniedza likumprojektu, kas dotu prezidentam Trump pilnvaras anektēt Grenlandi.
  • 14. janvārī pēc tikšanās ar ASV viceprezidentu Vensu un valsts sekretāru Rubio par Grenlandes nākotni, Dānijas ārlietu ministrs Rasmusens atzina, ka nav izdevies mainīt ASV nostāju par nepieciešamību pārņemt salu savā kontrolē, un ka “mūsu uzskati turpina atšķirties”. Taču tikšot izveidota augsta līmeņa darba grupa, lai meklētu risinājumu. Dānijas aizsardzības ministrs Poulsens paziņoja, ka pastiprinās militāro klātbūtni Grenlandē.
  • Lai piespiestu Dānijai un tās sabiedrotajiem piekrist Grenlandes aneksijai, ASV prezidents 17. janvārī paziņoja par 10% muitas tarifu noteikšanu Dānijai, Francijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai un draudēja to paaugstināt līdz 25%, ja līdz 1. jūnijam nav panākta vienošanās. ES līderi 18. janvārī pēc ārkārtas tikšanās kopīgā paziņojumā pauda, ka pilnībā solidarizējas ar Dāniju un Grenlandi.

Latvijā un Eiropā

  • 35 gadi. No 13. līdz 20. janvārim Rīgā un citviet Latvijā notiek 1991. gada barikāžu atceres pasākumi. 13. janvārī Zaķusalā pie LTV vairāk nekā 100 jauniešu deva jaunsargu solījumu. Prezidents Rinkēvičs uzrunā Zaķusalā atgādināja, ka cīņa par demokrātiju un preses brīvību, kas bija būtiska pirms 35 gadiem, aktuāla ir arī šodien.
  • Latvijas valdība 13. janvārī konceptuāli atbalstīja 18 Zviedrijā ražotu Archer riteņu artilērijas sistēmu iegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
  • Latvijas Valsts drošības dienests decembra izskaņā lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret vēl vienu Latvijas pilsoni par spiegošanu krievijas labā; persona atrodas apcietinājumā.
  • Pie Latvijā aizturētiem robežpārkāpējiem konstatēti baltkrievijas militārpersonai piederoši dokumenti, sakaru līdzekļi, kā arī kopīgi fotoattēli ar baltkrievijas robežsargiem, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Šie gadījumi apliecina baltkrievijas tiesībsargājošo un militāro struktūru iesaisti robežpārkāpēju virzīšanā uz Latvijas valsts robežu, norādīja NBS.
  • Latvijas uzņēmumi šobrīd spēj ražot aizsardzības jomas iekārtas, kas kalpo ne tikai mūsu bruņotajiem spēkiem, bet arī spēcīgi piesaka sevi sabiedroto valstīs. Par to liecina arī Latvijas uzņēmuma izstrādāta iekārta, kas traucē pretinieka dronus. Projekts izstrādāts, sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju (AM), Ukrainas armiju un sabiedrotajiem. Uzņēmums “SAF Tehnika” ar profesionālām radio iekārtām strādā jau gandrīz 30 gadus. Taču pirmo reizi kopā ar AM tas izstrādājis jaudīgu radio signāla traucēšanas iekārtu cīņai pret pretinieka droniem. Tā ir elektroniskās karadarbības iekārta, kas kļuvusi par daļu no kopējās dronu sistēmas.
  •  2025. gadā Latvijā piesaistīts vēsturiski lielākais investīciju apjoms viena gada laikā – 1,01 miljards eiro, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
  • Latvijas valsts aizsardzības dienestā 14. janvārī sāka dienēt šī gada pirmais iesaukums – kopā 111 jaunieši. Aizsardzības dienesta vasaras iesaukumam pieteicies rekordliels brīvprātīgo skaits – 1560 jaunieši, gandrīz divreiz vairāk nekā pērn.
  • Lietuva 13. janvārī pieminēja Brīvības aizstāvju dienu. 1991. gada 13. janvārī padomju karaspēks uzbruka Viļņas televīzijas tornim, nogalināja 14 cilvēkus un simtus ievainoja.
  • Igaunijas Iekšlietu ministrija pagājušajā nedēļā noteica aizliegumu ieceļot Igaunijā 261 Krievijas pilsonim, kas karojis pret Ukrainu.
  • Zviedrija atvēlēs papildu 15 miljardus kronu (1,4 miljardus eiro) bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spēju paplašināšanai, svētdien paziņoja Zviedrijas Aizsardzības ministrija.
  • Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, paziņojis Ungārijas prezidents Šujoks. Vēlēšanās Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam, kurš pie varas atrodas jau 16 gadus, un viņa vadītajai partijai “Fidesz” gaida līdz šim nepieredzēta konkurence no opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās Cieņas un brīvības partijas (“Tisza”).
  • Eiropas Komisija 14. janvārī publiskoja priekšlikumu par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai izmantošanu. 60 miljardi paredzēti aizsardzībai, bet 30 – valsts budžeta atbalstam.

Kaŗš Ukrainā

  • Barga ziema. Pēc krievijas triecieniem pa Ukrainas energoinfrastruktūru valstī izsludināts enerģētikas ārkārtas stāvoklis, 14. janvārī paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis. Kijivā 400 daudzdzīvokļu ēkas jau vairākas dienas ir bez apkures, informēja Kijivas mērs Kļičko.
  • Ukrainas parlaments 14. janvārī iecēla 34. gadus jauno Mykhailo Fedorov par valsts aizsardzības ministru, un viņš apsolīja veicināt inovācijas un reformas, lai stiprinātu Ukrainas militāro spēku. Fedorov iepriekš ieņēma digitālās transformācijas ministra amatu. Viņš ir spēlējis nozīmīgu lomu Ukrainas augsto tehnoloģiju veidošanā atbildot uz krievijas iebrukumu. Īpaši viņš palīdzēja uzlabot savienojamību (connectivity ) Ukrainas spēku frontes līnijā, izvietojot Starlink terminālus. “Šodienas apstākļos ir neiespējami cīnīties ar jaunajām tehnoloģijām, izmantojot veco organizatorisko struktūru. Mums ir nepieciešamas visaptverošas pārmaiņas,” sacīja Fedorov, prezentējot rīcības plānu likumdevējiem pirms balsojuma. Jaunais aizsardzības ministrs: Ceram būt pirmie, kas ar mākslīgo intelektu prognozēs uzbrukumus. “Šodien katrs, kurš zog karā, ir mūsu ienaidnieks,” sacīja ministrs.
  • Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU), kā arī Specializēta Pretkorupcijas prokuratūra 14. janvārī paziņoja, ka aizdomās par korupciju pieķerta Ukrainas Augstākajā Radā strādājošas frakcijas līdere. Mediji ātri noskaidroja, ka runa ir par partijas “Tēvzeme” politiķi, bijušo premjeri Jūliju Timošenko. “Šodien katrs, kurš zog karā, ir mūsu ienaidnieks,” sacīja valsts aizsardzības ministrs Fedorov.
  • Saskaņā ar nesenu NATO ģenerālsekretāra Rutte paziņojumu krievijas ikmēneša militārie zaudējumi Ukrainā 2025. gadā sasniedza pārsteidzošu līmeni. Pagājušajā gadā kremlis katru mēnesi zaudēja apmēram 25 tūkstošu karotāju. Rutte salīdzināja karu Ukrainā ar Padomju Savienības karu Afganistānā 1980. gados. Šis konflikts Padomju Savienībai kopumā prasīja aptuveni 20 000 dzīvību visas desmit gadu garumā ilgušā kara laikā. Vai krievijai izsīkst tās cilvēkresursi karam, joprojām nav skaidrs. Tomēr ir zināms, ka lai maskava turpinātu karu pret Ukrainu 2026. gadā, kremlim būs nepieciešams turpināt piesaistīt vairāk cilvēku bruņotajos spēkos.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv