LNAK Nedēļas apskats 2025. gada 8.-15. decembris

Kanādā

  • Kanādas centrālā banka saglabāja procentu likmi 2,25% līmenī, kas tika sagaidīts pēc labākiem nekā gaidīts trešā ceturkšņa datiem, kas parādīja, ka Kanādas ekonomika ir spējusi izturēt tirdzniecības kara radītus satricinājumus. Centrālās bankas vadītājs Macklem 10. decembrī teica, ka pašreizējā likme ir „aptuveni pareizajā līmenī,” lai dotu ekonomikai stimulu cauri „strukturālajai pārejai,” vienlaikus uzturot inflāciju tuvu tās divu procentu mērķa līmenim.
  • Kanādas premjerministrs Carney 8. decembrī sacīja, ka Kanādas ekonomika pēdējo trīs mēnešu laikā piedzīvo “iepriecinošus rezultātus.” Carney norādīja uz 181 000 jaunu darbavietu pieaugumu. Viņš piebilda, ka bezdarbs ir samazinājies no 7,1% līdz 6,5%, un vidējās algas katrā 2025. gada mēnesī pieaug ātrāk nekā inflācija.
  • Kanādas vēstniece ASV, Kirstin Hillman, paziņoja, ka jaunajā gadā atstās amatu. Sarunā ar CBC News Hillman pavēstīja, ka lēmums ir viņas pašas, un premjerministrs par to zināja iepriekš.
  • Nākamā gada pārskats no nekustamo īpašumu uzņēmuma Royal LePage prognozē nelielu mājokļu cenu pieaugumu par vienu procentu līdz 2026. gada ceturtajam ceturksnim. Taču šis kopējais skaitlis slēpj ievērojamu kritumu divās visdārgākajās Kanādas pilsētās – Toronto un Vankūverā.
  • Saskaņā ar pēdējiem ceļojumu statistikas datiem, ko Statistics Canada publicēja 20. novembrī, Kanādas ceļotāji joprojām izvairās no ceļojumiem uz ASV. 2025. gada septembra dati vēl vairāk apstiprina noturīgu tendenci, kas rāda, ka samazinās ceļojumu skaits uz ASV.
  • Otavas iedzīvotāji nākamgad ievēros neierastu, lai gan tikai pagaidu izskatu parlamenta ēkas slavenajam Miera tornim (Peace Tower). No nākamā gada vasaras tornis būs redzams apjozts ar konstrukcijām, kas tur paliks līdz 2031. gadam, līdz kamēr pabeigt Centrālā bloka (Centre Block) renovāciju. Konstrukcijas ļaus pabeigt simt gadus vecās ēkas mūra atjaunošanu.
  • Otavā ir bijusi pozitīva reakcija uz ziņām, ka valsts galvaspilsēta varētu kļūt par Kanādas pirmās ātrgaitas dzelzceļa līnijas mājvietu. 12. decembrī federālā valdība paziņoja, ka būvdarbi uz līnijas, kas savienos Otavu ar Monreālu, varētu sākties jau 2029. gadā. Ar paredzēto vilcienu ātrumu līdz 300 kilometriem stundā, tas varētu saīsināt ceļojuma laiku starp abām pilsētām uz pusi. Kad tas būs pabeigts, Ottawa-Montreal līnija būs pirmais posms plānotajam ātrgaitas dzelzceļa koridoram no Toronto līdz Kvebeka pilsētai. Atgādināsim, ka Kanāda ir vienīgā G7 valsts bez jebkāda veida ātrgaitas dzelzceļa.
  • Kā jau ziņots federālā valdība paātrinās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ārvalstu ārstiem, kas strādā Kanādā, cenšoties risināt valsts mēroga ārstu trūkumu. Taču, kā ziņo CBC Toronto, joprojām pastāv daudz citu šķēršļu, kas neļauj ārvalstu ārstiem praktizēt Ontario.
  • Kanādas aizsardzības ministrija (Department of National Defence) cenšas izdomāt, kā apģērbt, aprīkot un apmācīt simtiem tūkstošu jauno rezerves karavīru, kā paredz ambiciozais mobilizācijas plāns. Dokumenti, ko ieguvusi CBC News, rāda, ka militārā stiprināšana pašlaik virzās lēni, jo aizsardzības industrija ir vai nu pārslogota, vai arī nav aprīkota šāda paātrināta uzlabošanas procesa īstenošanai.

Latvijā un Eiropā

  • Atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes ir svarīgs un nozīmīgs lēmums. Kurzemes reģionā šī gada deviņos mēnešos no dzīves ārvalstīs atgriezušās 55 ģimenes, kopumā 171 cilvēks. Tie, kuri atgriezušies, ar koordinatoru palīdzību ir atraduši dzīvesvietu, bērniem skolas vai bērnudārzus un pieaugušajiem arī darbu. Šobrīd parādījusies jauna tendence – atgriežas emigrantu bērni, kuri sajūt saikni ar Latviju, bet viņu vecāki paliek dzīvot ārzemēs. Pērn Latvijā atgriezušies gandrīz 10 tūkstoši cilvēku, bet visi dati par šo gadu vēl nav apkopoti.
  • Valsts kontrole konstatējusi, ka Latvijā nepieciešama vismaz 26 600 daudzdzīvokļu māju renovācija, līdz šim atjaunotas tikai ap 4% ēku.
  • Diaspora ik gadu Latvijai piesaista kapitālu aptuveni miljarda eiro apjomā, secināts LU 2025. gadā veiktajā pētījumā, ko prezentēja 12. decembrī.
  • Igaunijas vēstnieks Kazahstānā atkāpies no amata pēc tam, kad bija ieteicis Igaunijas prezidentam Karisam vizītes laikā Kazahstānā neuzsvērt skaidru atbalstu Ukrainai.
  • Viļņā vairāk nekā 10 000 cilvēku 9. decembrī protestēja pret valdības mēģinājumiem ierobežot Lietuvas sabiedriskā medija LRT neatkarību. Protestētāji iebilst pret koalīcijā esošās populistiskās partijas Nemunas rītausma ierosinājumu atvieglot sabiedriskā medija LRT ģenerāldirektora atlaišanu. Tika izveidota petīcija, ko līdz šim parakstījuši vairāk nekā 130 tūkstoši iedzīvotāju.
  • Lietuvas valdība 9. decembrī visā valstī izsludināja ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem no Baltkrievijas ielidojošo meteozondu radīto draudu dēļ.
  • 13. oktobrī baltkrievija atbrīvoja 123 politieslodzītos, tai skaitā protestu kustības līderi Mariju Koļesņikovu, Nobela Miera prēmijas laureātu Alesu Bjaļacki, un Latvijas pilsoni Allu Sokoļenko. Savukārt ASV paziņoja par sankciju atcelšanu baltkrievu kālija karbonātam.
  • Polijas robežsargi 12. decembrī paziņoja, ka atraduši tuneli zem žoga uz robežas ar baltkrieviju un aizturējuši vairāk nekā 130 robežpārkāpējus. Šis šogad ir jau trešais atklātais tunelis.
  • Somija, Zviedrija, Īrija, Polija un Baltijas valstis vēstulē EK pauda atbalstu iecerei piešķirt Ukrainai reparāciju aizdevumu no ES iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
  • Pieaugot draudiem no krievijas puses, visā Eiropā atdzimst interese par obligāto militāro dienestu. Eiropas Savienības valdības drudžaini stiprina savus bruņotos spēkus un pamazām atjauno gan brīvprātīgo, gan obligāto militāro dienestu. Ne visi par to ir sajūsmā, jo īpaši jaunieši, kuri tiktu iesaukti pirmie.

Kaŗš Ukrainā

  • Starp vairākiem iespējamiem scenārijiem Ukrainas kara izbeigšanai ASV apsver tā saukto Korejas scenāriju. Valsts tiktu sadalīta gar saskarsmes līniju, kā tas notika ar Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju pēc 1950.–1953. gada kara, vēsta The Washington Post. ASV un Ukraina apsprieda trīs dokumentus, kam jāveido noregulējuma vienošanās pamats, – miera plānu, drošības garantijas un ekonomikas atveseļošanas plānu. Viens no izskatāmajiem priekšlikumiem ir Ukrainas pievienošanās ES jau 2027. gadā.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis 8. decembrī Londonā tikās ar Lielbritānijas, Francijas un Vācijas līderiem, lai saskaņotu Eiropas pozīciju sarunās par kara izbeigšanu. Eiropas līderi pauda atbalstu Ukrainai un skepsi par ASV miera plānu. Zelenskis uzsvēra, ka joprojām nav panākta vienošanās par drošības garantijām un okupēto teritoriju statusu. Vācijas kanclers Mercs par Ukrainu teica, ka “tās liktenis ir Eiropas liktenis”.
  • Ukraina un ASV panākušas reālu progresu Berlīnē notiekošajās sarunās (14.-15. decembris), kuru mērķis ir izbeigt krievijas uzsākto karu. Tikšanās laikā tika apspriests arī jautājums par ekonomisko atbalstu Ukrainai – tā saukto “atveseļošanās un labklājības paketi”. Viņi apsprieda arī Zaporožijas atomelektrostacijas nākotni.
  • Smagas kaujas turpinās Pokrovskā, taču Ukraina atkarojusi daļu Kupjanskas un pilnībā ielenkusi tajā esošos krievu spēkus. Tikmēr krievijas triecienā lielveikalam Zaporižjā 14. decembrī ievainoti vismaz 14 cilvēki, tai skaitā sešgadīgs bērns.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv