LNAK Nedēļas apskats 2025. gada 3.-10. novembris

Kanādā un kaimiņos

  • Šonedēļ aktuālais Kanādas politikā: rodas jautājumi par Poilievre vadību pēc tam, kad viens konservatīvās partijas deputāts maina politisko piederību, bet cits atkāpjas. Premjers Carney meklē balsis savam federālā budžeta atbalstam. Kā arī Kanādas plāns samazināt imigrācijas līmeni.
  • Parlamentā Carney valdība izdzīvo savu otro uzticības balsojumu divu dienu laikā, jo deputāti noraida grozījumu, kas aicinātu parlamentu noraidīt liberāļu budžetu. Šie balsojumi gan nenozīmē, ka opozīcijas deputāti atbalstīs pašu budžetu.
  • Federālā valdība šīs nedēļas beigās atklās nākamo lielo projektu kārtu, kas saņems paātrinātu apstiprinājumu un finanses, 10. novembrī sacīja premjers Carney, tādejādi Kanāda cenšas stimulēt ekonomisko aktivitāti, kas ir traucēta dēļ ASV muitas tarifiem.
  • Federālajā budžetā iekļauti 141 miljardu dolāru jauni izdevumi, ko līdzsvaro samazinājumi un ietaupījumi, jo nākamo trīs fiskālo gadu laikā valdība cer samazināt birokrātiju par 16 000 pilna laika darbinieku. Lai gan budžets nesniedz sīkāku informāciju par to, kurās ministrijās notiks darbavietu samazinājumi, tajā tiek detalizēti apspriests, kā dažas ministrijas plāno taupīt līdz 2030. gadam. Piemēram, Mājokļu (Housing), Veterānu lietu (Veterans Affairs) un Kanādas Ieņēmumu dienestam (Canada Revenue Agency) ir paredzēti vislielākie taupījumi, no 4,1 līdz 5,4 miljardiem dolāru katrai.
  • ASV valdības darba apturēšana 9. novembrī turpinājās jau 40. dienu, kas ir ilgākā valsts iestāžu dīkstāve Amerikas vēsturē. Iepriekšējai rekords arī pieder Trump, viņa pirmajā prezidentūrā 2019. gadā valdības darbs tika apturēts 35 dienas. Pirms viņa, Clinton otrajā termiņā 1996. gadā – 21. dienu.
  • Demokrāti vairākos ASV štatos notikušajās vēlēšanās svinēja nozīmīgas uzvaras. Ņujorkā par mēru kļuva progresīvais Zohran Mamdani (50,5% balsu), bet Virdžīnijā un Ņūdžersijā par gubernātorēm ievēlētas centristes Abigail Spanberger (57,5%) un Mikie Sherrill (57,2%).
  • 6. novembrī Toronto tika rīkots protests pret Saeimas lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas. To organizēja LNAK sadarbībā ar latviešu centru Toronto. Kopā piedalījās aptuveni 60 cilvēki dažādos vecumos. Sanākušos uzrunāja LNAK valdes priekšsēdis Fritz Kristbergs un LNAK padomes priekšsēde Ilze Kuplēna. Pēc klusuma brīža ar aizdegtām svecēm dalībnieki vienojās kopīgā dziesmā “Pie Dieviņa gari galdi”. Organizatori izteica lielu pateicību visiem, kas aktīvi iesaistījās.

Latvijā un Eiropā

  • Saeima 5. novembrī prezidenta otrreizējai caurlūkošanai atdoto Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu nodeva Ārlietu komisijā un noteica, ka priekšlikumus varēs iesniegt līdz nākamā gada 1. novembrim. Tātad par denonsēšanu lems nākamā Saeima. Priekšlikumu atbalstīja 53 deputāti no JV, Pro, AS, NA, pret bija 18 – no LPV un S!, ZZS balsojumā nepiedalījās.
  • Ceturtdien, 6. novembrī, vairāk nekā 10 000 cilvēku Doma laukumā protestēja pret Saeimas lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas. Sanākušos uzrunāja arī Atmodas laika līderis Dainis Īvāns. Cilvēki pulcējās protestam arī Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un arī Madridē, Londonā, Berlīnē, Vašingtonā, citās pilsētās, un arī Toronto.
  • Aizvadītajā nedēļā Latvijā viesojās starptautiskā ekspertu grupa Grevio, kas vērtēja Stambulas konvencijas ieviešanu Latvijā. Apmeklējums nav saistīts ar politiskajiem procesiem Latvijā, eksperi vertēja progresu. Ziņojums gaidāms nākamgad.
  • Atkal šķeļ koalīciju. ZZS ieniegusi Saeimā priekšlikumu reorganizēt Sabiedrības integrācijas fondu un tam piešķirtās funkcijas atdot nozaru ministrijām. Arī Apvienotais Saraksts (AS) savos budžeta priekšlikumos aicina likvidēt SIF. JV un Progresīvie neatbalsta SIF likvidāciju. Latvijas Pilsoniskā alianse brīdināja, ka priekšlikums apdraudētu pilsonisko sabiedrību, medijus un demokrātiju. Atgādināsim lasītajiem, ka arī LNAK ir saņēmusi finansējumu no SIF, kas ļoti palīdz īstenot dažādus Kanādas latviešiem vajadzīgus projektus.
  • Latvijas un Ukrainas aizsardzības ministri 5. novembrī Rīgā parakstīja saprašanās memorandu, lai veicinātu visa veida sadarbību militārajā industrijā. Dienu vēlāk Ādažu militārajā bāzē Ukrainas aizsardzības ministram nodots 21 Latvijā ražotais Patria bruņutransportieris.
  • Rīgā atklāja Baltijā lielāko iekštelpu dronu mācību centru, kur jaunsargi, zemessargi un interesenti varēs apgūt dronu izgatavošanu un vadīšanu. Mācību centrs sāks darbu 11. novembrī, tur būs teorijas klases, simulatori un telpas kaujas apstākļu imitācijām.
  • 7. novembrī Rīgas Brāļu kapos 194 topošie policisti deva zvērestu; tas ir rekordliels jaunuzņemto kadetu skaits Valsts policijas koledžā.
  • Kopš 2022. gada Latvijā sākti vairāk nekā 600 kriminālprocesi, kas ir saistīti ar sankciju pārkāpšanu, informēja Finanšu izlūkošanas dienests.
  • Vērienīgas pārmaiņas plāno Rīgas lidosta. Izstrādāts jauns attīstības plāns līdz 2050. gadam, paredzot plašu modernizāciju – no jauniem manevrēšanas ceļiem un peroniem līdz lidostas biznesa zonai. Mērķis ir padarīt Rīgu par vienu no galvenajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā.
  • Latvijā līdz šā gada oktobrim reģistrēts 8861 jauns uzņēmums, kas ir par 13% jeb 1023 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Lursoft apkopotie dati.
  • 57 Igaunijas Riigikogu deputāti, kas pārstāv piecas no sešām parlamenta partijām, 5. novembrī parakstīja deklarāciju par atbalstu Stambulas konvencijai. Parlamentā ir 101 deputāts.
  • Lietuvas Radvilišķu rajonā 3. novembrī sākās Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmuma Rheinmetall munīcijas rūpniecības būvniecība.
  • ES dalībvalstis apstiprinājušas 1,8 miljardu eiro atbalsta maksājumu Ukrainas budžetam.
  • Eiropas Savienība varētu līdz 2030. gadam uzņemt jaunas dalībvalstis, paziņoja ES ārlietu vadītāja Kallasa. Visgatavākās iestāties ir Melnkalne un Albānija, bet progresu demonstrējušas arī Moldova un Ukraina. Savukārt Serbijā un īpaši Gruzijā notikušas atkāpes no demokrātijas. Ukrainas prezidents Zelenskis izvirzījis mērķi iestāties ES līdz 2028. gadam, bet EK brīdina, ka Kijivai jāpaātrina reformas, jo sevišķi tiesiskuma jomā.

Kaŗš Ukrainā

  • Naktī uz 6. novembri ukraiņi ar droniem uzbruka Kostromas termoelektrostacijai un uzņēmuma Lukoil naftas pārstrādes rūpnīcai Volgogradā, savukārt krievijas armija tanī pašā naktī uzbrukusi Ukrainai ar 135 droniem, informēja Ukrainas Gaisa spēki.
  • Ukrainā bez elektrības. Naktī uz 8. novembri krievija ar 458 droniem un 45 raķetēm uzbruka Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Tas ir viens no lielakajiem balistisko raķešu uzbrukumiem kopš kara sākuma. Lielā daļā Ukrainas bija plānoti elektrības piegādes pārtraukumi starp 8 un 16 stundām, kamēr tiek atjaunota elektrības ražošanas jauda. Uzbrukumi esot apstādinājuši arī pusi no Ukrainas gāzes ražošanas.
  • Asaras, panika un palīdzību lūdzoši gados jauni Ukrainas karavīri. Šādi kadri pēdējā laikā izplatījušies vairākos sociālajos medijos. Kā vēsta Ukrainas medijs “Kyiv Independent”, tā ir jauna dezinformācijas kampaņa, kurā tiek izmantots mākslīgais intelekts, safabricējot video par mobilizāciju Ukrainā. Krievijas izplatītās dezinformācijas mērķis ir graut uzticību Ukrainas vadībai, sētu paniku un vājinātu Rietumu atbalstu.
  • Karš beigsies, kad krievija izjutīs kara sāpes, un to var panākt ar tāla darbības rādiusa dronu un raķešu triecieniem pa krievijas naftas pārstrādes un ieroču ražošanas infrastruktūru. Citi argumenti sēsties pie sarunu galda putinam nav svarīgi – tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai teica Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs, kurš bija ieradies vizītē Latvijā.
  • ASV bruņoto spēku veterāns rod dzīves misiju Ukrainā. “Katrs ukraiņu instruktors, ko sagatavojam, pēc tam var apmācīt simt savus karavīrus,” Latvijas Radio raidierakstā “Drošinātājs” sacīja privātais militārais instruktors ar 20 gadu pieredzi ASV bruņotajos spēkos, piebilstot: “Ukraiņu karavīriem ir milzīga kaujas pieredze un neaptveramas pielāgošanās spējas, tāpēc mēs nemācām no NATO rokasgrāmatām. Strādājot roku rokā ar ukraiņu kolēģiem, mēs paši mācāmies katru dienu un šīs zināšanas tālāk nododam citiem.”

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko sūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.