LNAK Nedēļas apskats 2025. gada 29. decembris-2026. gada 5. janvāris

Kanādā un ASV

  • Carney dodas uz Parīzi, lai tiktos ar Ukrainas sabiedrotajiem. Valstu koalīcija, kas atbalsta Ukrainu, saskaras ar izšķirošu brīdi, pulcējoties Parīzē šonedēļ, lai izstrādātu ticamu un ukraiņiem pieņemamu ceļu uz iespējamu pamieru Ukrainā.  Carney piedalīsies kopā ar vairāk nekā 30 līderiem šajā sanāksmē. Galvenais jautājums par pēckara drošības garantijām.
  • Kanādas aviokompānijām vajadzēs ‘uzlabot savu spēli’, jo federālā valdība ļauj lielāku konkurenci no Tuvo Austrumu valstīm. Aviācijas eksperti atzīst, ka Tuvo Austrumu aviokompānijas tiek uzskatītas par „pasaules standartu” to piedāvāto pakalpojumu dēļ, kas piespiedīs Kanādas aviokompānijas darīt vairāk, ja tās vēlas konkurēt ar šiem ārvalstu pārvadātājiem.
  • Kanādas federālā valdība ir ierosinājusi sodīt cilvēkus un organizācijas ar naudas sodu līdz pat 1 miljonam dolāru, ja tās neievēros ārvalstu ietekmes caurspīdīguma reģistra prasības (Foreign influence transparency registry).
  • Albertas grupa Alberta Prosperity Project saņem zaļo gaismu vākšanai parakstiem par separācijas referendumu. Elections Alberta 2. janvārī paziņoja, ka Alberta Prosperity Project no 3. janvāra līdz 2. maijam ir laiks savākt nedaudz mazāk nekā 178 000 parakstu, lai kvalificētos referendumam.
  • ASV prezidents Trump 3. janvārī paziņoja, ka ASV spēki pēc militāras operācijas Karakasā sagūstījuši Venecuēlas prezidentu Maduro. Operācijā gājuši bojā ap 40 cilvēkiem. Maduro ar sievu atrodas aizturēšanas centrā Ņujorkā. Viņiem izvirzītas apsūdzības ar narkotikām un ieročiem saistītos noziegumos. Venecuēlas Augstākā tiesa tūlīt pēc notikušā iecēla viceprezidenti Delcy Rodríguez par pagaidu prezidenti.
  • Kompānija Tesla zaudēja pasaulē visvairāk pārdotās elektromobiļu (EV) ražotāja titulu, jo klientu neapmierinātība par Elon Musk politiku un spēcīga ārzemju konkurence otrajā gadā pēc kārtas samazināja pārdošanas apjomus. Tesla paziņoja, ka 2025. gadā tā piegādāja 1,64 milj. transportlīdzekļu, kas ir par 9% mazāk nekā gadu iepriekš. Jaunais līderis ir kompānija no Ķīnas «Byd»

Latvijā un Eiropā

  • Latvija 1. janvārī sāka darbu ANO Drošības padomē kā nepastāvīgā locekle. Viena no galvenajām Latvijas prioritātēm padomē būs atbalsts Ukrainai.
  • Ģenerālprokuratūra ir pabeigusi pārbaudi par partijas “Stabilitātei!” darbības atbilstību Politisko partiju likuma prasībām un izteikusi partijai brīdinājumu. Brīdinājums izteikts, jo prokuratūra ir saskatījusi Politisko partiju likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumus. Šīs normas paredz, ka partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā naida izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
  • Kamēr valsts budžetā strauji aug izdevumi aizsardzībai, Latvijā attīstās arī aizsardzības industrija. Stratēģiskie plāni paredz, ka desmit gadu laikā nozares pienesums sasniegs jau 5% no iekšzemes kopprodukta. To veidos ne tikai valsts pasūtījumi, bet arī eksporta attīstīšana. Vairāk lasiet IR.lv rakstu publicētu 2025. gada 18. decembrī “Kā aug aizsardzības industrija Latvijā?”.
  • Rīgas reģiona devums ekonomikā pieaug; 2023. gadā tas nodrošināja 65,8 % no valsts IKP. Ņemot vērā atšķirības reģionu iedzīvotāju skaitā, ir lietderīgi salīdzināt statistiskos reģionus pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgas reģionā (30,4 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (11,5 tūkst. eiro). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 14,5 tūkst. eiro, Vidzemē – 12,8 tūkst. eiro, Zemgalē – 13,6 tūkst. eiro.
  • Latvijā pagājušā gada 9 mēnešos izdalīja vairāk nekā 310 000 sociālās palīdzības pakas. Tajās bija pārtika, higiēnas preces un skolas lietas. Kopumā nav liels izmaiņas saņemēju skaitam, informēja Sabiedrības integrācijas fondā. Šī Eiropas sociālā fonda programma Latvijā ir pieejama jau 10 gadus.
  • Sēru vēsts. 1. janvārī 91 gada vecumā mūžībā devās latviešu datorzinātnieks, bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīrs Imants Freibergs.
  • Sēru vēsts. 4. janvārī 56 gadu vecumā pēc smagas slimības mūžībā devās rakstniece Nora Ikstena.
  • Igaunijas premjerministrs intervijā žurnālā IR norāda, ka NATO arvien strādā un krievija neuzdrošināsies mums uzbrukt.
  • Bulgārija gadumijā pārgāja uz eiro un kļuva par 21. eirozonas valsti. Bulgāri ilgi gāja uz šo stratēģisko mērķi, kas pavērs ekonomiskās iespējas vienai no ES nabadzīgākajām valstīm. Neraugoties uz to, liela daļa Bulgārijas sabiedrības ir skeptiski noskaņota par eiro ieviešanu.
  • Tūkstošiem mājsaimniecību Berlīnes dienvidrietumu daļā 4. janvārī atjaunota elektrības piegāde. Tā tika pārtraukta ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ. Berlīnes mērs Vegners šo dedzināšanu raksturoja kā politiski motivētu uzbrukumu, ko pastrādājuši kreisie ekstrēmisti.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidents Zelenskis 5. janvārī paziņoja, ka viņš iecēlis bijušo Kanādas valdības ministri Chrystia Freeland par ekonomiskās attīstības padomnieci, atsaucoties uz viņas pieredzi investīciju piesaistē.
  • Agresorvalsts uz Ukrainu joprojām raida dronus. 3. janvārī krievi uz Ukrainu raidījuši 95 dronus. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 80 no tiem. Diemžēl reģistrēti 15 trāpījumi astoņās vietās, kā arī notriektu dronu atlūzu triecieni divās vietās.
  • Raķešu triecienā Harkivā ievainoti 30 cilvēki. Ukrainas pilsētas Harkivas centrā 2. janvārī notika kārtējais krievijas raķešu trieciens. Triecienā ievainoti 30 cilvēki. Triecienā nodarīti smagi postījumi vairākiem daudzdzīvokļu namiem. Daļa ēku pārvērsta drupās.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis jauno 2026. gadu sācis ar plašām pārmaiņām gan savā komandā, gan valdības sastāvā. Ukrainā ir iecelts jauns prezidenta kancelejas vadītājs, jauns aizsardzības ministrs, jauns enerģētikas ministrs, kā arī 5. janvārī kļuva zināms par Ukrainas Drošības dienesta vadītāja Maļuka aiziešanu no amata. Pārmaiņas sākās pēc tā dēvētās “Mindičgeitas” – liela apmēra korupcijas skandāla, kurā aizdomas krīt uz vairākiem prezidentam Zelenskim pietuvinātajiem. Amatu zaudēja ne vien tieslietu un enerģētikas ministri, bet arī prezidenta kancelejas vadītājs Jermaks.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv