LNAK Nedēļas apskats 2025. gada 24. novembris-1. decembris

Kanādā un ASV

  • Kanādas ekonomika pārsteidza ar atveseļošanos trešajā ceturksnī, jo spēcīga tirdzniecība veicināja atveseļošanos no tarifu izraisītās lejupslīdes. Kanādas ekonomika trešajā ceturksnī sasniedza 2,6% izaugsmi gadā, izvairoties no ‘tehniskās recesijas’. Liela daļa izaugsmes bija saistīta ar militāro izdevumu palielināšanu. Federālie izdevumi ieroču sistēmām, kas trešajā ceturksnī pieauga par 82%, vadīja stiprāku nekā gaidīts izaugsmi, līdztekus jēlnaftas eksportam.
  • Albertas province parakstīja līgumu arCarney valdību, kas bruģēs ceļu naftas cauruļvadam caur Britu Kolumbiju. Līgums piešķirtu provincei īpašus atbrīvojumus no federālajiem vides likumiem un sniegtu politisku atbalstu jaunam naftas cauruļvadam uz Britu Kolumbijas piekrasti. Britu Kolumbijas valdība iebilst pret cauruļvada līgumu, kas, pēc BC premjera David Eby teiktā, atļaus zināmu tankkuģu satiksmi provinces ziemeļu piekrastē, neskatoties uz pašreizējo aizliegumu. Pakts atjaunotu attiecības starp federālo valdību un Albertu, kuras jau kādu laiku ir bijušas strīdos.
  • Kanādas premjerministrs Mark Carney paziņoja, ka plāno apmeklēt Vašingtonu, lai piedalītos FIFA Pasaules kausa izlozē, un paredz tur tikties ar ASV prezidentu. Taču viņš arī apliecināja, ka cerības attiecībā uz braucienu, kas notiek vairākas nedēļas pēc tam, kad Trump pēkšņi pārtrauca tirdzniecības sarunas, dēļ Ontario prettarifu reklāmas kampaņas. Carney sacīja, ka plāno apmeklēt FIFA Pasaules kausa izlozi, jo tas ir svarīgs notikums Kanādai, kas nākamgad kopā ar ASV un Meksiku rīkos šo turnīru.
  • Kopš cannabis legalizācijas 2018. gadā Kanāda ir iekasējusi vairāk nekā 5,4 miljardus dolāru nodokļu ieņēmumos. Federālā valdība iekasēja 1,2 miljardus dolāru, bet atlikušie 4,2 miljardi dolāru nonāca pārējo provinču kasēs, Ontario ir ieguvusi lielāko daļu – 1,5 miljardus dolāru. Šie dati neietver nodokļu ieņēmumus no Manitobas, jo šī province nepiedalās federāli pārvaldītajā cannabis nodokļu sistēmā. Nodokļu ieņēmumu dati par 2025. gadu ietver laika posmu līdz 31. augustam.
  • Equifax ziņo, ka vairāk kanādiešu kavē ne-hipotēku parādu maksājumus. Tie ir pieauguši par 14% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni. Kredītkaršu tēriņi parasti pieaug svētku sezonā, un nākamās nedēļas daudziem patērētājiem Kanādā būs izšķirošs brīdis. Tērējiet prātīgi.
  • Ontario fiskālā uzraudzības iestāde apgalvo, ka province šogad varētu izvairīties no recesijas, taču tās jaunākā ziņojumā secina, ka tirdzniecības karš ar ASV negatīvi ietekmē Ontorio ekonomiku. Dati ir daļa no provinces Financial Accountability Office (FAO) pedējās publikācijas. Tajā arī sīkāk aplūkota provinces sarūkošā ražošanas nozare, kas, pēc FAO datiem, pēdējo divu gadu laikā ir zaudējusi aptuveni 20 600 darbavietu un ir pakļauta pastiprinātam spiedienam tirdzniecības kara dēļ.
  • Baltā nama pārstāve 25. novembrī paziņoja, ka ir panākts “milzīgs progress” sarunās par mieru Ukrainā, bet nepieciešams vēl laiks, lai atrisinātu “delikātas, bet ne nepārvaramas detaļas”. Arī ASV prezidents paziņoja, ka Vašingtona ir “ļoti tuvu” vienošanās panākšanai ar Ukrainu un krieviju.
  • Priekšā vēl daudz darba. Tāds secinājums izskanējis no Ukrainas un ASV amatpersonām pēc 30. novembrī Floridā aizvadītajām sarunām par krievijas kara izbeigšanu. Nav izpausts, kādus jautājumus apsprieda abas puses, taču mediji vēsta, ka sarunās galveno uzmanību veltīja tam, kur tiks novilkta faktiskā robeža ar krieviju gadījumā, ja izdosies noslēgt pamieru.

Latvijā un Eiropā

  • Rumbulā pieminēja 25 000 ebreju nogalināšanu pirms 84 gadiem Holokausta laikā. Upuru atcerei vakarā, 30. novembrī, pie Brīvības pieminekļa sveci nolika arī prezidents Rinkēvičs.
  • Latvijā 26. novembrī visā valstī uz trim minūtēm iedarbināja trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību. Daļa iedzīvotāju nesaņēma paziņojumus viedtālruņu ražotāju uzstādījumu un neatjauninātu operētājsistēmu dēļ, galvenokārt tas skāris Android ierīces.
  • Latvijas IKP 2025. gada trešajā ceturksnī pieauga par 2,5% salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš pandēmijas laika svārstībām. Šā gada desmit mēnešos valsts kopbudžetā izveidojies gandrīz 811 miljonu eiro deficīts, pretstatā 312 miljonu pārpalikumam pirms gada, informēja Finanšu ministrija. Deficītu galvenokārt izraisīja lielāki ieguldījumi aizsardzībā, ES fondu projektos un infrastruktūrā.
  • Saeima 27. novembrī pieņēma grozījumus likumā, kuri ļaus policijai un robežsardzei izmantot signālu slāpētājus cīņai ar nelikumīgiem droniem.
  • Latvijā 24. novembrī aizturēti vairāki Lietuvas pilsoņi, kas bija ieradušies savākt no baltkrievijas ar meteozondēm pārsūtītas kontrabandas cigaretes. Fiksēti ap 30 balonu lidojumi uz Latviju.
  • Itālijas parlaments 25. novembrī atbalstīja likumprojektu, kas atzīst femicīdu – sieviešu vai meiteņu nogalināšanu dzimuma dēļ – par noziegumu, par kuru draud mūža ieslodzījums.
  • Francijas prezidents Makrons 27. novembrī paziņoja, ka Francija atjaunos brīvprātīgo militāro dienestu.
  • NATO esot sagatavojusi plānu, kā kara gadījumā pārvietot 800 tūkstošus karavīru uz robežu ar krieviju, ceturtdien rakstīja The Wall Street Journal.
  • Eiropas Savienība (ES) plāno apbruņot sevi. Tās stratēģija paredz kāpināt militārās rūpniecības jaudu, nodrošinot valstis ar artilērijas lādiņiem, droniem, pretgaisa aizsardzības sistēmām un militārajiem transportlīdzekļiem. Lai saražotu nepieciešamo bruņojumu, būs vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, kura šobrīd pietrūkst. Tādēļ ES ir nākusi klajā ar ambicioziem plāniem par darbinieku piesaisti militārajai industrijai.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainā, 27. novembrī, Latvijas ārlietu ministre Braže (“Jaunā Vienotība”) un Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha Kijivā piedalījās preses konferencē un uzsvēra, ka Eiropai un Ukrainai ir jāsadarbojas, lai palielinātu spiedienu pret krieviju, samazinot tās spēju turpināt karu, un panāktu taisnīgu mieru. Latvijas ārlietu ministre pauda, ka Latvija atbalsta Ukrainas pievienošanos NATO un svarīgi soļi šī mērķa sasniegšanai tiek veikti jau tagad, jo Kijiva sadarbojas ar visām alianses dalībvalstīm – tas stiprina abu pušu savietojamību.
  • Kamēr Rietumu medijos miera plāns un konsultācijas ap to tiek plaši atspoguļotas, krievijas propagandas mediji par to vēsta maz, secinājis portāls “Moscow Times“. Amatpersonas krievijā cenšas norādīt, ka eiropieši nopludina informāciju un cenšas izjaukt miera sarunas. Savukārt krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā okupanti turpina nostiprināt savu kontroli uz vietas, paplašinot nelegālo mobilizāciju.
  • Naktī uz 25. novembri krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivā nogalināti vismaz 7 cilvēki; vairāk nekā 10 ievainoti, tai skaitā bērni.
  • Agresorvalsts masveida dronu un raķešu uzbrukumā Ukrainai nedēļas nogalē nogalināti vismaz seši cilvēki, desmitiem ievainoti.
  • Korupcijas apkarošana. Pēdējās nedēļās Ukrainas lielākā korupcijas skandāla, kas saistīts ar kukuļu izspiešanu no Ukrainas valsts uzņēmuma “Energoatom” iepirkumos uzvarējušajiem komersantiem, ietvaros izmeklētāji veikuši vairākas kratīšanas. Kamēr korupcijas apkarotāji uzsākuši izmeklēšanas otro fāzi, lietā iesaistīto personu loks kļūst arvien plašāks. Skandālā iesaistīts ļoti plašs pie varas esošo personu loks. Kopš izmeklēšanas sākuma tiek spriests, ka amatus varētu zaudēt arī pretkorupcijas iestāžu vadītāji.
  • ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits. Laikā no 1. janvāra līdz 31. oktobrim krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainoti. Pērn tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. ANO apgalvo, ka Ukrainas galvaspilsētā Kijivā šī gada pirmajos desmit mēnešos Krievijas uzbrukumos civiliedzīvotāju upuru skaits ir gandrīz četras reizes lielāks nekā visā 2024. gadā.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv