LNAK Nedēļas apskats 2025. gada 17.-24. novembris

Kanādā un ASV

  • Premjers Carney 20. novembrī Abu Dabī parakstīja investīciju aizsardzības līgumu (FIPA) ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Carney paziņoja par investīciju paktu pēc tikšanās ar AAE prezidentu. Abi arī uzsāka sarunas par pilnu tirdzniecības līgumu, kas vērsts uz vispārēju ekonomiskās sadarbības līgumu nākotnē. FIPA veido pamatus tam, lai Kanāda un cita valsts varētu ieguldīt viena otras ekonomikā, nosakot noteikumus, tostarp strīdu izšķiršanas procesu, kas abām pusēm nodrošina paredzamu investīciju vidi, eksperti to uzskata par īpaši svarīgu šajos neskaidrajos laikos.
  • Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvia 18. novembra rītā ieradās Otavā, pie Rideau Hall viņus sagaidīja neliela cilvēku grupa ar plīvojošiem ar Zviedrijas karogiem. Karaļpāris ieradās trīs dienu valsts vizītē. “Mūsu tautas dalās ciešā un draudzīgā partnerībā, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un savstarpēju cieņu,” sacīja karalis īsajā uzrunā. Viņš atzīmēja, ka Kanāda bija pirmā valsts, kas ratificēja Zviedrijas pieteikumu pievienoties NATO. Zviedrija kļuva par alianses jaunāko dalībvalsti pagājušā gada sākumā, pārtraucot ilggadējo neitralitāti krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā rezultātā. Kopš tā laika Zviedrija ir pievienojusi karaspēku Kanādas vadītajai brigādei NATO austrumu malā Latvijā.
  • Kanādas provinces paraksta vienošanos par starp provinču tirdzniecības barjeru atcelšanu precēm, izņemot pārtiku un alkoholu. Parakstītā vienošanās stāsies spēkā decembrī. Tā ir daļa no centieniem atbalstīt uzņēmumus, piedāvājot vairāk tirdzniecības iespēju Kanādā, ņemot vērā grūtības, ko rada ASV tarifi.
  • Kanāda ieguldīs vairāk nekā 500 miljonus dolāru European Space Agency (ESA) programmās. Ministre Mélanie Joly norāda, ka valdība palielina savas investīcijas Eiropas Kosmosa aģentūras programmās par 528,5 miljoniem dolāru. Viņa sacīja, ka investīcijas ESA programmās rada jaunas iespējas Kanādas kosmosa nozarei attīstīties un palīdzēs veidot konkurētspējīgu rūpniecisko bāzi.
  • Carney un Modi vienojas uzsākt sarunas par jaunu Kanādas un Indijas tirdzniecības līgumu. Vienošanās mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt divpusējo tirdzniecību līdz pat 70 miljardiem dolāru. „Indija ir pasaules piektā lielākā ekonomika, un tas nozīmē daudz jaunas iespējas Kanādas uzņēmumiem,” sacīja Kanādas premjerministrs. Carney birojs paziņoja, ka viņš pieņēmis Modi ielūgumu apmeklēt Indiju 2026. gada sākumā.
  • Prince Edward salas provinces ministrs saka, ka federālā valdība pašlaik nav ieinteresēta finansēt provinces pilotprojektu: guaranteed basic income — vismaz ne šobrīd. Ideja ir izvēlētajai iedzīvotāju grupai garantēt minimālo naudas daudzumu katru mēnesi, lai segtu pamatvajadzību, piemēram, pārtikas, mājokļa un apģērba, izmaksas tiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir nepieciešams. Lai gan guaranteed basic income koncepts ir pievilcīgs, tā īstenošana prasa rūpīgu plānošanu un finansēšanu. Galvenie jautājumi ir, cik lielu ienākumu nodrošināt, kam ir uz to tiesības un kā ilgtspējīgi finansēt programmu. Kopsavilkums: guaranteed basic income pārstāv jaunu pieeju sociālajai aizsardzībai, cenšoties nodrošināt finansiālo drošību un veicināt vienlīdzību sabiedrībā.
  • Chrystia Freeland pārcelsies uz Lielbritāniju jaunam darbam kā Rhodes Trust izglītības labdarības organizācijas izpilddirektore. Liberālā deputāte Freeland nākamajā vasarā pārcelsies uz Oksfordu, Anglijā, 20. novembrī paziņoja izglītības labdarības organizācija. Preses relīze, kurā tika paziņota viņas iecelšana amatā, ietver Freeland citātu, kurā viņa saka, ka viņai ir gods uzņemties šo lomu savā alma mater.
  • ASV prezidents apstiprinājis slepeni izstrādātu 28 punktu “miera plānu” kara izbeigšanai Ukrainā, kas paredz okupēto teritoriju atdošanu krievijai, Ukrainas armijas samazināšanu, krievu valodas statusa atjaunošanu. Ukrainas prezidents ir vairākkārt noraidījis Ukrainas teritoriju atdošanu. Eiropas Savienības ārlietu pārstāve Kallasa 20. novembrī uzsvēra, ka jebkāda plāna sagatavošanā jābūt iesaistītām Ukrainai un Eiropai. Sabiedrotie nepiekrīt pro-krieviskajiem punktiem. 23. novembrī Ženēvā notika ASV un Ukrainas amatpersonu tikšanās, kurā apsprieda ASV prezidenta miera plānu. Pēc tikšanās gan ASV valsts sekretārs, gan Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs nosauca sarunas par produktīvām un teica, ka tās turpināsies. ES ir sagatavojusi pretpiedāvājumu Trump plānam, no kura izsvītrota liela daļa krievijai izdevīgo plāna punktu. Darbs tuvākajās dienās turpināsies, bet gala lēmumus pieņemšot abu valstu prezidenti. 24. novembrī ASV prezidents paziņoja, ka sarunās, “iespējams, notiek kaut kas labs”.

Latvijā un Eiropā

  • Daudz laimes, Latvija! Visā Latvijā 18. novembrī svinēja Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu. Daudzviet pašvaldībās notika svētku pasākumi. Rīgā, 11. novembra krastmalā militāro parādi vēroja tūkstošiem skatītāju. Vakara izskaņā Rīgā prezidents Rinkēvičš pie Brīvības pieminekļa uzrunā teica, ka “Tēvzeme un brīvība ir jāsargā, nevis ar to jāspēlējas”. Par godu svētkiem Brīvības laukumā notika lāzeru, skaņas un gaismu priekšnesums.
  • Valsts drošības dienests lūdzis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas domes deputātu Rosļikovu (S!) par naida kurināšanu, jo viņa 5. jūnija runa Saeimā mērķtiecīgi maldināja sabiedrību un kurināja etnisku spriedzi.
  • Saeima 20. novembrī apstiprināja ģenerālprokurora amatā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Par viņa apstiprināšanu balsoja 88 deputāti, neviens nebija pret.
  • LPV līderis Ainārs Šlesers partijas kongresā aicināja ZZS, NA un AS jau šajā Saeimas sasaukumā vienoties ar LPV par sadarbību un panākt Siliņas valdības gāšanu.
  • Liepājas Karostā jūras krastā 19. novembrī pēcpusdienā izskalotais priekšmets ir drons, kuru izmanto pretgaisa aizsardzības mācībās.  Pašlaik visas pazīmes liecina, ka tas nav atlidojis līdz Latvijai, bet to izskalojusi jūra, bet drona izcelsme un palaišanas vieta  pagaidām nav zināma, to skaidros ekspertīze.
  • Latvijā gada inflācija oktobrī sasniedza 4,3% — augstāku nekā ES (2,5%) un eirozonā (2,1%). Salīdzinājumā ar septembri cenas Latvijā pieauga par 0,3%.
  • Eiropas Komisija prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 1%, un turpmākajos gados izaugsme paātrināsies. To veicinās privātais patēriņš un ES fondu investīcijas. Inflācija 2025. gadā pieaugs līdz 3,6%, bet budžeta deficīts turpinās pieaugt, galvenokārt aizsardzības izdevumu dēļ.
  • EK prezidente piedāvā trīs scenārijus Ukrainas finansēšanai; Kijiva mudina izmantot krievijas aktīvus. Laikā, kad Ukrainai jācīnās kaujas laukā, problēmas briest arī finanšu frontē, jo Ukrainas valsts budžetam nepieciešamas milzīgas finanses. ASV palīdzība Ukrainai kopš Trump stāšanās amatā ir apsīkusi, un tagad galvenās rūpes Ukrainas vajadzību finansēšanā ir uzņēmusies Eiropa. Sarežģītāku situāciju noteikti padara kara laikā vērienīgākais korupcijas skandāls, kas satricinājis Ukrainu. Ukrainai ir jāpierāda, ka katru partneru sniegto eiro Kijiva iztērē godprātīgi.
  • Vācijas kanclers Mercs 19. novembrī apstiprināja, ka Ukrainai tiks nodrošinātas tālās darbības raķešu sistēmas, tomēr viņš pagaidām atteicās sniegt sīkāku informāciju par to skaitu vai piegādes termiņiem.

Kaŗš Ukrainā

  • Dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai daudz upuru. Ternopiļā, pilsētā Ukrainas rietumos, nodarīti postījumi divām daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Viena māja aizdegās, bet otrajā postījumi ir tik nopietni, ka drupās pārvērtušies vairāki ēkas stāvi. Agresorvalsts triecienos nogalināja vismaz 33 cilvēkus, viņu starpā arī bērnus, un ievainoja 73, tostarp 15 bērnus. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka vairāki cilvēki bija iesprostoti ēku gruvešos. Uz vietas visu dienu notika glābšanas operācijas ar izņēmumu dienas pirmajā pusē, kad atkal visā Ukrainā bija gaisa trauksme. “Šobrīd galvenais uzdevums ir glābt tos, kuri joprojām iesprostoti drupās. Tā ir prioritāte. Ļoti daudz bērnu cietuši, viņi nogādāti bērnu slimnīcā,” pauž vietējās administrācijas vadītājs.
  • Neraugoties uz plašiem krievijas uzbrukumiem un to seku novēršanai, Ukrainā turpinās korupcijas skandāla izraisītie iekšpolitiskie satricinājumi. 19. novembrī Ukrainas parlamenta deputāti vienbalsīgi atbalstīja tieslietu ministra un enerģētikas ministres atcelšanu no amatiem. Lēmuma pieņemšanai bija vajadzīgas divas dienas, jo dienu iepriekš opozīcija balsojumu nobloķēja, prasot visas premjeres Sviridenko valdības atkāpšanos un jaunas Nacionālās vienotības valdības izveidi. Sviridenko vietā uz parlamenta sēdi bija ieradies premjeres vietnieks Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Kačka. Viņš īsi atgādināja par pasākumiem, kurus Sviridenko valdība veic, lai atbrīvotos no korupcijas valsts pārvaldē.
  • Agresorvalsts naftas pārstrādes rūpnīcas pēdējā laikā bieži cietušas Ukrainas dronu uzbrukumos. Ukrainas prezidents iepriekš sacīja, ka šie triecieni samazinājuši krievijas naftas pārstrādes un degvielas ražošanas apjomu par 20-27%. Viņš arī piebilda, ka 90–95% uzbrukumu krievijas teritorijā tagad tiek veikti ar Ukrainā ražotiem tālas darbības ieročiem, kā arī ierobežotu Rietumu atbalstu. Tikmēr krievijas vadonis putins novembra sākumā parakstījis dekrētu, kas turpmāk ļaus rezervistus nozīmēt valstij stratēģiski svarīgu objektu apsargāšanai. Šobrīd vismaz 15 valsts apgabalos sākusies rezervistu vervēšana un kremlis sola, ka šie cilvēki netiks sūtīti uz fronti karā pret Ukrainu. Ukraina kopš kara sākuma pastiprinājusi partizānu taktiku, tostarp sabotāžu un uzbrukumus militāriem objektiem dziļi krievijas teritorijā. Kopš 2022. gada krievijas tiesas par terorismu un sabotāžu notiesājušas vismaz 158 nepilngadīgos.
  • Ukraina un Grieķija Atēnās parakstīja vienošanos par ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādi Ukrainai caur Grieķiju ziemas mēnešos. Grieķijas valsts kontrolētā gāzes uzņēmuma “DEPA Commercial” un Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānijas “Naftogaz” vienošanās attiecas uz laikposmu no 2025. gada decembra līdz 2026. gada martam. Vienošanās tika parakstīta Ukrainas prezidenta, Grieķijas premjerministra un ASV vēstnieces Grieķijā klātbūtnē. ASV sašķidrinātā dabasgāze ar tankkuģiem tiek nogādāta terminālī Grieķijas Aleksandrupoles ostā.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv