LNAK Nedēļas apskats 20.-27. oktobris
Kanādā un kaimiņos
● Kanādas premjers Carney 22. oktobrī izvirzīja mērķi Kanādai nākamo desmit gadu laikā divkāršot savas eksporta apjomus uz valstīm, kas nav ASV. Carney, kurš valdības budžetu publiskos 4. novembrī, sacīja, ka daudzi no Kanādas agrākajiem stiprajiem punktiem, balstīties uz ciešām saitēm ar Ameriku, ir kļuvuši par trūkumiem.
● Gada inflācijas līmenis pagājušajā mēnesī pieauga līdz 2,4%, 21. oktobrī paziņoja Statistics Canada. Tas ir pieaugums par pusprocentu salīdzinājumā ar 1,9 % augustā un nedaudz virs ekonomistu prognozēm, kas varētu būt pietiekami, lai pārliecinātu Kanādas centrālo banku atturēties no tālākas procentu likmes samazināšanas nākamajā nedēļā.
● Pārtikas cenām augot, runājot par inflāciju, kas ievērojami pieauga septembrī, konservatīvie kritizē federālos liberāļus par dzīves dārdzību, tikmēr liberāļu vadītā faderālā valdība gatavojas iesniegt budžetu, kam nepieciešama vismaz vienas citas partijas atbalsts.
● Intervijā divdesmit minūtes pirms Pierre Poilievre apsūdzēja RCMP masīvā politisko noziegumu slēpšanā, konservatīvās partijas līderis skaidroja saviem intervētājiem, kā viņš bija saglabājis savu partiju vienotību un uzticību sev. Ja Poilievre komentāru par RCMP uztvert nopietni, tad rodas daudz jautājumu, sākot ar to, kādi pierādījumi viņam ir saviem apgalvojumiem, un beidzot ar to, vai viņš veiktu izmaiņas policijas vadībā vai struktūrā, ja kādreiz kļūtu par Kanādas premjeru.
● Kriptovalūtas birža ir saņēmusi gandrīz 177 miljonu dolāru lielu sodu, lielāko sodu, kādu jebkad noteikusi Kanādas finanšu izlūkošanas aģentūra FINTRAC* par pārkāpumiem, tostarp par to, ka nav iegrāmatojusi vairāk nekā 1 000 darījumus, kuriem aizdomās turētie ir saistīti ar noziedzīgu darbību. *FINTRAC (The Financial Transactions and Reports Analysis Centre of Canada).
● ASV prezidents Trump 25. oktobrī paziņoja, ka palielinās tarifus Kanādai par 10%. Šāds lēmus pieņemts kā reakcija uz Ontario valdības reklāmu, kurā kritizēti ASV tarifi.
● ASV valdības slēgšanas laikā ASV kopējais nacionālais parāds 22. oktobrī pārsniedza 38 triljonus dolāru, kas ir rekordliels skaitlis, kas izceļ pieaugošo parāda uzkrāšanos Amerikas bilancē. Tas arī ir visātrākais triljona dolāru parāda pieaugums kopš COVID-19 pandēmijas. ASV kopējais nacionālais parāds šogad augustā sasniedza 37 triljonus dolāru.
● Baltais nams 21. oktobrī paziņoja, ka tuvākajā laikā nenotiks ASV prezidenta un krievijas diktatora tikšanās. Pēc amatpersonu teiktā, nesenā ASV valsts sekretāra Rubio un krievijas ārlietu ministra telefonsaruna bijusi produktīva, tāpēc papildu tikšanās pašlaik nav nepieciešama. Ukrainas un Eiropas līderi kopīgā paziņojumā 21. oktobrī nosodīja putinu par miera sarunu kavēšanu un noraidīja jebkādus priekšlikumus, kas paredzētu Ukrainai atdot okupētās teritorijas apmaiņā pret mieru.
● ASV Finanšu ministrija 22. oktobrī paziņoja par sankcijām pret divām lielākajām krievijas naftas kompānijām – Rosņeftj un Lukoil. Tā ir pirmā reize, kad Trump valdība ir noteikusi sankcijas krievijai.
● ASV 95 gadu vecumā mūžībā devies dziedātājs un dziesmu autors Ilmārs Dzenis. Muzicēt viņš sācis latviešu nometnē Eslingenē Vācijā, vēlāk to turpinājis ASV – gan kopā ar “Čikāgas piecīšiem”, gan solokarjerā. Ilmārs Dzenis koncertējis latviešu publikai visos kontinentos.
Latvijā un Eiropā
● Ukrainas parlamenta deputāti Saeimas spīkerei Mieriņai (ZZS) adresētā vēstulē aicina Latviju pretoties dezinformācijai par Stambulas konvenciju, ko viņi raksturo kā daļu no krievijas hibrīdkara pret demokrātiju.
● Neskatoties uz iebildumiem, Saeimas Ārlietu komisija 22. oktobrī atbalstīja priekšlikumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un virzīja to skatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. Par nobalsoja 4 opozīcijas, pret – 3 koalīcijas deputāti. Prezidents Rinkēvičs likumprojektu vērtēšot tikai pēc tā pieņemšanas. ZZS deputāts Rokpelnis norādīja, ka frakcija turpinās atbalstīt denonsēšanu. Ārvalstu investoru padome Latvijā vēstulē Saeimai norādījusi, ka denonsēšana varētu negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju un investīciju vidi.
● Dažas dienas vēlāk, ar spraigām debatēm vairāku stundu garumā parlaments 23.oktobrī atbalstīja Stambulas konvencijas denonsēšanu pirmajā lasījumā. Ar 52 balsīm “par” to atbalstīja opozīcijas partijas – “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā” – kopā ar koalīcijas partiju Zaļo un Zemnieku savienību un vairākiem ārpusfrakciju deputātiem.
● Rīgas lidostas tuvumā 21. oktobrī konstatēts drons, uz neilgu laiku tika apturēta lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās.
● Latvija 22. oktobrī parakstīja 50 miljonu eiro līgumu ar Vācijas uzņēmumu Dynamit Nobel Defence par distances mīnēšanas sistēmu Skorpion 2 iegādi, lai stiprinātu Baltijas aizsardzības līniju. Līgums paredz arī prettanku mīnu piegādi, personāla apmācību un 30% vietējās industrijas iesaisti piegādes drošības un ekonomikas veicināšanai.
● Michelin Guide 2026 iekļauti 34 Latvijas restorāni. Zvaigzni saglabā John Chef’s Hall un Max Cekot Kitchen, apbalvojumu par labu ēdienu par pieejamu cenu ieguvis Rīgas restorāns SMØR Bistro, kas atrodas Krišjāņa Valdemāra 27-29.
● Norvēģijas tiesa bijušajam ASV vēstniecības apsargam piesprieda trīs gadus un septiņus mēnešus cietumā par spiegošanu Krievijas un Irānas labā.
● Neatkarīga Eiropa. ES enerģētikas ministri 20. oktobrī Luksemburgā atbalstīja priekšlikumu no 2026. gada aizliegt jaunus krievijas gāzes importa līgumus, bet esošos atļaut līdz 2028. gadam. Iniciatīva, kas guvusi plašu atbalstu, paredz pilnīgu atteikšanos no krievijas gāzes un iespējamu agrāku aizliegumu arī sašķidrinātajai gāzei. Aizliegums stāsies spēkā, ja to apstiprinās Eiropas Parlaments.
● Eiropas Savienība 23.oktobrī pieņēma 19. sankciju paketi pret Krieviju. Plašas sankcijas ir vērstas pret enerģētikas, finanšu, militārās rūpniecības nozarēm, aizliegs krievijas sašķidrinātās gāzes importu un apkaros «ēnu floti».
● ES līderi 23. oktobra vakarā Briselē nespēja panākt vienošanos par 140 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, jo Beļģijas premjers Barts de Vēvers iebilda pret plānu izmantot viņa valstī iesaldētos krievijas aktīvus. Beļģija nevēlas viena pati uzņemties ar šīs naudas izmantošanu saistītos finansiālos un juridiskos riskus. ES līderi pie šī jautājuma varētu atgriezties decembrī.
Kaŗš Ukrainā
● Okupantu dronu un raķešu uzlidojumā Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai naktī uz 22. oktobri nogalināti seši un ievainoti vismaz 36 cilvēki, tai skaitā pieci bērni.
● Sabiedrotie jau ir samaksājuši par lielu apjomu amerikāņu ieroču, kas paredzēti Ukrainai, kopumā vismaz divus miljardus dolāru, teikts NATO ģenerālsekretāra Marka Ruttes paziņojumā sarunā ar žurnālistiem Vašingtonā. Pēc Ruttes teiktā, pirmie vairāku miljardu dolāru jau ir pārskaitīti uz ASV, lai samaksātu par ieročiem Ukrainai. Samaksātie ieroču sūtījumi jau ir nosūtīti.
● Ukrainas varasiestādes informē, ka krievijas drona triecienā Doneckas apgabala pilsētā Kramatorskā nogalināti divi ukraiņu žurnālisti, vēl viens ir ievainots. Bojāgājušie ir Ukrainas valsts finansētā telekanāla “Freedom” žurnālisti. Ukrainas Žurnālistu savienības dati liecina, ka kopš krievijas iebrukuma sākuma nogalināti jau vismaz 135 mediju darbinieki.
● Karavīri nošāvuši piecus civiliedzīvotājus, krievijas karavīri Zvanivkā, Ukrainas Doneckas apgabalā, divās mājās nošāvuši piecus cilvēkus un vienu sievieti ievainojuši, paziņojusi Ukrainas prokuratūra. Incidents noticis 20. oktobrī. Neskatoties uz šautu brūci, sievietei izdevās sasniegt Ukrainas armijas kontrolēto teritoriju, no kurienes viņa tika nogādāta slimnīcā. Prokurori viņu ir izvaicājuši un dokumentējuši pierādījumus par vēl vienu kara noziegumu, ko pastrādājuši krievijas karavīri Ukrainā.
(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko sūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
