LNAK Nedēļas apskats 13.-20. oktobris

Kanādā un kaimiņos

  • Kanādas premjers Carney oktobra mēneša beigās dosies deviņu dienu ceļojumā uz Malaiziju, Singapūru un Dienvidkoreju, lai piedalītos divos starpvalstu samitos. Premjers iepriekš teica, ka savas vizītes laikā Dienvidkorejā viņš plāno apmeklēt kuģu rūpnīcu, ko vada Hanwha Ocean, viena no divām firmām, kas kandidē uz līgumu par jaunu Kanādas zemūdeņu būvniecību.
  • Ontario tērē 75 miljonus dolāru, lai ASV demonstrētu jaunu reklāmu pret tirdzniecības tarifiem, kas vērsta uz republikāņu vēlētājiem. Reklāmā tiek izmantots bijušā ASV prezidenta Reagan 1987. gada audioieraksts par tarifiem, kurā viņš saka, ka tie ilgtermiņā nedarbojas. Ontario premjers Ford apgalvo, ka Reagan, būs viegli atpazīstams republikāņiem, un viņi dzirdēs vēstījumu, ka tarifi galu galā kaitēs amerikāņiem.
  • Kanādas federālā rūpniecības ministre izdarīja spiedienu uz ASV bāzēto uzņēmumu Lockheed Martin, lai kompanija nodrošinātu vairāk ekonomisko ieguvumu Kanādai, ja valdība plānotu turpināt ar 88 jaunu F-35 iznīcinātāju iegādi. Pretējā gadījumā rūpniecības ministre Mélanie Joly sacīja, ka Otava varētu virzīties uz priekšu ar mazāku skaitu F-35 iegādi un pārdalīt līdzekļus Gripen-E iznīcinātāju iepirkumam no Zviedrijas uzņēmuma Saab, jo šis uzņēmums ir piedāvājis samontēt iznīcinātājus Kanādā.
  • B.C. premjers Eby aicina federālo valdību aizsargāt mežsaimniecības strādniekus, jo jaunie tarifi, ko noteica ASV prezidents, apdraud jau tā no problēmām cietušo nozari. 14. oktobrī ASV uzlika 10% tarifu Kanādas kokmateriāliem — papildus jau esošajam 35% tarifam. ASV arī noteica 25% tarifu dažiem Kanādas kokamateriāla izstrādājumiem, piemēram, mēbelēm.
  • Statistics Canada 21. oktobrī publicēs inflācijas datus par septembri. Patēriņa cenu indekss augustā pieauga par 0,2% līdz 1,9% gada griezumā, salīdzinot ar 1,7% gada griezumā jūlijā.
  • Ukraina vēl nav saņēmusi vairāk nekā divdesmit vieglās bruņumašīnas, ko Kanāda solīja kara plosītajai valstij 2023. gada septembrī, vēsta CBC News. Transportlīdzekļi ir iestrēguši birokrātiskajā limbo — pat neskatoties uz to, ka Aizsardzības ministrija gandrīz pirms diviem gadiem piegādāja lietotās mašīnas Ontario bāzētā uzņēmumā to pārveidošanai un remontam.
  • ASV prezidents 17. oktobrī pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski Vašingtonā paziņoja, ka nepiegādās Ukrainai Tomahawk raķetes un aicināja krieviju un Ukrainu nekavējoties izbeigt karu.
  • 18. oktobrī visos 50 ASV štatos miljoniem cilvēku protestēja pret esošā ASV prezidenta administrāciju. Demonstranti Trump politiku uzskata par draudu demokrātijai.

Latvijā un Eiropā

  • NATO valstis apspriež jaunus noteikumus par krievijas lidmašīnu un dronu notriekšanu, kas ielido alianse gaisa telpā, saka Beļģijas aizsardzības ministrs Francken. Kad žurnālists jautāja, vai NATO valstis pašlaik apspriež jaunus noteikumus, kas atvieglotu krievijas lidmašīnu un dronu notriekšanu NATO gaisa telpā, Francken atbildēja, ka tas tiešām ir viens no apspriežamajiem tematiem.
  • Latvija kopā ar Baltijas un Skandināvijas valstīm un Poliju parakstīja memorandu par sadarbību Ukrainas atbalsta operācijā Legio. Latvija projekta ietvaros jau nolēmusi ziedot 42 Patria bruņumašīnas un no 2026. gada sūtīs instruktorus uz mācību bāzi Camp Jomsborg Polijā.
  • Saeima 16.oktobrī atbalstīja opozīcijas partiju kopā ar ZZS virzīto deklarāciju Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu. Virzītāji uzskata deklarāciju par alternatīvu 2023. gadā ratificētajai Stambulas konvencijai, ko ir ierosinājuši denonsēt. Pret balsoja Progresīvie, balsojumā nepiedalījās Jaunās Vienotības (JV) deputāti, jo negribot radīt ilūziju, ka deklarācija ir līdzvērtīga alternatīva starptautiskai konvencijai.
  • Rīgas lidostas tuvumā ik dienu konstatē dronus, aprīkojumu to pamanīšanai papildinās līdz pavasarim, 16. oktobrī informēja Civilās aviācijas aģentūra.
  • Valsts drošības dienests kopš 2023. gada ierosinājis atņemt pilsonību 12 personā. Divām personām par atbalstu krievijai un vēl desmit personām par krievijas pilsonības iegūšanu.
  • Kurzemes rajona tiesa kādam vīrietim par krievijas kara noziegumu slavināšanu piespriedusi brīvības atņemšanu uz gadu un izraidīšanu no Latvijas, 16. oktobrī informēja prokuratūra.
  • Finanšu ministrs Ašeradens (JV) nodeva Saeimai izskatīšanai nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Ministrs apgalvoja, ka viņam nav bažu par tā pieņemšanu. Valsts budžeta projekts iesniegts arī Eiropas Komisijai, kas izvērtēs plāna atbilstību ES fiskālās disciplīnas normām. Tās novērtējums būs jāņem vērā Saeimai. Par prioritātēm noteiktas valsts drošība, demogrāfija un izglītība. Tām kopumā paredzēts papildus finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā, lielākā daļa – 448,3 miljoni eiro – valsts drošības stiprināšanai. Kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro jeb 4,9% no Latvijas IKP.
  • Valsts policija starptautiskā operācijā SIMcartel 10. oktobrī Latvijā aizturēja piecus Latvijas pilsoņus un likvidēja IT infrastruktūru, ar kuru izveidoti ap 50 miljoni anonīmu kontu naudas izkrāpšanai.
  • NBS (Nacionālo bruņoto spēku) militārajā bāzē Lielvārdē atklāta helikopteru Black Hawk lidojumu mācību simulatora klase, kuras izveidošana izmaksājusi vairāk nekā 16 miljonus eiro.
  • Eiropas Komisijas iekšlietu un migrācijas komisārs Brunners 17. oktobrī apmeklēja Latvijas–Baltkrievijas robežu. Viņš uzsvēra, ka Latvija lieliski aizsargā ne tikai savas, bet arī ES robežu, un solīja turpmāku atbalstu to stiprināšanai.
  • Lielbritānija noteikusi 90 jaunas sankcijas pret krieviju, tai skaitā ēnu flotes kuģim, kas pārvadā naftu un gāzi. Sankcijas krievijas ēnu flotes 51 kuģim, uzņēmumiem Rosņeftj un Lukoil un arī ar šo kompāniju saistītiem uzņēmumiem Ķīnā, Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesa 14. oktobrī piesprieda krievijai samaksāt Gruzijai vairāk nekā 253 miljonus eiro par cilvēktiesību pārkāpumiem Abhāzijā un Dienvidosetijā pēc 2008. gada kara. Agresorvalsts paziņoja, ka spriedumu neievēros.

Kaŗš Ukrainā

  • 14. oktobrī krievijas armija uzbruka ANO humānās palīdzības autokolonnai Hersonas apgabalā. Neviens cilvēks nav cietis, taču divi no četriem kravas auto tika iznīcināti.
  • Agresorvalsts krievija 17. oktobrī notiesāja 15 Ukrainas karagūstekņus par terorismu. Ukraina prāvu nosodīja kā starptautisku tiesību pārkāpumu.
  • Uzbrukumi Ukrainai, krievija naktī uz 16. oktobri uzbruka Ukrainai ar vairāk nekā 300 droniem un 37 raķetēm. Ievērojami pieaugusi krievijas uzbrukumu intensitāte dzelzceļiem. Ukrainas aizsardzības ministrs teica, ka Ukrainai nākamajā gadā aizsardzībai nepieciešami vismaz 120 miljardi dolāru, taču Ukraina var segt tikai pusi no šīs summas.
  • ASV prezidents 16.oktobrī telefonsarunā ar krievijas diktatoru esot vienojies, ka abi tikšoties Budapeštā, lai runātu par kara izbeigšanu. Telefonsarunā ar Trampu putins pieprasījis visu Donecku. Izvirzot to kā nosacījumu kara pārtraukšanai, atsaucoties uz divām augsta ranga amatpersonām, 18. oktobrī ziņoja laikraksts “The Washington Post”.
  • Pirms sēsties pie sarunu galda, nepieciešams pārtraukt uguni. Miera sarunām jānotiek klusumā, nevis dārdot raķešu un dronu triecieniem. Tā paudis Ukrainas prezidents Zelenskis. Viņš arīdzan paudis, ka vēlētos vietu pie sarunu galda, kad drīzumā Ungārijā tiksies Trump un putins. Zelenskis gan norādīja, ka nav drošs, vai putins patiesi gatavs mieram. “Mēs neko nedāvināsim agresoram, neko neaizmirsīsim. Mēs skaidri redzam, ka šī krievija ir ilgtermiņa drauds. Mums Eiropā ir nepieciešama ilgtermiņa sadarbība un reāli rezultāti arī tuvākajā perspektīvā,” uzsvēra Ukrainas prezidents Zelenskis.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko sūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv