Intensīvās sarunās un pasākumos aizvadīta PBLA valdes sēdes nedēļa Rīgā
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes locekļi no visiem kontinentiem pulcējās valdes sēdē Rīgā, kas no šī gada 24. līdz 26. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Sēdes vietas izvēle bija simboliska, jo PBLA arī aizvadītajā vasarā bibliotēkā rīkoja sekmīgo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, un valde gribēja atbalstīt slavenā ASV latviešu arhitekta Gunāra Birkerta celto bibliotēku un tās jauno vadības komandu.
Sēdes nedēļa iesākās pirmdien, kad notika valdes iekšējas pārrunas kultūras, izglītības un finanšu darba grupās, bet otrdien, 23. septembrī valdes locekļi devās kopējā izbraukumā uz Alūksni, lai iepazītos ar Nacionālo Bruņoto spēku dienesta vietu un pārrunātu aktuālos jautājumus par diasporas dalību valsts aizsardzības dienestā, klātienē iepazītos ar valsts aizsardzības dienesta apstākļiem. Vizītes laikā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā no 2027. gada valsts aizsardzības dienests attieksies arī uz Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārvalstīs.
PBLA valdei izrādīja NBS militāro bāzi Alūksnē, kazarmas un jauniesaukto karavīru apmācību vietas. Redzējām, kā notiek nodarbības un pat nogaršojām karavīru pusdienas Kājinieku skolas ēdnīcā. Mums arī tika dota iespēja satikt jauniešus, tai skaitā trīs diasporas jauniešus, kas dienestam bija pieteikušies brīvprātīgi, un aprunāties par viņu izvēli un dienesta apstākļiem.
“Tā bija nozīmīga diena, kas pavadīta Latvijas bruņoto spēku kājnieku apmācības skolā Alūksnē kopā ar Valsts Aizsardzības dienesta jauniešiem. Esmu patiesi iespaidots par iekārtām un aprīkojumu, kā arī komandas vadības prasmēm, bet visvairāk – par jauniešu drosmi brīvprātīgi doties aizstāvēt savu valsti un viņu talantu,” teica PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.
Silta un informācijas bagāta bija arī PBLA valdes tikšanās ar Alūksnes pilsētas pašvaldību, tūlīt pēc NBS Kājnieku skolas apmeklējuma. Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers mūs uzņēma pašvaldības ēkā, kur noskatījāmies vizuālu stāstījumu par dzīvi un darbu pilsētā. Iepazināmies ar Alūksnes vērtībām, kultūrvēsturisko mantojumu un aktuālajiem attīstības virzieniem.
Valdes sarunas LNB lasītavā
Trešajā nedēļas dienā sākās PBLA valdes sēdes tradicionālā daļa, kurā uzklausījām organizāciju un sadarbības partneru ziņojumus.
Pēteris Blumbergs rādīja sagatavoto Power Point informāciju par apvienības darbu aizvadītajā gadā, sevišķi uzsverot darbu pie Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) gatavošanas. Šīs vasaras PLEIF bija lielākais un vislabāk apmeklētais forums tā vēsturē. Tajā piedalījās vairāk nekā 600 dalībnieku klātienē un gandrīz 900 skatītāju tiešsaistē. Diskusijās piedalījās vairāk nekā 70 eksperti un valsts sektora pārstāvji un diplomāti no 28 valstīm. Priekšsēdis arī informēja valdi par dažādām tikšanās reizēm Latvijā, kā arī Vašingtonā un Briselē, stiprinot Latvijas drošību un rietumvalstu atbalstu Ukrainai.
PBLA priekšsēža vietniece Mārīte Kļaviņa papildināja šo ziņojumu, stāstot par PBLA pārstāvju iesaisti Vēlēšanu likuma grozījumu izstrādē Saeimā, kur tika panākti atviegloti noteikumi diasporas iecirkņu veidošanai un balsošanai pa pastu. Viņa informēja valdi par PBLA atbalstu latviešu skolām, kultūras kopām un sporta pasākumiem. Viņa izcēla PBLA komandas dalību Rīgas maratonā, pēc kura izdevās sarīkot arī jauku sabiedrisku pasākumu maratona dalībniekiem no diasporas un PBLA draugiem Rīgā.
Diasporas vēstniece Zanda Grauze pateicās PBLA valdei un vadībai par izcili noorganizēto Pasaules latviešu ekonomikas inovāciju forumu, Latvija Fokusā pasākumiem Eiropas pilsētās un atbalstu Ārvalstu organizācijās strādājošo latviešu profesionāļu forumam.
Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons informēja par ALA darbu un prioritātēm. ALA lielākā prioritāte pašlaik ir gatavošanās apvienības 74. kongresam Mineapolē. Kultūras sfērā ALA darbojas, rīkojot grupas “Shipsea” tūri ASV latviešu centros, Izglītības nozare gatavojas latviešu skolu skolotāju konferencei Mineapolē. Sabiedrības līdzdalības jomā turpinās Call To Action vēstuļu akcijas, Baltic Advocacy Days pasākumi, ir atrasts jauns Apvienotās ASV baltiešu komitejas (JBANC) izpilddirektora vietnieks. Tautsaimniecības jomā notiek priekšdarbi “Spotlight Latvia” konferencei Vašingtonā.
Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) priekšsēdis Fritz Kristbergs stāstīja par to, ka viņa vadītajai organizācijai aizvadītā gada laikā sekmīgi izdevies izstrādāt statūtu maiņu. Viņš informēja, ka no nākamā gada LNAK strādās tikai valdes vadībā – tiek likvidēta plašā LNAK padome.
Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēde Renāte Albrehta de Karvaļo informēja par Dienvidamerikas latviešu organizāciju darbu un pasākumiem, sevišķi izceļot sekmīgo pārvietojamās pasu stacijas tūri Brazīlijā, Argentīnā un Čīlē. Viņa izgaismoja PBLA valdei jautājumu, kas nesen kļuva aktuāla, pateicoties TV3 raidījumam par to, ka Čīles un Argentīnas jauniešiem, kas sasnieguši 25 gadu vecumu, drīz būs jāizvēlas vai paturēt Latvijas vai mītnes zemes pilsonību.
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēde Anita Andersone pastāstīja par latviešu kopienas Austrālijā un Jaunzēlandē darbu aizvadītajā gadā. LAAJ priekšsēde informēja, ka valsts svētku viešņa šogad novembrī Austrālijas latviešu centros būs Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa, savukārt Austrālijas latviešu 60. kultūras dienas šī gada izskaņā notiks Adelaidē, bet nākamās tiek plānotas 2027. g. decembrī – Sidnejā un 2029. g. decembrī – Melburnā.
Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa stāstīja par iespaidiem nule kā notikušajā ELA gadskārtējā sapulcē, kas notika “Straumēnu muižā”, Apvienotajā Karalistē. Tajā ELA nolēmusi pielāgot savu stratēģiju pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, īpaši uzsverot diasporas nozīmi valsts drošībā un saliedētībā
Kultūras sadaļa
Pārrunas par PBLA un tās dalīborganizāciju darbu un aktualitātēm kultūras jomā valdes sēdē vadīja PBLA Kultūras darba grupas vadītāja Valda Grinberga.
Diāna Kārkliņa, XVI Vispārējo Dziesmu un deju svētku ASV programmas vadītāja, pastāstīja par gatavošanos nākamvasar gaidāmajiem svētkiem. Dalībai Grand Rapidos jau pieteikušies 750 dejotāji un 550 dziedātāji, pilsētas galvenā viesnīca latviešiem esot izpārdota vienas stundas laikā. Pilsētā tiek plānots arī Dziesmu svētku gājiens, zaļumballe ar postfolkloras grupas “Rikši” un repa grupas “Bermudu divstūris” dalību. Valda Grinberga pieminēja, ka 2027. gada vasarā tiek plānoti arī XVII Rietumkrasta Dziesmu svētki Sietlā.
Ārzemēs gaidāmo latviešu dziesmu svētku kontekstā PBLA valde pieņēma arī īpašu rezolūciju, aicinot visu latviešu sabiedrību apmeklēt šos svētkus, tādējādi atbalstot to rīkotājus un latviskās dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanu un nepārtrauktību pasaulē, neatkarīgi no rīkotāju mītņu zemju valdību politiskajām nostādnēm.
PBLA Kultūras fonda un Padomes (KF&P) priekšsēde Andra Baltmane rosināja PBLA valdi veikt konkrētus un nepieciešamus grozījumus un papildinājumus esošajos KF&P darbības noteikumos, kā arī apstiprināt noteikumus KF&P līdzekļu piešķīrumu pieprasīšanai. Andra Baltmane vada arī Eiropas latviešu apvienības Kultūras nozari, tāpēc viņa iepazīstināja PBLA valdi ar šajā vasarā Bredfordā, Lielbritānijā, sekmīgi aizvadīto III Eiropas Latviešu Kultūras svētku (ELKS III) norisi, un informēja PBLA valdi, ka IV Eiropas Latviešu Kultūras svētki notiks 2029. gadā Bergenā, Norvēģijā.
Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā vicepriekšsēde Ingrīda Zemīte informēja PBLA valdi par Hamiltonā gaidāmo Egila Rozenberga tekstilmākslas izstādi, savukārt Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāve Ingrīda Dārziņa pastāstīja par gada nogalē gaidāmajām Austrālijas Latviešu 60. Kultūras Dienām Adelaidē, un par 2026. gada nogalē iecerētajām Austrālijas Latviešu 39. Jaunatnes Dienām Melburnā, kuru rīcības komitejā viņa darbojas.
Izglītības sadaļa
PBLA Izglītības padomes vadītāja Elisa Freimane no ASV ziņoja par jaunumiem diasporas izglītībā.
Kā galvenos izaicinājumus mācību darbā E. Freimane minēja pieredzējušu skolotāju trūkumu, maiņas skolēnu un viņu ģimeņu prioritātēs un nepietiekamo valodas prasmi. Runājot par nākotnes vajadzībām, viņa uzsvēra atbalstu skolām un Latviešu valodas aģentūras (LVA) konkursa turpināšanu, atbalstu skolotājiem trīs vasaras vidusskolās, ko veic LVA un Izglītības un zinātnes ministrija, mācību un metodisko materiālu izstrādāšanu un mācību materiālu meklētāja “Sietiņš” papildināšanu un pilnveidošanu. E. Freimane vadīja praktisku nodarbību, kuras laikā PBLA valde sadalījās grupās, lai detalizētāk pārrunātu to, kā turpināt latviešu valodas lietošanu diasporas ģimenēs, sabiedrībā un organizācijās.
PBLA gatavošanās 15. Saeimas vēlēšanām
PBLA valde iepazīšanās vizītē pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Māra Zviedra pārrunāja diasporai aktuālas tēmas par gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām un diasporas iesaisti valsts drošības nodrošināšanā. Vienojāmies, ka PBLA un CVK cieši sadarbosies 15. Saeimas vēlēšanu procesā, apmainīsies ar informāciju, iespēju robežās aktivizēs sabiedrību dalībai un veidos vēlēšanu iecirkņus diasporas latviešu centros pasaulē.
Sēdes nedēļā PBLA valde arī piedalījās forumā, kuru rīkoja kopā ar diasporas ziņu portāla “latviesi.com” redakciju. Pārrunājām jautājumus, kas saistās ar gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām un diasporas organizāciju darbu mītnes zemēs Latvijas valsts drošības atbalstam.
PBLA valde pieņēma trīs rezolūcijas par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kurās apvienība aicina diasporas organizācijas aktīvi iesaistīties diasporas vēlēšanu iecirkņu veidošanā, kā arī sniegt informatīvu, praktisku un finansiālu atbalstu šīm aktivitātēm. Tāpat PBLA aicina politisko partiju pārstāvjus savās programmās mērķtiecīgi uzrunāt diasporu, lai uzturētu pastāvīgu saikni ar Latvijas pilsoņiem ārvalstīs.
Dalība Diasporas konsultatīvās padomes sēdē
Visi PBLA valdes locekļi piedalījās arī klātienes Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā, kur noklausījās vairākus ziņojumus.
Starp sēdē aplūkotajiem jautājumiem īpaši nozīmīga bija diskusija par Valsts aizsardzības dienesta īstenošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, tostarp iespējamie risinājumi identificētajiem izaicinājumiem un informatīvo kampaņu turpināšana diasporā. Tāpat liela uzmanība tika pievērsta diasporas sagatavošanai 2026. gada Saeimas vēlēšanām. PBLA un citas diasporas organizācijas uzsvēra nepieciešamību pēc savlaicīgas komunikācijas un atbalsta, lai nodrošinātu plašu vēlētāju līdzdalību ārvalstīs.
Nozīmīga tēma bija arī par Izglītības un zinātnes ministrijas izveidoto zinātnes komunikācijas platformu “Research Latvia”, kuras ietvaros diasporas zinātniekiem piedāvāta iespēja iesaistīties Latvijas pētniecības vidē un stiprināt saikni ar Latvijas akadēmisko kopienu.
Eiropas Latviešu apvienība sēdē izteica priekšlikumu izveidot īpašu darba grupu, kas izstrādātu jauno “Plānu darbam ar diasporu 2027.-29. gadam”. Šo iniciatīvu Diasporas konsultatīvā padome vienbalsīgi atbalstīja.
Vakarā pēc sēdes Nacionālās bibliotēkas korē notika tradicionālā valdes pieņemšana.
Demogrāfijas sadaļa
PBLA sēdes otrajā dienā notika neformāla diskusija veltīta demogrāfijai, remigrācijai un mobilitātei.
Diskusiju vadīja Annele Baltmane no Zviedrijas. Tajā piedalījās Māra Maklaklina-Teilora, biedrības “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēde, Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, un Ilmārs Mežs, demogrāfs.
Diskusijas dalībnieki secināja, ka cilvēki ir svarīgs Latvijas resurss, tādēļ mobilitāte gan Latvijas robežās, gan starptautiski ir būtiska valsts attīstībai, zināšanu apmaiņai un inovācijām.
Māra Maklaklina-Teilora pauda nepieciešamību veidot draudzīgu un atbalstošu vidi gan Latvijas iedzīvotajiem, gan reemigrantiem, kuri valstī atgriežas no ārvalstīm, kā arī ārvalstniekiem, kuri pārceļas uz Latviju, lai tie rastu motivāciju palikt uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, integrēties un aktīvi iesaistīties sabiedrības, ekonomikas un kultūras procesos, turklāt ar savu pozitīvo pieredzi mudinātu citus.
Ilmārs Mežs ieskicēja Latvijas demogrāfijas situāciju – sarūkošo dzimstību, maiņas darbaspēka tirgū un pozitīvās remigrācijas tendences.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka ārvalstis gūtā pieredze var veicināt Latvijas iedzīvotāju profesionālo izaugsmi, dzīves kvalitātes uzlabošanu un sabiedrības dažādo locekļu sociālo iekļaušanu. Izskanēja ieteikums veicināt ciešāku sadarbību starp diasporu un Latvijas iedzīvotājiem, kā arī veidot informācijas apmaiņas platformas, lai Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs kļūtu par aktīviem valsts attīstības partneriem.
Nākotnes plāni
Sēdes trešajā un pēdējā dienā PBLA valde pievērsās nākotnes plāniem. Ņemot vērā to, ka tuvojas 15. Saeimas vēlēšanas, valde nolēma dibināt darba grupu, kas koordinētu PBLA iesaisti vēlēšanu sagatavošanas procesā un diasporas iecirkņu izveidē. Darba grupā darbosies pārstāvis no katras PBLA dalīborganizācijas. PBLA mērķis ir paaugstināt diasporas vēlētāju aktivitāti, cenšoties padarīt vēlēšanu procesu ārpus Latvijas pēc iespējas vienkāršāku, un sniegt sabiedrībai visu iespējamo informāciju par partijām un to programmām, veidojot vēlēšanu informatīvos materiālus, rīkojot kandidātu debates un partiju aptaujas par diasporai svarīgiem jautājumiem.
PBLA valde arī pārrunāja iespējas, kā pieminēt un svinēt apvienības 70. gadskārtu nākamajā, 2026. gadā. Nākamgad arī Amerikas latviešu apvienība, Eiropas latviešu apvienība un Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē plāno svinēt savu organizāciju 75 gadu jubilejas, valde pārrunāja iespējas nākamgad rīkot kopējus sarīkojumus.
Valde arī pārrunāja PLEIF un “Latvija fokusā” forumu nākotni un nolēma, ka abas programmas bijušas sekmīgas un tās jāturpina nākotnē ar Ārlietu ministrijas atbalstu. Valde vienojās, ka vismaz divi biznesa pasākumi ir iespējami 2026. gadā, bet nākamais lielais PLEIF tiks rīkots 2028. gadā. Jautājums par to, kādu pasākumu rīkot 2027. gadā, tiks saskaņots ar Ārlietu ministriju un citiem sadarbības partneriem.
Valde noklausījās kasiera Jāņa Grāmatiņa un Latvijas Brīvības fonda priekšsēža Roberta Kukaiņa ziņojumus un apstiprināja nākamā gada PBLA budžeta projektu. Valde vienojās, ka izveidos PBLA darba grupu, kas iesaistīsies Latvijas valdības “Plāna darbam ar diasporu 2027.-29. gadam” izstrādē. Šis grupas mērķis būs izstrādāt diasporas prioritātes un panākt to iekļaušanu jaunajā valdības plānā. Sēdes noslēgumā PBLA valde pieņēma 15 rezolūcijas par sēdē pārrunātajām tēmām un, pieturoties pie tradīcijas, kopā nodziedāja dziesmu “Nevis slinkojot un pūstot.”
Raits Eglītis,
PBLA pārstāvniecība Rīgā
