Šo Eiropas parlamenta pirmsvēlēšanu apskatu veidojis žurnālists Pauls Raudseps pēc PBLA un ALA pasūtījuma.
Ik pa pieciem gadiem vasaras sākumā visās divdesmit septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek vēlēšanas, kurās Eiropas pilsoņi lemj, kas viņus pārstāvēs Eiropas Parlamentā.
Latvijā vēlēšanas notiks sestdien, 8. jūnijā, un tā būs jau piektā reize kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kad Latvija sūta savus pārstāvjus uz vienu no trim galvenajām ES lēmējinstitūcijām.
Šajā pārskatā īsi iepazīstināsim balsotājus ar Eiropas Parlamenta (EP) nozīmi, svarīgākajiem politiskajiem jautājumiem šajās vēlēšanās, un ar sešpadsmit sarakstiem, kuri sacenšas par Latvijas deviņiem deputātu mandātiem.
Kā strādā Eiropas Parlaments?
Eiropas Savienībai kā suverēnu valstu kopienai institucionālā uzbūve atšķiras no klasiskā modeļa, pie kura esam pieraduši. Latvijā un citās parlamentārās valstīs mēdz būt viens likumdevējs, kurš gan ierosina, gan pieņem likumus, un kurā vairākuma atbalsts ir nepieciešams izpildvaras darbam. Eiropas Savienībā likumdevēja funkcijas ir sadalītas starp trim institūcijām – Eiropas Komisiju, Eiropadomi un Eiropas Parlamentu, bet bez EP vairākuma atbalsta nav iespējams pieņemt jaunus visai ES saistošus likumus.
Likumdošanas jomā Eiropas Komisija, kura līdzinās ES izpildvarai, ir vienlaikus arī vienīgā institūcija, kurai ir tiesības ierosināt jaunus likumus. Savukārt likumiem ir jāgūst atbalsts gan Eiropadomē, kurā pārstāvētas dalībvalstu valdības, un Eiropas Parlamentā, kurā tieši pārstāvēti ES pilsoņi, un abas šīs institūcijas bieži vien koriģē Eiropas Komisijas sākotnējos priekšlikumus.
Eiropas Parlaments arī apstiprina Eiropadomes nominēto Eiropas Komisijas prezidentu un pēc tam jaunā prezidenta nominēto komisiju, kurā ir viens komisārs no katras dalībvalsts. Eiropas Parlamentam ir arī tiesības atcelt Eiropas Komisiju. Tomēr atšķirībā no tipiskas parlamentāras valsts, ES izpildvarai – Komisijai – nav nepieciešams stabilas parlamentārās koalīcijas atbalsts, un balsojumos par konkrētām likumdošanas iniciatīvām vairākumu var nodrošināt dažādu politisko spēku konfigurācijas.
Lai gan Eiropā nav izveidojušās visu ES aptverošas partijas, parlamentā ievēlēto deputātu vairākums iesaistās kādā “politiskā grupā”, kuras līdzinās frakcijām Latvijas Saeimā. Šobrīd EP ir septiņas politiskās grupas, bet to skaits var arī mainīties atkarībā no parlamentā pārstāvēto nacionālo partiju spējām un vēlmes sadarboties. Ja Latvijas eiroparlamentārieši efektīvi izmanto līdzdalību politiskajās grupās un spēj veidot šo grupu kopējo viedokli, viņi var vairot savu ietekmi uz EP pieņemtajiem lēmumiem.
Šobrīd EP ir 705 deputāti, bet parlamentā, ko vēlēs šogad, būs vairāk – 720 deputāti, un Latvijas pārstāvniecība pieaugs no astoņiem līdz deviņiem eiroparlamentāriešiem.
Interesants fakts: EP ir otrs lielākais parlaments pasaulē, vairāk deputātu ir tikai Indijas likumdevējā.
Kas ir svarīgākie priekšvēlēšanu jautājumi?
Karš. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, Latvijas sabiedrībā un politiskajā vidē drošības jautājumi ir pastāvīgi ieņēmuši pirmo vietu. Tas nepārprotami atspoguļojas arī Eurobarometer veiktajā aptaujā, kurā Latvijas vēlētājiem svarīgākā prioritāte ir ES aizsardzība un drošība.
Pirms 2022. gada aizsardzības jautājumi nebija ES redzes lokā, taču tagad ES kļuvusi par vienu no galvenajiem Ukrainas atbalstītājiem, un Savienības amatpersonas aktīvi domā par veidiem, kā izmantot ES institūcijas un finanses, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības spējas.
Vide. Visas Eiropas mērogā viens no svarīgākajiem jautājumiem nākamā Eiropas Parlamenta dienas kārtībā būs esošās Eiropas Komisijas jau 2019. gadā prezentētais “Zaļais kurss” (“The European Green Deal”), kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāžu emisijas līdz 55% no 1990. gada līmeņa un nodrošināt, lai ES līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, tātad panākt, lai ES nerada vairāk siltumnīcefekta gāžu emisijas nekā tā spēj no atmosfēras izņemt.
Pēdējos mēnešos vairākās ES valstīs “Zaļā kursa” prasītās pārmaiņas izsaukušas zemnieku protestus, un “Zaļā kursa” ieviešana būs viens no strīdīgākajiem jautājumiem arī nākamajā EP sasaukumā.
Ar retiem izņēmumiem Latvijas partijas savās programmās sakās atbalstām “Zaļo kursu”, bet būtībā uzskata, ka tā ieviešana nedrīkst kļūt par papildu slogu Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem. Dzīvē tas visdrīzāk nozīmē “Zaļā kursa” prasību mīkstināšanu. Sekojošajā apskatā īpaši pievērsīsimies “Zaļajam kursam” tikai gadījumos, ja kādas partijas programma nozīmīgi atšķiras no šīs vispārējās nostājas.
Skaisti vārdi.Eiropas Savienības struktūra ir sarežģīta un daudzi vēlētāji tajā labi neorientējas. Tāpēc nav pārsteigums, ka daudzu Latvijas partiju oficiālajās priekšvēlēšanu programmās parādās solījumi par lietām, kuras nemaz nav Eiropas Parlamenta kompetencē. “Vērtēsim kritiski visus tos solījumus,” nesen intervijā teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Pensijas Eiropas parlaments neceļ Latvijā [un] ceļu no viena novada centra uz otru asfaltēs Latvijas valdība vai pašvaldība.” Tāpēc viņš aicināja vēlētājus pievērst uzmanību tām lietām, kuras Latvijas eiroparlamentārieši varēs ietekmēt, piemēram, sankcijas pret Krieviju, drošības stiprināšanu un ES nākamo budžetu, no kura Latvija saņems naudu ekonomiskās attīstības veicināšanai.
Vairāk par kandidātu teiktā atbilstību faktiem varat uzzināt šajā faktu pārbaudes vietnē: https://rebaltica.lv/2024/03/ko-runa-kandidats/
Īsi par katru sarakstu
Vēlēšanās pieteikušies 16 saraksti, kuros iekļauts 271 kandidāts, turklāt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā atrodama arī katra saraksta oficiālā programma, kura var būt līdz pat 10 000 rakstu zīmes gara. (Salīdzinājumam – Saeimas vēlēšanās iesniegtās programmas maksimālais apjoms ir tikai 4000 rakstu zīmes).
Detalizēti izanalizēt gan kandidātu personības, gan programmu nianses šādā apskatā nav iespējams, tāpēc šeit kompaktā tekstā varēsim izcelt tikai pašu zīmīgāko.
Taču vienam jautājumam pievērsīsim īpašu uzmanību.
Sarakstu programmās atrodamas ļoti atšķirīgas pieejas Eiropas aizsardzībai un palīdzībai Ukrainai. Dažas partijas izvērsti un detalizēti izklāsta savus plānus, velta nozīmīgu programmas daļu priekšlikumiem Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai un Ukrainas atbalstam, skaidri pasaka, ka Krievija ir agresorvalsts un Ukrainai karā jāuzvar. Nav šaubu, ka šādu sarakstu pārstāvji apņēmīgi strādās, lai atbalstītu Ukrainu un stiprinātu Eiropas drošību, pat ja kādās niansēs viņu priekšlikumi atšķiras no citiem sarakstiem. Savukārt ir saraksti, kuru programmās šiem jautājumiem nav pievērsta nekāda uzmanība. Tie izvairās nosaukt Krieviju par agresoru un visdrīzāk arī neuzskata centienus pretoties tās agresijai par prioritāti. Tāpēc apskatā raksturosim katra saraksta nostāju šajā vitāli svarīgajā jautājumā.
Apskatā arī pieminēsim, ja saraksts sevi saista ar kādu konkrētu Eiropas Parlamenta politisko grupu.
Saraksti sarindoti CVK izlozēto numuru kārtībā.
Ar pilnu informāciju par katra saraksta kandidātiem un programmu var iepazīties CVK mājas lapā: https://epv2024.cvk.lv/kandidatu-saraksti
1. Saskaņa sociāldemokrātiska partija
Saraksta līderis ir Nils Ušakovs, kuru pirmo reizi ievēlēja EP 2019. gadā pēc tam, kad viņš desmit gadus bija Rīgas mērs. Otrā vietā ir Olga Petkeviča, kura pēdējā gada laikā aktīvi organizēja palīdzību Krievijas pilsoņiem, kam draud izraidīšana no Latvijas par latviešu valodas nezināšanu. Programmā uzsvērti sociālie jautājumi: ES “ir vienīgais minimālas ekonomiskās un sociālās labklājības un cilvēktiesību ievērošanas garants Latvijā.” Vienlaikus izceļ “krievu valodā runājošās minoritātes piederības Latvijai un Eiropai atzīšanu un tiesību ievērošanu”.
Karš un drošība: Atbalsta mērķi “ātri un efektīvi izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu”, bet nav konkrētu priekšlikumu.
Politiskā grupa: Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, otrā lielākā šajā EP sasaukumā. Tai pieder arī Vācijas sociāldemokrāti un citas līdzīgas partijas. Vairāk šeit: https://www.socialistsanddemocrats.eu/
2. JKP Jaunā konservatīvā partija
Saraksta līderis ir bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, otrajā vietā ir dzejniece Liāna Langa, kas pazīstama kā cīnītāja par “atkrieviskošanu”, bet trešajā vietā bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis, kurš savulaik strādājis Eiropas Komisijā. Programmā bez aplinkiem pateikts, ka ir “laiks piebremzēt zaļo kursu”, kā konkrēts piemērs minēta iespēja saglabāt izmantošanai vecākas, tātad videi mazāk draudzīgas automašīnas. Pievērš uzmanību transporta, tajā skaitā dzelzceļa infrastruktūras attīstībai.
Karš un drošība: Daži teikumi par militārās rūpniecības stimulēšanu un Krievijas agresijas Ukrainā ierobežošanu.
3. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Saraksta līderis Roberts Zīle bijis Eiropas Parlamenta deputāts kopš 2004. gada un šajā sasaukumā kā savas politiskās grupas pārstāvis kļuva arī par parlamenta viceprezidentu. Otrā vietā sarakstā ir bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, trešajā – Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Programmā sevišķs uzsvars likts uz migrācijas ierobežošanu. Lai gan Ungārijas līdera Orbāna vēršanās pret tiesiskumu un draudzēšanās ar Putinu izsaukusi daudzu eiropiešu nosodījumu, NA “stingri iestājas pret ieceri mainīt ES pamatlīgumus, kas varētu izolēt “nepaklausīgās” dalībvalstis no kopīgo lēmumu pieņemšanas”.
Karš un drošība: “Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem, un jāpalīdz Ukrainai kļūt par ES un NATO dalībvalsti.” Uzsver NATO kā Eiropas galveno drošības garantu, bet atbalsta ES militārās rūpniecības stiprināšanu.
Politiskā grupa: Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kurā darbojas arī Polijas partija Likums un taisnīgums (PiS) un Itālijas premjerministres Meloni Itālijas brāļi. Vairāk šeit: https://www.ecrgroup.eu/
4. Latvija pirmajā vietā
Saraksta līderis ir Saeimas deputāts un bijušais premjerministrs Vilis Krištopans, otrajā vietā ir Saeimas deputāte Linda Liepiņa, bet trešajā – Saeimas deputāts un Aināra Šlesera dēls Ričards Šlesers. Lai gan šādi jautājumi nav Eiropas Savienības kompetencē, programmas galvenais uzsvars ir uz “tradicionālām vērtībām” un “ģimenēm, kuras veido māte un tēvs”. Latvijas drošību partija cer stiprināt ar ārvalstu investīcijām nekustamo īpašumu attīstības projektos. Programmas pirmais punkts ir “Balso par Šlesera komandu!”, un tekstā 69 no 85 teikumiem beidzas ar izsaukuma zīmi.
Karš un drošība: Programmā nav pieminēta ne Ukraina, ne Krievija.
5. Latvijas attīstībai
Saraksta līderis ir politologs, 2019. gadā ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, otrajā vietā Artis Pabriks, kurš bijis gan ārlietu, gan aizsardzības ministrs, bet trešajā – Vjačeslavs Dombrovskis, kas bijis gan izglītības, gan ekonomikas ministrs. Prasa ierobežot atsevišķu dalībvalstu veto tiesības pār ES lēmumiem un saistīt ES naudas piešķīrumus ar tiesiskumu un demokrātiju dalībvalstīs. Vēlas ierobežot ekonomisko atkarību no Ķīnas un citām autokrātiskām valstīm.
Karš un drošība: Programmas sākumā pateikts, ka ES jākļūst par īstu drošības un aizsardzības savienību un Ukrainai jāuzvar Krievija un jāpievienojas ES.
Politiskā grupa: Renew Europe frakcija, kuras redzami pārstāvji ir Francijas prezidents Emanuels Makrons un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Vairāk šeit: https://www.reneweuropegroup.eu/
6.Centra partija
Saraksta līderi Inna Djeri un Miroslavs Mitrofanovs ir ievēlēti Rīgas domē no Latvijas Krievu savienības (LKS), bet trešajā vietā ir viens no Latvijas redzamākajiem eiroskeptiķiem Normunds Grostiņš. Saraksts sola Eiropas Parlamentā turpināt LKS līderes Tatjanas Ždanokas darbu, “lai aizsargātu mazākumtautību un nepilsoņu tiesības, cīnītos pret neonacisma uzplaukumu”. Ždanokas sadarbība ar Krievijas izlūkdienestiem nesen atklāta nopludinātos epastos. Centra partija gribot panākt, ka krievu valoda kļūst par vienu no oficiālajām ES valodām.
Karš un drošība: Krievijas uzbrukumā Ukrainai vaino Rietumus, kuri “pieļāva katastrofālu kļūdu, atsakoties no kolektīvās drošības telpas izveides Eiropā pēc Aukstā kara beigām”.
7. Apvienība Jaunlatvieši
Saraksta pirmais numurs bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis šobrīd tiek tiesāts par naudas izkrāpšanu un piesavināšanos. Otrais numurs Glorija Grevcova zaudēja Saeimas deputātes mandātu, kad viņu notiesāja par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tagad pret Grevcovu celta apsūdzība par kara noziegumu attaisnošanu saistībā ar ierakstu TikTok, kurā viņa nosauca Okupācijas muzejā stāstīto par “izdomātu vēsturi”. Kā galveno uzdevumu saraksts izvirza runāšanu no Eiropas Parlamenta tribīnes par Latvijas problēmām.
Karš un drošība: Programmā vispār nav pieminēta Krievijas agresija pret Ukrainu.
8. Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija.
Saraksta galvgalī ir Reinis Pozņaks, kurš uzsāka akciju Tvitera konvojs, lai Ukrainas bruņotajiemspēkiemnogādātu ziedotas automašīnas. Otrajā vietā ir Latgales aktīvists Juris Viļums, trešajā – bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Programmā gandrīz visi punkti saistīti ar drošības stiprināšanu. Jāpanāk ES stratēģiskā autonomija mikročipu ražošanā, jāmaina banku politika par labu militārajai industrijai, jāpielāgo transporta, enerģētikas, veselības aizsardzības infrastruktūra, lai nodrošinātu to darbību arī krīzes situācijās.
Karš un drošība: Plaši apskata veidus, kā stiprināt ES aizsardzības līnijas pret Krieviju, bet programma neizklāsta plānus, kā palīdzēt Ukrainai.
9. Progresīvie
Saraksta līdere ir bijusī Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto, otrajā vietā ir bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, trešajā – Rīgas domes deputāte Justīne Panteļejeva. Atbalsta straujāku “Zaļā kursa” ieviešanu – ES “jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam”. Ungārijas prokremliskās valdības rīcība pierādot, ka jāmazina dalībvalstu iespējas ar veto bloķēt ES kopējos lēmumus. Iestājas par laulību vienlīdzību visā ES. Vēlas palielināt ES budžetu, ieviešot un paplašinot tādus ES nodokļus kā finanšu transakcijas nodokli vai nodokli nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem.
Karš un drošība: “ES jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts.” “Nepieciešama ciešāka ES integrācija drošības jomā.”
Politiskā grupa: Eiropas Zaļā partija, starp kuras redzamākajiem pārstāvjiem ir Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Vairāk šeit: https://www.greens-efa.eu/en/
10. Politiskā partija Tautas varas spēks
Saraksta līderis Valentīns Jeremejevs bija viens no aktīvākajiem protestētājiem pret valdības politiku pandēmijas laikā, 2020. gadā viņu aizturēja par viltus ziņu izplatīšanu par Covid-19. Otrais sarakstā ir Aivars Smans, kurš savulaik notiesāts par pasu viltošanu un soctīklos aktīvi izplata vēstis par karu Ukrainā, kuras saskan ar prokremliskiem naratīviem. Programma balstās apgalvojumā, ka Latvija līdz šim nav guvusi nekādu labumu no ES. Pārstāvot konservatīvas vērtības.
Karš un drošība: Programmā nav pieminēta ne Krievija, ne Ukraina. “Militārie draudi un ekonomiskā nestabilitāte nav likvidējama ar bruņošanos.”
11. Kustība Par
Saraksta pirmajā vietā ir Ukrainas un Beļģijas dubultpilsone Ivanna Volchiy, politiskās grupas Renew Europe projektu vadītāja Eiropas Parlamentā. Otrajā vietā – Linda Curika, stratēģisko komunikāciju un dezinformācijas apkarošanas eksperte. Trešajā – Inese Voika, kas bijusi Saeimas deputāte un vadījusi pretkorupcijas organizāciju Delna. Iestājas par ciešāku ES sadarbību aizsardzības, veselības, izglītības un labklājības jomā. Atbalsta klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. “Šajās vēlēšanās mums ir jānosargā rīcībspējīgs Eiropas Parlaments, kurā proeiropeiskie spēki spēj neitralizēt radikāļus, populistus un putinistus.”
Karš un drošība: “Ukrainas uzvara un pievienošanās ES un NATO ir Latvijas drošības atslēga.” Programmā izvērsts priekšlikumu klāsts, kā šo mērķi panākt.
Politiskā grupa: Renew Europe frakcija, kuras redzami pārstāvji ir Francijas prezidents Makrons un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Vairāk šeit: https://www.reneweuropegroup.eu/
12. Suverēnā vara
Saraksta līderes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova pēc ievēlēšanas 13. Saeimā no Saskaņas saraksta pieslējās Aināra Šlesera veidotajai partijai Latvija pirmajā vietā, bet no tās tika izslēgtas pēc tam, kad nepievienojās partijas izteiktajam nosodījumam Krievijas agresijai pret Ukrainu. Stepaņenko līdzšinējās politiskās darbības un arī saraksta programmas centrā ir nostāja, ka “tradicionālajai ģimenei ir jābūt prioritārai pāri jebkuras citas grupas vai valsts interesēm”.
Karš un drošība: Programmā nepiemin ne Krieviju, ne Ukrainu, un aicina nevis bruņoties, bet konfliktus atrisināt ar diplomātiju.
13. Tauta. Zeme. Valstiskums.
Saraksta līderis ir Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kuru izslēdza no Nacionālās apvienības frakcijas pēc viņa piedalīšanos Ķīnas valdības apmaksātā braucienā uz Ķīnu. Programmā uzsvērts, ka mērķis sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam ir nereāls. Saraksts atbalsta kodolenerģijas attīstību, ir pret vēja enerģijas izmantošanu.
Karš un drošība: Jāturpina atbalsts Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, jāizvērš diplomātiskās konsultācijas ar ASV, Indiju, Ķīnu un Turciju. Nepiemin Krieviju un tās agresiju.
Politiskā grupa: Par sadarbības partneriem uzskata gan Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu (https://ecrgroup.eu/), gan Identitātes un demokrātijas grupu (https://www.idgroup.eu/). Tajā ietilpst Alternative für Deutschland, kuru Vācijas iekšējās drošības dienests vērtē kā draudu demokrātijai,un ar to saistīta arī Francijas vairākkārtējā prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna.
14. Zaļo un Zemnieku savienība
Saraksta līderis Harijs Rokpelnis ir ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, kandidē arī divi valdības locekļi – labklājības ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Armands Krauze. Programmā izcelta lauksaimnieku interešu pārstāvība, uzsvērta nepieciešamība palielināt ES atbalstu lauksaimniecībai un pielāgot to vietējām vajadzībām. ES valstīm “jāizstrādā vienoti kritēriji sezonālo darbinieku pieņemšanai”. Saraksts aizstāv “katras ES dalībvalsts nacionālās pašnoteikšanās tiesības”.
Karš un drošība: Atbalsts Ukrainai ir būtisks Eiropas drošības kontekstā. Jāveido vienota Eiropas militārā organizācija, lai stiprinātu aizsardzības spējas. Jābūt skaidrai nostājai par preču importu un tranzītu no agresorvalstīm.
15. Jaunā Vienotība
Saraksta līderis ir bijušais Latvijas premjerministrs, tagad Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Otrajā vietā ir bijušais premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš, kurš nesen atkāpās no ārlietu ministra amata saistībā ar pārmetumiem par speciālo avioreisu izmantošanu. Trešajā vietā ir ilggadējā EP deputāte, viena no Latvijas Tautas frontes izveidotājiem Sandra Kalniete. Programmā uzsvērta ES naudas piesaiste Latvijas attīstībai un ES ekonomiskās drošības stiprināšana, novēršot stratēģisko atkarību no nedraudzīgām valstīm.”Brīvība, demokrātija un likuma vara ir galvenie vērtību stūrakmeņi, uz kā balstās ES. Tieši šajās vērtībās balstās arī Latvijas nākotne.”
Karš un drošība: Krievija ir militārs apdraudējums, tāpēc jāattīsta militārā rūpniecība, jāsniedz visa veida atbalsts Ukrainai, kas ir “ieguldījums Latvijas un visas ES drošībā”. Atbalsta Ukrainas virzību uz dalību ES.
Politiskā grupa: Eiropas Tautas partijas grupa, šobrīd lielākā Eiropas Parlamentā. Pašreizējā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir no šīs politiskās “ģimenes”. Vairāk šeit: https://www.eppgroup.eu/
16. Politiskā partija Stabilitātei!
Sarakstā nav plašāk pazīstamu kandidātu, tas ir arī jaunākais no visiem iesniegtajiem – kandidātu vidējais vecums ir 35,5 gadi. Vienīgais saraksts, kura programmā iekļauti mājieni par vēlmi izstāties no Eiropas Savienības. ES politika esot “praktiski nesavienojama ar valsts attīstību un plaukstošu nākotni”. Ja tā nemainās, nepieciešama “nopietna jautājuma izvērtēšana par iespēju palikt Savienībā”.
Karš un drošība: Uzskata, ka sankcijas pret Krieviju nav devušas rezultātu, tāpēc jāuzsāk sarunas par “izdevīgu sadarbību”, tajā skaitā par lētu energoresursu iegādi. Nenosoda Krievijas agresiju, nepiemin Ukrainu.
——-
Pauls Raudseps ir viens no Latvijas vadošajiem žurnālistiem. Dzimis ASV, viņš piedalījās laikraksta Diena dibināšanā, bet pēdējos 14 gadus strādā žurnālā Ir.
