Arhīvi/KLAM

Kanadas Latviešu Archīvi un Mūzejs (KLAM)

KLAM archīvu projekta grupa uzsāka darbību 2013. g. 15. augustā, kad tā sāka piestrādāt pie ienākušiem materiāliem par latviešiem Kanadā. LNAK valdes sēdē archīva projekts tika oficiāli apstiprināts un ieguva savu oficiālo nosaukumu “Kanadas Latviešu Archīvi un Mūzejs” (KLAM).

KLAM darbu ierosināja un vada Andris Ķesteris, LNAK bijušais priekšsēdis un PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienības) valdes loceklis.  Kā profesionāls archīvārs, viņa pieredze strādājot pie Kanadas nacionālās bibliotēkas un nacionāliem archīviem Otavā (Library and Archives Canada), ir neatvietojama. Viņš ir vairākus gadus mudinājis mūsu sabiedrību uz kultūras mantojuma saglabāšanu. Andris Ķesteris ir PBLA archīvu, bibliotēku un mūzeju darba grupas priekšsēdis un turpina sadarbību ar vairākām valsts iestādēm Latvijā, Kanadā un vispasaules mērogā. Piemēram, viņš ir mūža biedrs gan Baltic Heritage Network, gan Baltic Audiovisual Archival Council, kur viņš ir viens no dibinātājiem un ilggadīgs valdes loceklis. Pie KLAM dibinātājiem vēl jāpieskaita Aija Karkliņa, Skaidrīte Tērauda un Ženija Vītola +, kuŗas strādā archīvā jau vairākus gadus un ir ziedojušas daudzas savas brīvās stundas.

KLAM mērķis ir uzkrāt un, pēc iespējas, novietot zem viena jumta trimdas latviešu dažādus dokumentus, kas ietvertu ne tikai latviešu dzīvi Kanadā jau no 18.–19. g.s., bet arī to latviešu dzīvi, kas šeit ieradās pēc II Pasaules kaŗa, līdz pat šodienai. Saglabātie dokumenti ir vēsturisks pierādījums par latviešu dzīvi šajā laika posmā. KLAM tiek uzglabāti kā organizāciju, tā personīgi dokumenti. Tiek uzglabāti gan aktīvo organizāciju dokumenti, gan arī to, kas savu darbību jau izbeigušas

No personīgiem dokumentiem, piemēram, sarakstīšanās ar radiem un draugiem Latvijā, okupācijas laikā daudz ko pastāsta, ja arī tikai “caur puķēm”, par dzīvi toreizējā Latvijā. Ko sūtīja uz Latviju, lai palīdzētu saviem tuviniekiem. Domājams, ka vēstures pētnieki būs ļoti pateicīgi par informāciju, kuŗa kaut vai “caur puķēm” būs atrodama šajās vestulēs. Ir pierādījies, ka daži latvieši ir saglabājuši Latvijas pases, augstskolu diplomus, ieceļošanas dokumentus, avīzes pat no 20. g.s. divdesmitajiem gadiem.

Mūzeja daļā KLAM uzglabās no Latvijas līdzpaņemtās lietas, kuŗas vēl būtu saglabājušās, kā piem., keramika, dažādas kārbiņas, rokdarbi, kofeŗi u.c. Arī “Stūŗa mājā” atvēra izstādi “Latvieša koferis”. Mums katram ir šāds koferis, kas paņemts līdz dodoties trimdā.

KLAM nav tikai vietējo latviešu archīvs. Tas darbojas pēc vispasaules archīvistu likumiem un sadarbojas ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), Latvieši Pasaulē (LaPa) un Latvijas Okupācijas mūzeju (LOM).

LNAK organizācijas archīvus līdz 2004. g. pārzināja Jānis Mežaks. Viņš arī rūpējās par vajadzīgo materiālu sakārtošanu un nodošanu Ontario archīvam pēc valsts likumiem. Mēs, Kanadā dzīvojošie latvieši, bez šaubām, īpaši tie, kas dzimuši Latvijā, esam Latvijai atrautā daļa, tomēr neesam “atdalāmi no Latvijas”. Tai pašā reizē, esam daļa no Kanadas, kur daudzi esam nodzīvojuši mūža lielāko daļu. Tāpēc ir svarīgi turpināt Jāņa Mežaka iesākto milzu darbu. Un ne tikai. Ir svarīgi apzināt un papildināt Kanadas latviešu dzīves stāstu, ne tikai mūsu, Kanadas latviešu dēļ, bet arī tās otras daļas dēļ, kas palika dzimtenē. Kā arī atstāsim liecību par latviešu pienesumu šai mūsu patvēruma zemei.

Tāpēc būsim priecīgi, ja atbalstīsit mūsu darbu gan ar archīvāliem materiāliem, gan arī financiāli. Čekus varat rakstīt uz LNAK – KLAM vārda. Tuvāka informācija pieejama LNAK birojā.

KLAM seko Latviešu Valodas Krātuves izdotai Latviešu Pareizrakstības vārdnīcai (ALA Kultūras biroja 1966. gada izdevumā).