ALAs skolotāju konference Sietlā pulcē izglītības entuziastus
No 18. līdz 20. oktobrim Sietlā norisinājās ikgadējā Amerikas latviešu apvienības rīkotā latviešu valodas skolotāju konference, kuŗā paidagogi no dažādām Ziemeļamerikas latviešu skolām dalījās pieredzē, guva jaunas idejas un stiprināja savstarpējos kontaktus. Ar LNAK Izglītības nozares atbalstu konferencē piedalījās trīs latviešu valodas skolotājas no Kanadas: Evisa Āboliņa no Otavas, Diāna Briede no Toronto un Baiba Bumbiere no Montreālas.
Konferences laikā dalībnieki piedalījās vairākās izglītojošās sesijās, paneļdiskusijās un praktiskās nodarbībās, kas vērstas uz latviešu valodas un kultūras mācīšanas metožu pilnveidošanu.
Latviešu valodas izglītības kopienas stiprināšana Sietlas latviešu kopiena sagaidīja viesus ar patiesu sirsnību un viesmīlību, parādot īstu latviešu tradicionālo garu tālu no dzimtenes. Neskatoties uz tipiski Sietlas pelēcīgajiem laika apstākļiem, agrāk ieradušies konferences dalībnieki ar entuziasmu devās uz pilsētas neapšaubāmo simbolu – Space Needle torni. Šī ikoniskā celtne, kas jau kopš 1962. gada rotā Sietlas panorāmu, piedāvāja viesiem brīnišķīgus skatus pār pilsētu un Puget Sound līci. Īpaši sirsnīgs paldies Egijai Jansonei par ekskursijas rīkošanu un vadīšanu.
Pat lietainais laiks nespēja mazināt dalībnieku sajūsmu, vērojot pilsētas panorāmu no 184 metru augstuma. Vašingtonas Universitātē profesors Guntis Šmidchens dalījās ar aizraujošu stāstījumu par Baltiešu programmas nozīmīgo lomu latviešu valodas un kultūras saglabāšanā ASV, īpaši
uzsveŗot tās ieguldījumu jau no paaudžu izglītošanā. Vakars noslēdzās ar lustīgām Oktoberfest svinībām Sietlas latviešu centrā, kur tradicionālā vācu svētku noskaņa sajaucās ar latviešu viesmīlību, radot neaizmirstamu kopā būšanas pieredzi.
Konferences laikā dalībniekiem bija vērtīga iespēja tikties ar vairākām Ziemeļamerikas latviešu skolu grupām, daloties pieredzē par izglītības procesu organizēšanu. Diskusijās tika apspriesti gan kopīgie izaicinājumi, ar kuŗiem saskaŗas diasporas skolas, gan arī inovātīvi risinājumi mācību procesa uzlabošanai. Īpaši vērtīgas bija sarunas par digitālo rīku izmantošanu attālinātajā mācību procesā un kultūras identitātes saglabāšanu jaunajā paaudzē.
Konferences gaisotni lieliski papildināja Intas Šķinķes vadītās saliedēšanas aktīvitātes starp lekcijām, kas palīdzēja dalībniekiem atbrīvoties un veidot ciešākas savstarpējās saites. Viņa arī prasmīgi moderēja ļoti nozīmīgu paneļdiskusiju par pieaugušo sadarbību izglītības procesā, kuŗā atklājās, ka cilvēkresursu trūkums ir aktuāla problēma gandrīz visās Ziemeļamerikas latviešu skolās. Otavas latviešu skola vecāko bērnu klasē jau veiksmīgi iesaista viesskolotājus, ar pieredzi dalījās Evisa Āboliņa. Interesants risinājums varētu būt vecvecāku, studentu no Latvijas un citu latviešu sabiedrības locekļu iesaiste skolas dzīvē ar pasaku un stāstu priekšlasījumiem skolas bērniem.
Pirmās dienas programma noslēdzās ar sirsnīgām vakariņām Watershed bārā, kur dalībnieki ne tikai baudīja gardus ēdienus, bet arī piedalījās aizraujošā Kahoot spēlē, pārbaudot savas zināšanas par latviešu diasporas skolām Amerikā. Šī interaktīvā aktīvitāte ne tikai radīja jautru sacensības garu, bet arī palīdzēja dalībniekiem labāk iepazīt vienam otru un padziļināt izpratni par latvisko mantojumu.
Valodas un identitātes jautājumi mūsdienu kontekstā Konferences pirmajā darba dienā dalībnieki tiešsaistē tikās ar autori Ingu Sindi, kuŗa dalījās pārdomās par savas grāmatas “Mamma saka ābols, papa saka Apfel” tapšanu un tās izraisīto rezonansi lasītāju vidū. Grāmata ir kļuvusi par nozīmīgu katalizātoru sarunām par latviešu valodas saglabāšanu un mācīšanu daudzkultūru ģimenēs. Sinde atklāja interesantu novērojumu par atšķirīgo grāmatas uztveri – kamēr diasporas lasītāji to uztveŗ kā personisku stāstu, kas atspoguļo viņu ikdienas pieredzi un izaicinājumus, Latvijas lasītājiem tā ir iespēja ielūkoties emigrācijā dzīvojo šo tautiešu pasaulē un labāk izprast viņu centienus saglabāt latvietību. Dalībnieki īpaši novērtēja autores atklātību un godīgumu, runājot par valodas un identitātes jautājumiem.
Ļoti aizraujošs bija Vašingtonas universitātes Baltijas studiju programmas vadītāja profesora Gunta Šmidchena stāstījums par dzīvo folkloru. Izmantojot savu iespaidīgo cimdu kolekciju kā uzskatāmu piemēru, viņš demonstrēja, kā folklora veidojas, attīstās un transformējas mūsdienu kontekstā. Šmidchens parādīja, ka folklora nav sastingusi pagātnes liecība, bet gan dzīvs organisms, kas nepārtraukti papildinās ar jaunām nozīmēm un interpretācijām. Seno tautas pasaku formas un elementi parādās urbānajās leģendās un stāstos, caur tiem joprojām tiek mēģināts nodot svarīgas atziņas par dzīvi. Viņa stāstījums atklāja, kā tradicionālie raksti un motīvi turpina dzīvot un iegūt jaunu jēgu mūsdienu pasaulē, folklora ir kas vairāk par etnografiju.
Latviešu bērniem ASV un Kanadā ir pieejamas vairākas iespējas, kā saglabāt saikni ar latvisko kultūru un valodu. Trīs nozīmīgākās programmas – Gaŗezera skolas, vasaras no metnes “Kursa” un “Sveika, Latvija!” – jau gadu desmitiem kalpo šim mērķim.
Gaŗezers, kas atrodas Mičiganas štatā, ir lielākā latviešu vasaras izglītības iestāde ārpus Latvijas. Kopš 1965. gada tas piedāvā gan bērnu vasaras nometni (GBN), gan vasaras vidusskolu (GVV). Tās pārstāve Sandra Kronītis-Sīpols īsumā pastāstīja par sešu nedēļu programmu jauniešiem
vecumā no 13 līdz 18 gadiem, kuŗi skolā var apgūt latviešu valodu, literātūru, vēsturi un folkloru. Gaŗezera vadības un darbinieku pūles uzturēt augstus nometņotāju uzņemšanas standartus ir vainagojušās – nometne ir akreditēta ACA, jo ta atbilst 300 kvalitātes kritērijiem.
Konferences laikā dalībniekiem bija vērtīga iespēja tikties ar vairākām Ziemeļamerikas latviešu skolu grupām, daloties pieredzē par izglītības procesu organizēšanu. Disku sijās tika apspriesti gan kopīgie izaicinājumi, ar kuŗiem saskaŗas diasporas skolas, gan arī inovātīvi risinājumi mācību procesa uzlabošanai.
Konferences dalībnieki varēja noskatīties Māras Pelēces īsfilmu par “Kursu” Vašingtonas štatā, kuŗa darbojas kopš 1974. gada un šogad plaši svinēja savu 50 gadu jubileju. Četru nedēļu programma īpaši nozīmīga ir Rietumkrasta latviešu kopienai. Tās mērķis ir ļaut katram bērnam atrast savu individuālo saikni ar Latviju, dodot priekšrocību mazākam dalībnieku skaitam, kas veicina ciešāku sadarbību starp skolēniem un skolotājiem.
Līga Ejupe prezentēja iespēju doties uz Latviju īpašā izglītojošā braucienā jauniešiem “Sveika, Latvija!”. Tā ir ALA organizēta divu nedēļu ceļojumu programma 13-15 gadus veciem jauniešiem.
Programmas dalībnieki apmeklē vēsturiskas vietas Latvijā, tiekas ar vietējiem jauniešiem un piedalās kultūras pasākumos.
Visas trīs programmas ne tikai māca valodu un kultūru, bet arī veido spēcīgu latviešu diasporas kopienu. Tās palīdz jaunajai paaudzei veidot un saglabāt savu latvisko identitāti, vienlaikus radot paliekošu emocionālo saikni ar Latviju.
Baiba Bumbiere
