Toronto dievtuŗu Burtnieku draudze svin apjumības

Šogad Viršu mēneša (septembŗa) 21. dienā saules karstie apskāvieni neliecināja par rudens saustāvju ierašanos, taču zināms, ka pēc katras vasaras seko rudens, pēc katra darba cēliena seko īsa atpūta, un tūlīt nekavējoties jau rodas citi darbi, kas padarāmi gaŗajos rudens un ziemas vakaros.
Ticējumu pūrs ir bagātīgs, kuŗā smeļam zināšanas par Apjumību laiku, rudenājiem, pļaujas svētkiem. Mūsdienās to saucam par Miķeļiem, un svinības saistās ar dārzeņu un citu lietu tirgošanu.

Jumis – auglības, pārpilnības, veiksmes un laimes simbols.To mēs pazīstam kā spēcīgu aizsardzības zīmi, kas sargā māju, labklājību, tādēļ vēlams to likt mājas jumta korē vai virs ieejas durvīm.
Ticējumi vēsta, ka Jumim viss padodas dubulti, par mājvietu tiek uzskatīti kopā saauguši ziedi uz viena kātiņa, rieksti, divas vārpas uz viena stiebra.

Ir rudzu Jumis, riekstu, ābolu, linu Jumis, arī olu Jumis – ola ar diviem dzeltenumiem.

Ticējumi stāsta, ka Jumītis dzīvojis tikai labībā, un tur, kur viņš mita, tai mājā būs braša labība un varena maize.
Svētku galdā lika gaļu, graudaugu ēdienus, raušus un Jumja klaipu.
Burtnieku saime pulcējās, lai pārrunātu svētku nozīmi, vienotos jautrās rotaļās un mielotos ar rudens bagātībām, pagatavojot ēdienus, sekojot
senām un mūslaiku receptēm.
Šogad sarunas mijās par kartupeļiem. Zināms fakts, ka kartupelis tik nesenis ieceļojis Latvijas territorijā, taču tas ir ne tikai iesakņojies auglīgā
zemē, bet ieņēmis galvenā dārzeņa vietu, kāpostu pabīdot otrā vietā.
Sarunas laikā secinājām, ka visiem garšo kartupeļi – vārīti un cepti, oglēs ierušināti, putrā sagrūzti, klimpās, kļockās savārīti un pankūkās taukšķēti.
Lai visiem rāžīgs un darbīgs rudens solis.●
Agra Asmus-Vāgnere