LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 24.-30.augusts

Kanādā un ASV

  • Kanādaspremjerministrs Carney septembrī dosies uz Strasbūru Francijā, lai teiktu uzrunu Eiropas Parlamentā. Šīs vizītes mērķis ir stiprināt Kanādas un Eiropas Savienības attiecības laikā, kad Kanādai ir aktīvs tirdzniecības karš ar ASV un sarunas starp Otavu un Vašingtonu ir izjukušas.
  • Kanādas dabasgāzes eksports veido gandrīz visus ASV ārējos gāzes iepirkumus, taču tas sedz tikai aptuveni piecus līdz astoņus procentus no kopējā Amerikas patēriņa. Lai gan kopējais apjoms ir salīdzinoši neliels, Kanādas gāze ir ļoti kritiska atsevišķiem ASV reģioniem, piemēram, Klusā okeāna ziemeļrietumos, kur no tās ir atkarīgi vairāk nekā 90% vietējā tirgus, tostarp mājsaimniecību apkure un tehnoloģiju gigantu datu centri.
  • Kalifornijas gubernators Gavin Newsom ir pārliecināts, ka ASV prezidents Trump politiskā spiediena dēļ jau tuvāko dienu vai dažu nedēļu laikā atgriezīsies pie tirdzniecības sarunu galda ar Kanādu. Viņš norādīja, ka pašu Republikāņu partijas iekšējais spiediens piespiedīs prezidentu rīkoties, jo īpaši pirms gaidāmajām ASV vidus termiņa vēlēšanām novembrī, kurās republikāņi riskē zaudēt kontroli pār abām Kongresa palātām.
  •  Sarunu izgāšanās ar ASV ir pastiprinājusi nepieciešamību nojaukt iekšējās tirdzniecības barjeras starp Kanādas provincēm, kas pēc Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm ilgtermiņā varētu palielināt valsts IKP par aptuveni 210 miljardiem dolāru.
  • Nozīmīgs pavērsiens Kanādas tirdzniecībā, pēc sešu gadu pārtraukuma no Čērčilas ostas Manitobā tiek atsākta graudu eksportēšana, nosūtot pirmo kviešu kravu uz Eiropu. Ostas darbības atjaunošana ne tikai savieno Kanādas prērijas un Arktiku ar pasaules tirgiem, bet arī palīdz valstij dažādot tirdzniecību laikā, kad pieaug politiskais un ekonomiskais spiediens no ASV puses.
  • ASV minētais 50 miljardu dolāru deficīts preču tirdzniecībā ar Kanādu ir patiess, taču tas pastāv tikai tāpēc, ka ASV ik dienas iepērk milzīgu apjomu Kanādas naftas. Bez energoresursu pieskaitīšanas ASV patiesībā ir tirdzniecības pārpalikums ar Kanādu.
  • Kanādas lielākais un jaudīgākais leduslauzis CCGS Louis S. St-Laurent šomēnes sekmīgi sasniedza Ziemeļpolu, atzīmējot savu sesto vizīti šajā reģionā. Šī polārā misija, ko kuģis veic kopā ar zviedru leduslauzi Oden, ir organizēta, lai ar īpašiem sensoriem kartētu Arktikas okeāna gultni. Iegūtie dati palīdzēs precīzāk pamatot Kanādas teritoriālās pretenzijas uz Arktikas jūras gultnes daļu, uz kuru pretendē arī krievija un Dānija.
  • Kanādas ekonomika otrajā ceturksnī ir uzrādījusi spēcīgu izaugsmi, sasniedzot 3,3%, ko galvenokārt veicināja augsts eksports un iekšzemes investīcijas. Vienlaikus tika pārskatīti un paaugstināti pirmā ceturkšņa dati, pilnībā kliedējot bažas par tehnisko recesiju. Turpmākā izaugsme var palēnināties gaidāmo tarifu un tirdzniecības saspīlējuma dēļ ar ASV.
  • ASV finanšu ministrs 24. augustā paziņoja, ka gatavojas noteikt līdz šim vērienīgākās sankcijas pret valstīm, kas uztur ekonomiskus sakarus ar Irānu. Teherāna draud vērsties pret jebkuru valsti, kas palīdz ASV sankcijas ieviest.
  • ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors John Ratcliffe ir aizvadījis savu pirmo vizīti maskavā, turklāt uz krieviju un atpakaļ viņš lidoja tieši caur Rīgu ar ASV militāro lidmašīnu. Agresorvalsts diktators putins neuzbrukšot NATO teritorijai, 27. augustā teica ASV prezidents Trump, vaicāts par CIP direktora vizīti maskavā.

Latvijā un Eiropā

  • No 29. augsutaLatvijas pilsoņi, kuri 15. Saeimas vēlēšanu laikā atradīsies ārvalstīs, līdz 25. septembrim Latvija.gov.lv var pieteikties balsošanai pa pastu.
  • Augustā visvairāk pieaudzis atbalsts Apvienotajam sarakstam – no 12,2% jūlijā līdz 15,2%, rāda publicētie SKDS aptaujas dati. Citu valdības koalīciju partiju popularitāte samazinājusies – Nacionālajai apvienībai tā bija 4,5% (jūlijā 5,5%), Jaunajai Vienotībai 4,2% (bija 4,3%), Zaļo un Zemnieku savienībai 2,8% (2,9%). Mazliet palielinājies atbalsts otrajai populārākajai partijai Suverēnā vara/Jaunlatvieši (no 11,4% līdz 11,8%), samazinājies Progresīvajiem – no 9% līdz 8,8%. Vislielākais kritums bija Latvijai pirmajā vietā – no 10% līdz 8,5%.
  • Militārā apdraudējuma līmenis Latvijā nav mainījies, un tiešu krievijas iebrukuma draudu risks pašlaik ir zems, 27. augustā sociālajos tīklos rakstīja Valsts prezidents Rinkēvičs un Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
  • Vēlēšanu sistēmu pārbaudēs konstatētas un novērstas vairākas ievainojamības, no tām viena bija kritiska, 27. augustā informēja Centrālā vēlēšanu komisija.
  • Valdība 25. augustā atbalstīja likuma grozījumus, kas ļautu ierēdni atstādināt jau pēc aizdomās turētā statusa piemērošanas.
  • Jaunā Vienotība nobloķējusi izglītības ministres Indriksones (NA) iecerētās izmaiņas eksāmenu un vērtēšanas kārtībā. Koalīcijas partneri iebilst pret noteikumu maiņu nedēļu pirms mācību gada sākuma.
  • Nebija gatavi. Pēc postošās vētras Latvijā valdība krīzes vadības sēdē 24. augustā nolēma pašvaldībās veidot noturības punktus krīzes situācijām. Līdz 24. augusta pusdienlaikam bez elektrības vēl bija ap 75 000 mājsaimniecību. Krīzes vadības centra vadītājs Zīle norādīja, ka iedzīvotājiem jāspēj vismaz 72 stundas iztikt bez ārējās palīdzības.
  • Valsts robežsardze 25. augustā ziņoja, ka spēcīgajā vētrā 124 vietās bojāts žogs uz Latvijas austrumu robežas.
  • Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” kopš 2014. gada ir sniedzis palīdzību aptuveni 900 Ukrainas iedzīvotājiem, tostarp ap 600 smagi ievainotām militārpersonām.
  • Igaunijas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Wolfram Europa Jēkabpils novadā plāno izveidot vērienīgu sprāgstvielu un kaujas lādiņu ražotni, kopumā investējot līdz 200 miljoniem eiro un radot aptuveni 200 jaunas darbavietas. Ražošanu iecerēts sākt 2027. gada otrajā pusē, un projekts tiks attīstīts trīs kārtās, sākumā koncentrējoties uz mīnu un kaujas galviņu komplektēšanu, bet vēlāk uzsākot arī plaši izmantotu sprāgstvielu sintezēšanu.
  • Zviedrijas bruņotie spēki lūguši valdībai atsavināt krievijas pilsonim piederošu īpašumu netālu no jūras spēku bāzes Stokholmas arhipelāgā.
  • Norvēģijā 89 gadu vecumā miris Norvēģijas karalis Haralds V. Pēc viņa nāves 29. augsutā par Norvēģijas karali Hokonu VIII kļuvis Haralda dēls.
  • Armēnija drīzumā sāks oficiāla pieteikuma iesniegšanas procesu dalībai ES, 24. augustā uzrunā parlamentā paziņoja Armēnijas premjerministrs Pašinjans.
  • Francija vēlas ierobežot termiņu, kurā Ukrainai ir atļauts izmantot līdzekļus no Eiropas Savienības (ES) piešķirtā 90 miljardu eiro aizdevuma bruņojuma iegādei no trešajām valstīm. Saskaņā ar noteikto kārtību Ukrainai, veicot aizsardzības produkcijas iepirkumus, jāiztērē vismaz 65% piešķirto līdzekļu bruņojumam no Eiropas piegādātājiem.
  • Islandē 52,8% referenduma dalībnieku nobalsoja pret sarunu atsākšanu par iestāšanos ES.
  • Plašos plūdos Nepālā un Tibetā 26. augustā gāja bojā vismaz 919 cilvēki, bet vairāk nekā 4700 pazuduši bez vēsts, tostarp 33 Latvijas valsts piederīgie. Plūdus un nogruvumus izraisīja zemestrīce. Līdz pirmdienai 20 no 33 Nepālā pazudušo tūristu radinieki Latvijā nodevuši DNS paraugus potenciālai bojāgājušo identificēšanai. Ārlietu ministrija informēja, ka nosūtīs Konsulārā departamenta darbinieku uz Katmandū.
  • ANO cietumā Hāgā 27. augustā 83 gadu vecumā miris uz mūžu notiesātais Bosnijas serbu ģenerālis, par “Bosnijas miesnieku” dēvētais Ratko Mladičs.
  • Eiropas Komisija 24. augustā apstiprināja Ukrainai 6,1 miljardu eiro aizdevumu pretgaisa aizsardzībai un munīcijai.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainā, Harkivas frontē, kritis Latvijas brīvprātīgais karavīrs Vitālijs Šampiņš ar segvārdu “Vilks”. Ukrainā krituši jau pieci brīvprātīgie no Latvijas. Valsts prezidents Rinkēvičs un Ministru prezidents Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) izteica līdzjūtību kritušā latviešu karavīra Vitālija Šampiņa tuviniekiem.
  • Ukrainas aizsardzības budžetā ir 23 miljardu eiro deficīts, 27. augustā teica prezidents Zelenskis. Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija mudināja izmantot iesaldētos krievijas suverēnos aktīvus Ukrainas finansēšanai.
  • Pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem darbību apturējušas trīs no četrām krievijas uzņēmuma Lukoil naftas pārstrādes rūpnīcām, ziņo Reuters.
  • Kijivasapgabalā krievijas dronu uzbrukuma izraisītā sprādzienā munīcijas noliktavā 28. augustā bojā gāja vismaz 38 cilvēki.
  • ASV finanšu ministrs ar krievijas finanšu ministru 31. augustā G20 samitā Ziemeļkarolīnā pārrunājis Ukrainas miera plānu. Šī ir pirmā reize, kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad krievijas finanšu ministrs ir uzaicināts uz pasaules augstāko finanšu amatpersonu sanāksmi. Ukrainas prezidents Zelenskis ar ASV prezidenta sūtņiem Vitkofu un Kušneru 31. augsutā apsprieda viņu iespējamo vizīti Ukrainā.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv