LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 23. februāris-2. marts

Kanādā un ASV

  • Kanādas enerģētikas ministrs Hodgson saka, ka valsts ir gatava kļūt par vienu no pasaules lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem, eksportējot līdz pat 100 miljoniem tonnu gadā. Tim Hodgson pavēstīja šo optimistisko skatu parlamenta komisijai, norādot, ka valstis, piemēram, Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna un Indija, visas vēlas Kanādas gāzi. “Ja mēs nodrošināsim līdz pat 100 miljoniem tonnu gadā, tas padarīs mūs par vienu no lielākajiem LNG piegādātājiem pasaulē,” viņš sacīja.
  • Kanādas premjerministrs Carney un viņa Indijas kolēģis 2. martā paziņoja par “jaunu partnerību”, vairāku miljardu dolāru vērtiem līgumiem un apņēmību parakstīt brīvās tirdzniecības nolīgumu līdz gada beigām, jo abas valstis mēģina mainīt gadiem ilgās sastingušās starpvalstu attiecības.
  • Kanādas šķietami straujā tempā cenšas aizstāt savu novecojušo zemūdenes floti. 2. martā aprit  termiņš gan Dienvidkorejas, gan Vācijas kuģu būvētavām iesniegt savus priekšlikumus vairāk nekā 20 miljardu dolāru vērtajā programmā. Plāns paredz iegādāties līdz 12 zemūdenēm Kanādas jūras flotei.
  • Degvielas cenas Kanādā nedaudz pieauga par dažiem centiem nakts laikā, jo Ziemeļamerikas naftas tirgus reaģē uz pieaugošo spriedzi Tuvajos Austrumos, kur ASV un Izraēla 27. februārī veica kopīgu uzbrukumu Irānai, kas draud destabilizēt reģionu. Ja šonedēļ pildāt degvielas tvertni, augstākas degvielas cenas var saglabāties tik ilgi, kamēr konflikts traucē naftas tankkuģiem piekļūt Hormuza šaurumam, vienam no pasaules noslogotākajiem un svarīgākajiem jūras kuģniecības ceļiem.
  • Kanādas ekonomika 2025. gada ceturtajā ceturksnī saruka, nedaudz mazāk par gaidīto, jo ražotāji lielā mērā izmantoja savus krājumus, lai apmierinātu pieprasījumu, nevis ražotu jaunus produktus, liecina 27. februārī publicētie Kanādas statistikas dati. Iekšzemes produkts ceturksnī no oktobra līdz decembrim saruka gada griezumā par 0,6%, norādīja aģentūra, salīdzinot ar pārskatīto 2,4% pieaugumu iepriekšējā ceturksnī.  Tas kopējai valsts izaugsmei 2025. gadā dod 1,7% pieaugumu, lai gan pozitīvs, tas ir lēnākais gada izaugsmes temps kopš COVID, 2020. gada krituma, norāda Statistics Canada.
  • Kanādas ražošanas sektors februārī pieauga otro mēnesi pēc kārtas, jo jaunie pasūtījumi palielinājās, neraugoties uz vājo eksporta pārdošanu un augošo inflācijas spiedienu, liecina 2. martā publicētie dati. S&P Global Canada Manufacturing Purchasing Managers’ Index (PMI), kas mēra rūpniecības sektora veselību, pagājušajā mēnesī pieauga līdz 51,0 no 50,4 janvārī, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2025. gada janvāra. Vērtējums virs 50 norāda uz sektora paplašināšanos.
  • Kanāda ziedos vēl 2 miljardus dolāru vērtu militāro aprīkojumu, tostarp vairāk nekā 400 bruņotos transportlīdzekļus, Ukrainai, jo karš Ukrainā ieiet piektajā gadā. Premjerministrs Carney 24. februārī paziņoja par palīdzību un Kanādas ārlietu ministrija paziņoja par papildu sankcijām pret personām un uzņēmumiem, kas palīdz finansēt maskavai karu, tostarp krievijas uzņēmumiem, kuri specializējas mākslīgā intelekta, dronu ražošanas jomā, kā arī individuāliem tankkuģiem, kas kontrabandas ceļā tirgo krievijas naftu.

Latvijā un Eiropā, un Tuvajos austrumos

  • 24. februārī apritēja četri gadi kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kijivā ieradās Eiropas Komisijas prezidente fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Košta, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu līderi. Atbalsta pasākumi Ukrainai notika daudzviet Latvijā, tai skaitā Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rēzeknē.
  • 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā notikušajā koncertā Ukrainas atbalstam saziedoti 1 450 000 eiro.
  • Latvijas iekšzemes kopprodukts 2025. gadā pieauga par 2,1%, un sasniedza 43 miljardus eiro. Izaugsmi galvenokārt veicināja apstrādes rūpniecība (+4,7%) un būvniecība (+9%).
  • Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību partijas Nacionālā Apvienība (NA) strīdā ar KNAB, tāpēc partijai valsts budžetā būs jāatmaksā 210 673 eiro, ko tā 2022. gadā pārtērēja vēlēšanu aģitācijai. Limits bija 344 000, taču partija iztērēja gandrīz 555 000 eiro. NA valdes priekšsēdētāja apliecināja, ka politiskais spēks pildīs tiesas spriedumu.
  • Izglītības un zinātnes ministrijā sākta dienesta pārbaude par informācijas tehnoloģiju jomas iepirkumiem, apstiprināja ministre Dace Melbārde (JV).
  • Partijas ZZS vadītā Labklājības ministrija informēja valdību, ka nespēs līdz 1. martam izstrādāt Saeimas uzdoto visaptverošo vardarbības novēršanas likumu.
  • Pēc Saeimas frakcijas Stabilitātei! izjukšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs samazinās partijai piešķirto valsts līdzfinansējumu un neizmaksās 195 829 eiro. 2026. gadā partijai bija paredzēts 550 000 eiro finansējums no valsts.
  • Latvijas imports no krievijas kopš 2022. gada sarucis no 1,8 miljardiem eiro līdz nepilniem 100 miljoniem eiro pērn. Eksports uz krieviju nav būtiski mazinājies.
  • Dzelzceļa Rail Baltica projekta nacionālā ieviesēja Latvijā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme atkāpies no amata.
  • Lietuva nepilnu 7 gadu laikā no ASV saņēmusi 500 Oshkosh Defense ražotās vieglās taktiskās kaujas mašīnas JLTV, 25. februārī paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
  • Zviedrija piešķirs 1,2 miljardus eiro militārajai palīdzībai Ukrainai pretgaisa aizsardzībai, 26. februārī paziņoja Zviedrijas aizsardzības ministrs Jonsons.
  • Dānija 26. februārī aizturēja konteinerkuģi, kas kuģoja zem Komoru salu karoga, kaut gan kuģis nav iekļauts šīs valsts reģistrā un tam ir piemērotas ASV sankcijas.
  • Plaša mēroga militārā eskalācija Tuvajos Austrumos, kas aizsākās ar ASV un Izraēlas triecieniem Irānai, paralizējusi lielāko daļu reģiona gaisa telpas. Ārlietu ministrijas aplēses rāda, ka šajā teritorijā patlaban uzturas vairāk nekā 500 Latvijas valstspiederīgo, kas turp devušies īstermiņa ceļojumos, bet tagad nevar atgriezties mājās.
  • Situācija Tuvo Austrumu valstīs Irānas raķešu uzbrukumu laikā ir atšķirīga, bet panikas nekur nav. Tā secina Latvijas Radio, aprunājoties ar vairākiem cilvēkiem, kas atrodas karstajos punktos.
  • Pašlaik Tuvajos Austrumos ir reģistrēti vairāk nekā 85 000 Kanādas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju, un tikai Irānā – gandrīz 3 000, ziņo Kanādas ārlietu ministrija.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidents Zelenskis norādījis, ka notikumi Irānā pierāda krievijas kā sabiedrotās bezvērtību un parāda arī krievijas diktatoram putinam, ar ko beidzas diktatoru valdīšana.
  • Ukrainas bruņotie spēki ik dienu frontē izmanto tūkstošiem dažāda veida dronu, lai izturētu krievijas uzbrukumus. Dronu loma turpina augt, un arvien svarīgākas ir arī apgādes ķēdes. Pieaugoša loma gaidāma arī ukraiņu arvien plašāk pielietotajiem virszemes robotiem. Tos pamatā izmanto apgādei un loģistikai, bet ir eksperimenti arī uzdevumu veikšanai kaujas laukā. Decembrī Ukraina atklāja, ka gan Ukrainas, gan krievijas armija – katra – ik dienu frontē izmanto četrus līdz piecus tūkstošus FVP dronu. Tāds ir kopējais skaits, vēl neskaitot citus dronu veidus.
  • Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ trīspusējās miera sarunas starp ASV, Ukrainu un krieviju nav atceltas, taču nav skaidrs, vai tās notiks Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī. Tā izteicies Ukrainas prezidents Zelenskis.
  • Ukrainā šogad aktīvas cīņas turpinās ne vien kaujas, bet arī diplomātiskajā frontē. Lai gan ar ASV starpniecību jau notikušas vairākas Kijivas un maskavas sarunu kārtas, agresors joprojām turpina uzstāt uz ļoti augstām prasībām, kas pēc būtības nozīmētu Ukrainas kapitulāciju. Ārpolitikas eksperti Latvijas Radio raidījumā “Divas Puslodes” norāda, ka kremļa taktika šajās miera sarunās ir dot morālu triecienu ne tikai Ukrainas sabiedrībai, bet jo īpaši – valsts bruņotajiem spēkiem.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv