LNAK Nedēļas apskats (2025. gada 21.–28.aprīlis)

Kanādā un pasaulē

  • 45. federālās vispārējās vēlēšanas notika 28. aprīlī.  Mark Carney vadītā Liberālā partija ieguva pietiekami daudz vietu parlamentā, lai Kanādā izveidotu valdību. Carney  paliks premjerministra amatā. Tiek prognozēts, ka viņa galvenais sāncensis, konservatīvo līderis Pierre Poilievre, nav ievēlēts un būs zaudējis savu vietu, tāpat kā NDP līderis Jagmeet Singh. Liberāļi ir vadībā ar 168 vietām, bet vairākumam parlamentā būtu nepieciešamas 172 vietas, situācija prasa veidot koalīciju. Paredzēts, ka konservatīvie paliks opozīcijā kā otrā lielākā partija un ieņems 144 vietas. Bloc Québécois ieguva 23 vietas, kandidējot tikai Kvebekas provincē. NDP ieguva septiņas vietas un Zaļā partija vienu.
  • ASV prezidenta reitings nokrities līdz zemākajam līmenim kopš viņa otrā pilnvaru termiņa sākuma, liecina 22. aprīlī publicētie aptaujas rezultāti.
  • ASV valsts sekretārs Rubio 22. aprīlī ierosinājis plašu Valsts departamenta reorganizāciju, kas var novest pie daļas ārvalstu misiju slēgšanas un vairāk nekā 700 amatpersonu atlaišanas.
  • Hārvarda Universitāte iesniegusi prasību tiesā pret prezidenta Trump administrāciju. Augstskola norāda, ka tās federālo grantu divu miljardu dolāru vērtībā iesaldēšana ir pretlikumīga. Finansējumu iesaldēja, jo universitāte atteicās pildīt Trump administrācijas prasību kontrolēt augstskolas personālu un mācības.
  • Nepadosies. Tūkstošiem cilvēku 19. aprīlī jau otro reizi kopš 5.aprīļa izgāja ASV pilsētu ielās, lai protestētu pret prezidentuTrump un viņa politiku. Vairāk nekā 400 protesta akcijas plānoja organizācija 50501 (50 protesti, 50 štati, viena kustība). Organizatori aicina 11 miljonus, kas ir 3,5% ASV iedzīvotāju, piedalīties mītiņos.

Latvijā un Eiropā

  • Šā gada otrajā pusē Iecavas pagastā plānots sākt būvēt lielkalibra munīcijas ražotni. Projekta īstenotāja ir valstij piederošā SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK), kas rūpnīcu plāno pabeigt līdz nākamā gada rudenim, kad arī paredzēts sākt artilērijas pulvera lādiņu komplektēšanu. Kopējās plānotās investīcijas ir 27 miljoni eiro, un ar saražoto produkciju pamatā apgādās Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), bet plānots arī eksports.
  • Mārupē strādājošās SIA “Brasa Defence Systems” ražoto militāro apģērbu un ekipējumu izmanto ne tikai Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet arī karavīri daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī Kanādā, Izraēlā un Norvēģijā. Karavīrs ar uzņēmuma ražoto produkciju tiek ekipēts no galvas līdz kājām, sākot no termoveļas līdz bruņuvestēm un mugursomām. Lai atvieglotu karavīra gaitas kaujaslaukā, “Brasa Defence Systems” pēdējos gados pievērsies sauszemes dronu izstrādei.
  • No 18.aprīļair sākusies pasta balsošana gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā. Tā ir domāta tiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu laikā atradīsies ārzemēs. Balsošanai var pieteikties līdz 30.maijam.
  • Populārākā partija Rīgā ir “Latvija pirmajā vietā” – par to balsotu 11,6% aptaujāto. Otrā ir partija Progresīvie (8,2%), trešā – Nacionālā apvienība (7%), liecina SKDS veiktā rīdzinieku aptauja.
  • Ventspilī varas grožus vairāk nekā 30 gadus tur viena partija – “Latvijai un Ventspilij”. Kaut arī tās vadītājam Aivaram Lembergam tiesa ir aizliegusi vadīt pilsētas domi, viņš tik un tā startē pašvaldību vēlēšanās. Oligarham, kas ir pakļauts ASV un Lielbritānijas sankcijām, joprojām ir liela ietekme ne tikai Ventspils pašvaldībā, bet arī reģionālajos medijos, tomēr pēdējo gadu laikā ventspilnieku uzticēšanās Lemberga pārstāvētajai partijai ir sarukusi, uz ko cerīgi raugās citi politiskie spēki.
  • Dzelzceļa Rail Baltica topošajā pamattrasē pie Iecavas atrastas un likvidētas 17 dažāda veida vēsturiskās munīcijas vienības, tai skaitā aptuveni 100 kg smaga nesprāgusi aviācijas bumba.
  • Gandrīz katra otrā ģimene Latvijā bērnam algo privātskolotāju. Visbiežāk papildspēki tiek piesaistīti matemātikā, latviešu un angļu valodā. Vai privātstundas ir jaunā norma, žurnālā IR analizē.
  • Par krievijas noziegumu slavināšanu un sprāgstvielu glabāšanu Latvijas Valsts Drošības dienests lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret vienu personu. Aizdomās turētais ir apcietināts.
  • Eiropas Komisija uzlikusi 500 miljonu eiro sodu ASV datortehnikas un viedierīču ražotājam Apple par tā ierobežojumiem lietotņu veikala App Store klientiem, kā arī 200 miljonu eiro sodu vairāku sociālo tīklu mātes uzņēmumam Meta, kas lika Facebook un Instagram lietotājiem izvēlēties – redzēt reklāmas vai arī maksāt, lai no tām izvairītos.

Kaŗš Ukrainā

  • Pāvesta Franciska bēres, Zelenska un Trump tikšanās. 26. aprīlī Vatikānā notika pāvesta Franciska bēres, kurš nomira 21. aprīlī. Tūkstošiem ticīgo un gandrīz 50 pasaules līderi pulcējās uz ceremoniju. Pasākuma ietvaros Ukrainas prezidents Zelenskis tikās ar prezidentu Trump, iezīmējot viņu pirmo tikšanos kopš strīda Baltajā namā 28. februārī.
  • Smagu krievijas raķešu un kaujas dronu uzbrukumu 24. aprīlī piedzīvojusi Ukraina, tajā skaitā galvaspilsēta Kijiva, kur nogalināti vismaz deviņi cilvēki, bet 63 ievainoti. Kopumā tajā naktī krievija spēcīgi apšaudīja Ukrainu, raidot 215 dažāda tipa raķetes un dronus, pamatā mērķējot pa Kijivu, taču triecieni bija arī pret Harkivu un citām apdzīvotām vietām valstī. Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 gaisa uzbrukuma mērķus, bet postījumi ir lieli arī Kijivā.
  • ASV prezidents Trump 23. aprīlī vainoja Ukrainas līderi Zelenski, ka viņa nostāja – neatdot Krimu Krievijai -, apgrūtinot sarunas par mieru ar krieviju. Ukrainas prezidents Zelenskis atbildēja uz Trump pārmetumiem, publicējot Trump pirmās administrācijas paziņojumu, ar kuru tā 2018. gadā noraidīja krievijas 2014. gadā veikto Krimas aneksiju.
  • Francijas prezidenta Macron birojs paziņoja, ka Eiropas valstis prasa saglabāt Ukrainas teritoriālo vienotību.
  • 23.aprīlīLondonā bija jānotiek Ukrainas, ASV, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas augstāko diplomātu sanāksmei par pamiera nosacījumiem, taču otrdien no dalības atteicās ASV. Līdz ar to tikšanās notika zemākā diplomātiskā līmenī, tās dalībnieki uzsvēra atbalstu Trump miera centieniem un vienojās par regulārām konsultācijām.
  • Pēc krievijas drona trieciena autobusam 23. aprīlī Ukrainas dienvidu pilsētā Marhanecā bojā gājuši deviņi cilvēki, vismaz 42 ievainoti.
  • Ukrainas bruņotie spēki uzspridzinājuši munīcijas noliktavu krievijas Vladimiras apgabala Kiržačskas rajonā, kurā glabājās 105 000 tonnu ieroču.
  • Ukraina militārpersonas 23.aprīlī paziņoja, ka uzbrukušas krievijas kaujas bezpilota lidaparātu ražošanas objektam, kas atrodas vairāk nekā 1000 kilometru (621 jūdzes) attālumā no Ukrainas robežas. Informācija liecina, ka objektā, kas cieta, dienā tiek ražoti līdz 300 Irānas stila bezpilota lidaparātu Shahed un to krievijā ražotu variantu Gerans. Agresorsvalsts krievija bieži izmanto Šaheda stila dronus uzbrukumos Ukrainas pilsētām un infrastruktūrai.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus. Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,

www.ir.lv, www.lsm.lv