LNAK Nedēļas apskats (2025. gada 13.–20.aprīlis)

Kanādā un pasaulē

  • 45. federālās vispārējās vēlēšanas notiks pirmdienā, 28. aprīlī. Informācija pieejama: www.elections.ca
  • Salīdziniet Kanādas lielāko partiju vēlēšanu solījumus. Tie tiks atjaunināti, kad partijas papildinās savas platformas pirms 28. aprīļa balsojuma. Sekojiet saitei: https://cutt.cx/LNAK
  • Vēlēšanu debates franču valodā notika 16. aprīlī, angļu valodā notika 17. aprīlī. Dalībnieki: liberāļu līderis Carney, konservatīvo līderis Poilievre, NDP līderis Singh un Kvebekas bloka līderis Blanchet. Galvenās tēmas: ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karš ar Kanādu, iekšzemes ekonomikas politika un Kanādas produktu popularizēšana. Tirdzniecības politika, mājokļu krīze, augstā dzīves dārdzība un ārpolitika (ieskaitot Krievijas iebrukumu Ukrainā un Gazā). Īsumā: Carney uzsvēra savu pieredzi ekonomikas vadībā, savukārt Poilievre kritizēja Liberālās partijas iepriekšējo ekonomisko sniegumu. Visi līderi bija vienisprātis, ka ir jāstiprina Kanādas iekšzemes ekonomika.
  • Pēdējās aptaujas rāda liberāļi šobrīd ir vadībā ar vairāk nekā 43% atbalstu, kam seko konservatīvie ar 38%. NDP un Bloc Quebecois atpaliek, attiecīgi ar 8,5% un 5,7%. Kuri jautājumi jums ir vissvarīgākie šajās vēlēšanās?
  • Viens no ievērojamākajiem brīžiem no ceturtdienas vakara bija kaut kas, kas vispār nenotika – pēcdebašu preses konference tika atcelta. Pēc nelielām pretrunām trešdienas vakarā komisija, kas atbild par debašu organizēšanu, atcēla ceturtdienas preses konferences pēc debatēm. Rebel News un citi labējie plašsaziņas līdzekļi dominēja jautājumu un atbilžu sesijās pēc 16. aprīļa debatēm. Komisija saskārās ar lielu kritiku par dalību ņēmušo organizāciju akreditācijā.
  • Tikmēr Kanādas provinces Albertas separātistu organizēšanās ir vienotības izaicinājums Kanādai. Pagājušajā mēnesī, dažas dienas pēc federālās vēlēšanas kampaņas sākuma, grupa suverenitāti atbalstītāju Albertā rīkoja preses konferenci Kalgari. Jeff Rath, Albertas advokāts, kurš ir bijis Fox News, atbalstot 51. štata plānu, vadīja pasākumu un paziņoja par petīciju, lai uzsāktu provinču atdalīšanas referendumu jau šajā rudenī.
  • Ontario premjerministrs Ford aizstāv sava bijušā kampaņas vadītāja kritiku par konservatīvo līderi Pierre Poilievre, sakot, ka “dažreiz patiesība sāp”. Ford bijušais kampaņas menedžeris Kory Teneycke ir bijis federālās konservatīvās partijas kampaņas kritiķis, norādot, ka tā virzās uz katastrofu un steidzami jāmaina stratēģija.
  • ASV prezidents Trump ar tarifiem pārsteidza gandrīz visu pasauli, un, tā kā tirdzniecības karš starp divām lielākajām ekonomikām lielā ātrumā saasinās, rodas jautājumi par to, vai pasaules kārtība ir neatgriezeniski sabrukusi un kuras valstis varētu kļūt par jauniem līderiem.
  • Kanādas Centrālā Banka 16. aprīlī atstāja nemainīgu likmi 2,75 % līmenī, kas ir pirmā pauze pēc septiņiem samazinājumiem pēc kārtas, un paziņoja, ka nenoteiktība ar ASV tarifiem padarīja neiespējamu veidot saprotamu un paredzamu ekonomikas prognozi.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijas uzņēmums “Atlas Aerospace” no 2015. gada idejas par dronu ražošanu komerciālām vajadzībām nonāca līdz izlūkdronu ražošanai militāriem mērķiem. Ja savulaik par šādu ieceri nācās šaubīties pašiem un pārliecināt investorus, tad tagad uzņēmums ir viens no piegādātājiem NATO un Ukrainai. “Atlas Aerospace” mērķē iekarot augstākās pasaules virsotnes, un to varētu palīdzēt sasniegt dronu ražošanai labvēlīgā Latvijas militārā industrija.
  • Aprīlī atsākti Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbi. Svarīgākos darbus plānots pabeigt nākamgad līdz rudenim, informēja Rail Baltica ieviesējs Eiropas Dzelzceļa līnijas. Līdz 2026.gada 31.decembrim jāpabeidz ēkas pasažieru telpu pirmā stāva labiekārtošana un apdare.
  • Rīgā atklāja 65 metrus augsto Rīgas panorāmas ratu, to sauc Riga Rise. Tas atrodas Uzvaras parkā, biļete pieaugušiem maksā 17 eiro un darbojas katru dienu no 10:00 rītā līdz 10:00 vakarā.
  • Ādažu militārajā bāzē aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) tiksies ar Polijas aizsardzības ministru Vladislavu Kosinjaku-Kamišu.
  • 14. aprīlī Latvijas-Baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģināja šķērsot 120 cilvēki, informēja Valsts robežsardzē.
  • Latvijas valdība Rīgas lidostai piešķīra vairāk nekā 180 000 eiro pretdronu iekārtu un bezpilota lidaparātu iegādei.
  • Somija paziņoja, ka tās 1340 kilometrus garā robeža ar Krieviju, ko slēdza 2023.gada decembrī, paliks slēgta uz nenoteiktu laiku.
  • Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Šis ir jau septītais likmju samazinājums kopš pagājušā gada jūnija. ECB lēmums vērtējams arī kā gatavošanās ASV prezidenta Trump sāktā tirdzniecības kara ekonomiskajām sekām. ECB norāda, ka inflācijas līmenis eirozonā martā turpināja sarukt un tuvojas ECB izvirzītajam mērķim: 2% gadā.

Kaŗš Ukrainā

  • Pirmais pamiers vairāk nekā trīs pilna apmēra kara gadu laikā, kurš tā arī līdz galam netika ievērots. Tā varētu raksturot trīsdesmit stundas Ukrainā, 19-20. aprīlī, kurās krievija bija pasludinājusi “Lieldienu pamieru”. Kā pēc 30 pamiera stundām norādījis Ukrainas prezidents Zelenskis – kopumā agresors diennakts laikā savu pamieru pārkāpusi 2935 reizes.
  • ASV apsver iespēju plašāka Maskavas un Kijivas miera līguma ietvaros atzīt krievijas kontroli pār Krimu, vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir pietuvināti šīm sarunām. Galīgais lēmums, kā uzsvēruši aģentūras sarunbiedri, šajā jautājumā nav pieņemts.
  • ASV 15.aprīlī paziņoja, ka neparakstīs kopīgu G7 paziņojumu ar nosodījumu krievijas raķešu triecienam Sumiem.
  • Ukrainas Augstākā rada atbalstījusi karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas pagarināšanu vēl uz 90 dienām. Pašreiz spēkā esošajam karastāvoklim un vispārējai mobilizācijai bija jānoslēdzas 9. maijā, taču Ukrainas prezidents Zelenskis aicināja parlamentu to vēlreiz pagarināt. Tas liecina, ka Ukrainas vadība netic iespējai, ka tuvākajā laikā varētu tikt noslēgts reāls pamiers ar krieviju.
  • NATO ģenerālsekretārs Rute Odesas apmeklējuma laikā atkārtoti apliecinājis organizācijas nelokāmo atbalstu Ukrainai. NATO arī turpinās sniegt Kijivai palīdzību. Rute: Ukrainas pievienošanās NATO ir nenovēršama, bet pēc kara.
  • Ziemeļkorejas karavīri, cīnoties kopā ar krievijas armiju Kurskā, ir pilnībā apguvuši mūsdienu jaunās cīņas taktikas. Un iegūto pieredzi aizvedīs uz dzimteni, kur apmācīs arī citus militāros spēkus. Ukrainas izlūkošanas pārstāvis paskaidroja, ka Ziemeļkorejas karavīri, kas sākotnēji iesaistījās cīņās Kurskas apgabalā, devās liela mēroga ofensīvā, bet Ukrainas artilērija viņus nekavējoties apstādināja. Tas lika viņiem mainīt taktiku, un tagad viņi pārvietojas viena vai divu cilvēku grupās.
  • Dānija plāno nosūtīt savu militāro personālu uz Ukrainu. Tomēr tā nebūs miera uzturēšanas operācija – Dānijas karavīri ieradīsies, lai apgūtu kara pieredzi, apstiprināja Dānijas armijas komandieris, ģenerālmajors Boysen. Pēc viņa teiktā, uz Ukrainu plānots nosūtīt vairākas Dānijas militārā personāla komandas. Karavīri ieradīsies neapbruņoti un pārstāvēs dažādas bruņoto spēku atzarus.
  • Kijivā, Maidana laukumā, militārā ceremonijā izvadīts Ukrainā frontē kaujā 14.martā kritušais lietuviešu brīvprātīgais.
  • Ukrainas armija devusi triecienu krievijas 488.raķešu brigādei, kas izšāva vienu no divām raķetēm, kas Sumos nogalināja vismaz 34 cilvēkus.
  • Agresorvalsts krievija turpināja apšaudīt Ukrainas pilsētas – uzbrukts Odesai, Hersonai un citām pilsētām, vismaz viens cilvēks gājis bojā, ir ievainotie.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

 

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, www.ir.lv, www.lsm.lv