Pēc latviešu imigrantu dzīves nostabilizēšanās Kanādas lielāko provinču centros un pēc lokālo biedrību un draudžu nodibināšanas līdztekus sāka veidoties arī Kanādas latviešu centrālās organizācijas, no kurām viena no pirmajām bija Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā. Par organizācijas inicionātāriem ir jāmin Konrāds Dobelis Edmontonā un Mariss Vētra Halifaksā.
Dobelis Kanādā jau bija ieradies 1927. gadā un tiklīdz jaunie imigranti sāka ierasties Kanādā viņš viesiem spēkiem centās tautiešiem juridiskos un apmešanās jautājumos. Viņš sāka jauno imigrantu organizēšanas darbu, nodibinot 1947. Gadā Edmontonā Latviešu biedrību ”IMANTA”.
1947./1948. gados bija nodibinātas Latviešu biedrības Toronto, Montrealā, Londonā, Hamiltonā, Vinipegā.
Halifaksā 1947. gadā bija ieradies no Zviedrijas Latvijas Nacionālās operas solists Vētra, kurš arī centās palīdzēt jaunajiem latviešu imigrantiem kārtot viņu dzīves praktiskās problēmas.
K. Dobeļā iniciatīvā 1948. gada 25. septembrī Toronto notika latviešu biedrību un kopu delegātu (kopā 12) sanāksme, kurā nodibināja Kanādas Latviešu Nacionālo Apvienību ar K. Dobeli kā valdes priekšsēdi. Apvienības darbības mērķos bija paredzēts latviešu imigrantu aprūpes darbs, kā arī idejiska cīņa par Latvijas valsts brīvības atgūšanu. Lai aprūpes darbā novērstu paralēlismu, Kanādas Latviešu Nacionālā apvienība un Latvian Relief Association vadība 1950. gada 6. maijā sasauca delegātus uz sapulci, kurā vienojās nodibināt kopīgu Latviešu centrālo organizāciju ar nosaukumu Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā(LNAK). Par jauno valdes priekšsēdi ievēlēja J. Preisbergu.
Apvienības statūti noteica, ka apvienības biedri ir visi Kanādā dzīvojošie latvieši.
