Nedēļas apskats (Feb 16-22, 2025)

Kanādā un kaimiņos.

  • Labākā hokeja spēle (pēdējo notikumu kontekstā) Kanāda pārliecinoši parādīja hokeja pārākumu pār Amerikas Savienotās Valstis, Somiju un Zviedriju. Kanādas komanda 4 Nāciju čempionāta spēlē ar 3-2 papildlaikā pieveica ASV komandu.
  • ASV prezidents veic būtiskāko ASV ārpolitikas kursa maiņu daudzu desmitgažu laikā. Viens no secinājumiem pēc Trampa pēdējo dienu izteikumiem par Ukrainu un tās prezidentu Zelenski, kuru viņš nosauca par “diktatoru” un vainoja pilna mēroga kara sākšanā.
  • Tramps atkārto “51. štata” aicinājumu, sūdzas par Kanādas militārajiem tēriņiem. ASV prezidents pagājušajā ceturtdienā, 13. februārī, atkārtoja savus draudus anektēt Kanādu.
  • Tramps apgalvo, ka ASV katru gadu subsidē Kanādu simtiem miljardu dolāru apmērā. Tas ir kļuvis par lielu iemeslu viņa mērķtiecīgajiem uzbrukumiem tirdzniecībai ar Kanādu. Bet vai Trampa apgalvojumi ir patiesi?
  • Kanāda uz ASV eksportē vairāk preču nekā importē, taču šīs attiecības labi darbojas Amerikas ekonomikai, un tās nevajadzētu uzskatīt par subsīdijām, skaidroja CBC News.
  • Kanādas enerģijas imports veidoja gandrīz visu ASV tirdzniecības deficītu ar Kanādu. Ja enerģijas imports tiek noņemts, situācija krasi mainās, veidojot ASV tirdzniecības pārpalikumu ar Kanādu aptuveni CAD$ 60 (USD 45 miljardi) apmērā.
  • Ukrainas jaunatbraucēji Kanādā cīnās par pasu un vīzu atjaunošanu, laikā, kad kaŗš Ukrainā vēl nav beidzies.
  • Kad 2022. gadā sākās kaŗš Ukrainā, Kanādas valdība piedāvāja Ukrainas pilsoņiem pagaidu patvērumu, izmantojot Kanādas un Ukrainas ārkārtas ceļošanas atļaujas (CUAET) programmu, kas atļāva strādāt Kanādā, nedodot bēgļa statusu.
  • Ukrainas Kanādas kongress (UCC) ir aicinājis automātiski pagarināt trīs gadu termiņu visiem ukraiņiem saskaņā ar CUAET, bet janvārī Kanādas imigrācijas ministrs sacīja, ka neīstenos vispārēju pagarinājumu.

Politika Ontario

  • Ontario provinces vēlēšanas notiks 27. februārī. Mājaslapā www.elections.on.ca ir pieejama informācija par balsošanas vietām.
  • Tuvojas balsošanas diena, Elections Ontario strādā, lai mainītu vēlētāju aktivitāti, kas uzstādīja rekordzemu līmeni 2022. gadā – tikai 43%.
  • Visi 4 kandidāti apgalvoja, ka nebūvēs mājokļus uz Toronto zaļās joslas (Greenbelt).
  • Mike Schreiner no Zaļās partijas koncentrēja savu laiku 17. februāra debatēs, lai formulētu savas partijas politiku, pat, ja tas neradīja pārliecinošu iespaidu, tas palīdzēs uzlabot viņa centienus pievienot vēl vienu vai divas zaļo vietas Ontario parlamentā.
  • Crombievērsās tieši pie NDP vēlētājiem: “Ja jūs gribat mainīt veselības aprūpes sistēmu un jūs gribat ģimenes ārstu, mums ir jāmaina valdība. Tāpēc šobrīd es vēršos pie visiem NDP atbalstītājiem, ja jūs iepriekš balsojāt par NDP, es gribu, lai jūs balsotu par liberāļiem. Tādā veidā mēs varam balsot kopā, mēs varam mainīt valdību”.
  • Ford nevarēja nosaukt cenu, viņa kampaņas solījumam: tuneļa būvniecība zem 401 ceļa. Saskaņā ar eksperta izmaksu aplēsēm tā varētu būt līdz pat 100 miljardu dolāru ideja.
  • Ford saka, ka PC ir partija ar vīziju (vizionāru partija).
  • NDP platforma Toronto ietver solījumu atjaunot īres un vakanču kontroli (rent control), aizliedzot namīpašniekiem īstenot īres maksas paaugstināšanu virs noteiktā un apturot īres maksas paaugstināšanu starp īres līgumiem. Toronto pilsētā aptuveni 50 procenti iedzīvotāju ir īrnieki.
  • NDP Stiles par izglītības Ontario: vecāki ar bērniem skolā, zina, ka viņa valdība nedara pietiekami daudz.
  • Pēc debatēm Ford atstāja ēku, neuzklausot žurnālistu jautājumus. Tas nozīmē, ka Ford vairāk nekā nedēļu neuzklausa žurnālistu jautājumus Ontario un vēlēšanu kampaņa ilgst tikai četras nedēļas.

Kaŗš Ukrainā

  • Zelenskis trešdien atbildēja, ka Tramps dzīvo Krievijas dezinformācijas telpā. Kijivas Starptautiskā Socioloģijas institūta trešdien publicētajā aptaujā prezidentu Zelenski atbalsta aptuveni 57% ukraiņu.
  • Vizīti Ukrainā turpina ASV īpašais sūtnis Kellogs, kurš ticies ar Ukrainas prezidentu. Tikšanās notikusi pēc ASV prezidenta jaunajiem apvainojumiem Ukrainas prezidentam un pēc jauniem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.
  • Lielbritānijas premjerministrs paziņojis par gatavību nosūtīt savas valsts karavīrus uz Ukrainu drošības garantēšanai. Jautājums kļuva aktuāls pēc prezidenta Trampa kontaktiem ar Kremļa saimnieku un centieniem panākt mieru Ukrainā.
  • Ukrainas bruņotie spēki, Harkovas apgabalā, veiksmīgi atvairīja vēl vienu krievijas uzbrukumu reģionā. Viņi arī iznīcināja vairākas bruņoto transportlīdzekļu vienības.
  • Harkovas virzienā, netālu no Vovčanskas, krievijas armija turpina neveiksmīgi veikt uzbrukuma operācijas, izmantojot bruņumašīnas, lai uzbruktu Ukrainas aizsardzības pozīcijām.
  • Uzbrukumus piedzīvoja arī Hersona, uz kuru krievijas karaspēks palaida trīs aviācijas bumbas. Viena trāpīja daudzdzīvokļu mājā pilsētas centrālajā daļā. No gruvešiem izceltas vīrieša mirstīgās atliekas.
  • Automašīnas, kas pilnas ar droniem, uzlādes stacijām, datoriem un daudz ko citu. Uz Ukrainu devies kārtējais ikmēneša sūtījums no Latvijas. Vismaz 200 000 eiro vērtībā – sarūpējuši gan uzņēmumi, gan ziedotāji, arī brīvprātīgie.

Latvija un Eiropas Savienība

  • Uz Latvijas koplietošanas ceļiem sākti Valmierā ražoto “Patria” 6×6 bruņumašīnu testa braucieni, informēja Aizsardzības ministrija. Pēc pilnvērtīgiem testiem “Patria” tiks nodota Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).
  • Lietuvas Ārlietu ministrs brīdina, ka krievija sarunās par Ukrainu var izvirzīt ultimātu atjaunot NATO robežas līdz 1997.gada statusam. Tas nozīmētu pieprasīt tādu valstu kā Polijas un Baltijas valstu izstāšanos no alianses. Šādas prasības 2021. gada beigās tika iekļautas Kremļa iesniegtajā drošības līguma priekšlikumā.
  • Eiropas valstis apspriež iespēju, ka ASV varētu atvilkt savu karaspēku. Eiropā pašlaik ir izvietoti līdz pat 100 000 amerikāņu karavīru: visvairāk Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā. Paziņojumi par karavīru atsaukšanu ir neskaidri un, pat ja tāds lēmums tiks pieņemts, tas nenozīmē NATO galu.
  • Vairāki Eiropas valstu līderi aicinājuši eiropiešus pašus sākt rūpēties par savu drošību, uzsverot, ka tas mums ir pa spēkam. Eiropa arī sola turpināt atbalstu Ukrainai.
  • Pieminot trīs gadus kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Saeima pieņēma paziņojumu, kurā apliecina solidaritāti ar ukraiņu tautu un pauž atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.
  • Latvijas valdība apņēmusies no nākamā gada aizsardzībai atvēlēt vismaz 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados šiem izdevumiem tērēt 5% no IKP.
  • Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja liegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu. Šī priekšlikuma ideja pamatota ar nacionālās drošības interesēm
  • Kopš krievijas iebrukuma Ukrainā pirms nepilniem trīs gadiem portālā Ziedot.lv Latvijas sabiedrība un uzņēmumi Ukrainas atbalstam ziedojuši 31,3 miljonus eiro.
  • Latvijas tūristu mītnēs pērn apkalpoti 2,7 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9% pieaugumu salīdzinot ar 2023. gadu. Par 14,3% pieaudzis arī ārvalstu tūristu skaits, bet tas neaizsniedz pirms pandēmijas līmeni. Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 miljonus nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023. gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,

www.ir.lv, www.lsm.lv